[8.4] Ievērojot iepriekš šajā punktā minēto, Administratīvo lietu departaments uzskata, ka Saeimas vēlēšanu likuma 51.panta pirmā daļa ir interpretējama paplašināti, lai nodrošinātu mūsdienu demokrātiskai valstij un Administratīvā procesa likumā nostiprinātajiem principiem atbilstošu un pienācīgu vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments atzīst, ka tā kompetencē ir ne tikai pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pareizību no formālā viedokļa (kļūdas balsu skaitīšanā, lēmuma sagatavošanā u.tml.), bet arī pārbaudīt vēlēšanu norises tiesiskumu, proti, tās atbilstību Satversmes 6.pantā un starptautisko tiesību dokumentos ietvertajiem vēlēšanu principiem.
[9] Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 54.panta otro daļu Administratīvo lietu departaments lietu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu izskata kā pirmās instances tiesa. Līdz ar to tiesas procesā piemērojami vispārējie administratīvā procesa noteikumi par lietu izskatīšanu tiesā, tomēr Administratīvo lietu departaments vēlas norādīt uz būtisku atšķirību konkrētās lietas izskatīšanā no citām lietām, kas tiek izskatītas administratīvajā tiesā.

Administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar objektīvās izmeklēšanas principu, atbilstoši kuram tiesa prasījuma robežās, lai noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas. Tomēr atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 54.panta ceturtajai daļai šajā tiesību normā minētajās lietās pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu, proti, pierādīšanas pienākums ir pieteicējiem. Tas nozīmē, ka minēto kategoriju lietās pieteicēja pienākums ir norādīt ticamus argumentus, kas varētu liecināt par vēlēšanu prettiesiskumu, kā arī iesniegt viņa rīcībā esošus pierādījumus, kas pamato pieteicēja apsvērumus, un pieteikumā norādīt tiesai, kādi pierādījumi tai iegūstami.

Jāņem vērā, ka saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 54.panta trešo daļu šā likuma 51.panta pirmajā daļā minētajā gadījumā tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā. No minētās tiesību normas izriet, ka pieteikums par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu izskata steidzamības kārtā.

Administratīvo lietu departamenta ieskatā, tiesas pienākums noskaidrot lietas apstākļus un iegūt pierādījums vērtējams kopsakarā ar lietas izskatīšanas ierobežoto laiku un līdz ar to tiesas objektīvi ierobežotajām iespējām savākt pierādījumus pēc savas iniciatīvas. [10] Satversmes 1.pantā, nosakot, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, Satversmei kopumā raksturīgajā lakoniskajā stilā ir nepārprotami apliecināts, ka Latvija par savu politisko modeli ir izvēlējusies modernu, tiesisku demokrātisku iekārtu un atzīst par saviem demokrātiskas un tiesiskas valsts virsprincipus.

[10.1] No demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai – tautai – ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī. Tautas gribai ir jābūt valsts varas pamatā, tās avotam. Citiem vārdiem, valsts varai ir jābūt tautas leģitimētai. Valsts varas leģitimēšanas pamats Satversmes noteiktajā parlamentārās demokrātijas valsts iekārtā ir periodiskas likumdevēja vēlēšanas, kas vienlaikus ir arī veids, kā tautai izteikt savu tābrīža gribu, atbilstoši kurai likumdevējam turpmākos gadus līdz nākamajām vēlēšanām ir jādarbojas.

Vēlēšanu tiesības un vēlēšanu sistēmas principi mūsdienu demokrātijās tiek nostiprināti konstitucionālā līmenī. Demokrātisku valstu vēlēšanu sistēmu pamatprincipi ir kopīgi – vēlēšanām jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām un aizklātām. Vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām un aizklātām vēlēšanām demokrātiskā valsts iekārtā ir divējāds raksturs – pirmkārt, tās ir objektīvs konstitucionāls institūts (objektīvo tiesību norma), otrkārt, to satura kodols – indivīda tiesības vēlēt un tikt ievēlētam – ir cilvēktiesības (subjektīvo tiesību norma).

Latvijas vēlēšanu sistēmas principi konstitucionālā līmenī nostiprināti Satversmes 6.pantā, atbilstoši kuram Saeimu ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Minētie vēlēšanu principi nostiprināti arī Latvijai saistošos starptautiskos cilvēktiesību līgumos. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25.panta b punktā noteikts, ka katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2.pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi. Valsts pienākums ik pēc saprātīga laika posma rīkot brīvas un aizklātas likumdevēja vēlēšanas ir ietverts arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 3.pantā. Lai gan šis pants formulēts kā valsts pienākums, nevis kā indivīda tiesība, Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka tas aptver arī subjektīvās tiesības, t.i., indivīda tiesības vēlēt un tikt ievēlētam (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1987.gada 2.marta sprieduma lietā Mathieu-Mohin un Clerfaut pret Beļģiju 46.-51.punktu).

[10.2] Vispārīgu vēlēšanu princips nozīmē, ka ikvienai personai ir tiesības vēlēt un tiesības tikt ievēlētai. Šis princips gan nav absolūts, jo tas neizslēdz ierobežojumus, kas ir savietojami ar attiecīgajā brīdī esošo vispārējo izpratni par demokrātisku līdzdalību. Satversmes tiesa gan attiecībā uz tiesībām vēlēt, gan tiesībām tikt ievēlētam, izvērtējot ierobežojumu tiesiskumu, ir atzinusi, ka ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem ar likumu, attaisnojamiem ar Satversmes 116.pantā paredzētu leģitīmu mērķi un samērīgiem ar šo mērķi (sk. Satversmes tiesas 2000.gada 30.augusta spriedumu lietā Nr.2000-03-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 5. un 6. punkta un Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likuma 9. panta 5. un 6. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89. un 101. pantam, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantam un Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 25. pantam" un Satversmes tiesas 2002.gada 23.septembra spriedumu lietā Nr.2002-08-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam").

Vienlīdzīgu vēlēšanu princips vispirms paredz, ka katram vēlētājam ir viena balss vai vienāds skaits balsu un visu politisko spēku un individuālo kandidātu iespējas ir vienlīdzīgas. Kā atzinusi Satversmes tiesa, iespējas ir vienlīdzīgas, ja valsts institūciju attieksme pret visiem kandidātu sarakstiem ir neitrāla. Tas attiecas uz kandidātu sarakstu vēlēšanu kampaņu, plašsaziņas līdzekļu pieejamību tiem, kā arī partiju un to kampaņu publisko finansēšanu (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 23.septembra spriedumu lietā Nr.2002-08-01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam"). Vienlīdzīgu vēlēšanu princips ietver arī aizliegumu valstij diskriminēt vai priviliģēt kādu noteiktu politisko organizāciju (sal. Handbuch des Verfassungsrecht der Bundesrepublik Deutschland, 2.neubearbeitete und erweiterte Auflage, Berlin, New York: Walter de Gruyter, 1994, S.626; Rauber D. N. Wahlprüfung in Deutschland. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft, 2005, S.117). Tātad vienlīdzīgu vēlēšanu princips no valsts institūciju attieksmes aspekta prasa ne tikai tiesisku, bet arī faktisku iespēju vienlīdzīgumu.

Tai pat laikā vienlīdzīgas iespējas var tikt īstenotas ne tikai tā, ka attieksme pret visām politiskajām organizācijām ir vienāda neatkarīgi no to parlamentārās pārstāvības vai elektorāta atbalsta, bet arī tā, ka attieksme pret politiskajām organizācijām ir atkarīga no to sasniegtajiem rezultātiem vēlēšanās (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 23.septembra spriedums lietā Nr.2002–08–01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116. pantam"). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ir būtiski, lai šis princips tiktu iedzīvināts efektīvi. Citiem vārdiem, valstij ir ne tikai jāievēro Satversmes tiesas nostiprinātais neitralitātes princips (tas ir, jāatturas no iejaukšanās), bet nepieciešamības gadījumā ir jāveic pozitīvi pasākumi vienlīdzīguma nodrošināšanā.

Caur aizklātu vēlēšanu principa ievērošanu tiek nodrošināts, ka vēlētājs brīvi izsaka savu gribu, nebaidoties, ka savas gribas izteikšanā tiek novērots. Šis princips ir viena no garantijām brīvu vēlēšanu norisei.

Lai gan brīvas vēlēšanas nav minētas Satversmē tiešā tekstā, neapšaubāmi tas ir viens no vēlēšanu sistēmas pamatprincipiem, bez kura nav iedomājama demokrātija. Kā jau teikts iepriekš, valsts varas avots ir tautas griba un šīs gribas izpaudumam ir jābūt brīvam. Būtiski, ka šā principa tvērums attiecas ne tikai uz balsošanas brīdi, bet arī uz vēlētāju gribas veidošanos priekšvēlēšanu periodā. Šis princips, pirmkārt, prasa, lai valsts nodrošinātu tādus apstākļus, ka būtu iespējams veidoties dažādiem viedokļiem un būtu reāla iespēja šos dažādos viedokļus paust un darīt tos zināmus vēlētājiem, otrkārt, ka vēlētājs būtu aizsargāts no nepieļaujamas savas gribas iespaidošanas gan no valsts, gan no privātpersonu puses.

[11] Pieteicējas pieteikumos ir norādījušas, ka Tautas partija un LPP/LC apvienība pretēji Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktajam ir saņēmušas ziedojumus no juridiskajām personām un pārsniegušas minētā likuma priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu.

[11.1] Saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4panta pirmo daļu politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz 0,20 latus uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Šā panta piektajā daļā noteikts, ka par priekšvēlēšanu izdevumiem šā panta izpratnē, citastarp, uzskatāmi visi tie izdevumi, kas politiskajai organizācijai (partijai) vai politisko organizāciju (partiju) apvienībai radušies, maksājot par šā likuma 8.1 panta otrajā daļā minētajām darbībām laika posmā no 270.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Ar šo tiesību normu, citastarp, tiek aptvertas tādas darbības kā reklāmas izvietošana televīzijā, radio un presē. Savukārt no minētā likuma 2.panta pirmās daļas, kas reglamentē politiskās organizācijas (partijas) finansēšanas avotus, izriet, ka politiskās organizācijas (partijas) nedrīkst tikt finansētas no juridisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem), kas saskaņā ar šā panta otro daļu ir jebkuri mantiski vai citāda veida bezatlīdzības labumi, tostarp pakalpojumi, tiesību nodošana, politiskās organizācijas (partijas) atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības par labu politiskajai organizācijai (partijai), kā arī citas darbības, ar kurām politiskajai organizācijai (partijai) tiek piešķirts kāds labums.

No minētā izriet, ka likumdevējs ir noteicis tādu tiesisko regulējumu, atbilstoši kuram politiskās organizācijas vai politisko organizāciju apvienības ir ierobežotas savos priekšvēlēšanu izdevumos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2006.gada 2.novembra vēstulē Nr.1/10330 izteica viedokli šajā lietā un paskaidroja, ka politiskās organizācijas un to apvienības, kas neievēro Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteiktos priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus un priekšvēlēšanu aģitācijā izmanto trešo personu starpniecību, savā darbībā neīsteno minētā likuma mērķus (sk. lietas pielikuma 1.-3.lapu).

[11.2] No lietā esošajiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja materiāliem, kā arī Providus pētījuma konstatējams, ka biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" finanšu līdzekļi tika iztērēti, reklamējot Tautas partiju, savukārt nodibinājuma "PA SAULEI" finanšu līdzekļi – reklamējot LPP/LC apvienību. No minētajiem materiāliem izriet, ka biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību" Tautas partijas priekšvēlēšanu reklāmas kampaņā iztērējusi apmēram Ls 500 000, savukārt nodibinājums "PA SAULEI" LPP/LC apvienības priekšvēlēšanu reklāmas kampaņā – apmēram Ls 300 000 (sk. lietas 3.sējuma 39.lapu un pielikuma 120.lapu).

[11.3] Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, apsverot, vai ir noticis Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpums, ir jāizvērtē, vai pastāv tieša saikne starp biedrību "Sabiedrība par vārda brīvību" un Tautas partiju un nodibinājumu "PA SAULEI" un LPP/LC apvienību. Pastāvot tiešai saiknei starp trešo personu un politisko organizāciju, trešo personu reklāmas izdevumi būtu pieskaitāmi attiecīgajai politiskajai organizācijai.

Administratīvo lietu departaments konstatē, ka saskaņā ar biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" 2006.gada 1.novembrī Administratīvo lietu departamentam sniegto informāciju, kā arī saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja materiāliem tās viens no dibinātājiem un biedriem ir Jurģis Liepnieks. Minētā biedrība līdz 2006.gada 1.novembrim saņēma ziedojumus Ls 156 600 no AS "Latvijas kuģniecība", Ls 330 000 no Tautas partijas biedra Andra Šķēles, Ls 80 000 no Tautas partijas biedra Jurģa Liepnieka un Ls 10 no Viļņa Auzāna (sk. lietas 1.sējuma 110.lapu, lietas pielikuma 93.lapu, 106., 107.lapu, 120.lapu).

Kā jau iepriekš konstatēts, biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" dibinātājs un lielākie ziedotāji ir Tautas partijas biedri, proti, personas, kas tieši darbojas minētajā partijā. Turklāt Tautas partija publiskajā telpā nenorobežojās no biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" reklāmas kampaņas. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments secina, ka biedrībai "Sabiedrība par vārda brīvību" ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Ņemot to vērā, uzskatāms, ka biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" izdevumi par Tautas partijas un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi Tautas partijas priekšvēlēšanu izdevumiem.

Administratīvo lietu departaments konstatē, ka saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem viena no nodibinājumu "PA SAULEI" amatpersonām ir Ēriks Stendzenieks. LPP/LC apvienības reklāmas kampaņas veido reklāmas aģentūra "ZOOM!", kuras radošais direktors arī ir Ēriks Stendzenieks. Faktu, ka reklāmas aģentūras "ZOOM!" radošais direktors Ēriks Stendzenieks organizēja ne vien Latvijas Pirmās partijas līdzšinējās Saeimas un pašvaldību vēlēšanu reklāmas kampaņas, bet arī oficiālo LPP/LC apvienības 9.Saeimas reklāmas kampaņu, atzinis arī minētās partijas valdes priekšsēdētājs (Diena 13.10.2006. Asie jautājumi. Intervija ar Aināru Šleseru. http://www.vdiena.lv/lat/politics/talking/interviews/asie_jautaajumi_intervija_ar_ainaaru_shleseru_pilna_versija; Trešo personu reklāmas jāregulē. Latvijas Vēstnesis Plus. 27.07.2006. Nr. 115 (143). http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=140729).

Tātad konstatējams, ka LPP/LC apvienības reklāmas kampaņas veidotāji un personas no nodibinājuma "PA SAULEI", kas izvietoja reklāmas par minēto politisko organizāciju, faktiski ir vienas un tās pašas personas. Līdz ar to nodibinājuma "PA SAULEI" priekšvēlēšanu laikā izvietotās reklāmas par LPP/LC apvienību un šo politisko organizāciju biedriem ir veidotas ciešā sadarbībā ar šo politisko organizāciju. Turklāt LPP/LC apvienība publiskajā telpā nenorobežojās no nodibinājuma "PA SAULEI" reklāmas kampaņas. Šādos apstākļos Administratīvo lietu departaments atzīst, ka nodibinājuma "PA SAULEI" izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

[11.4] Ievērojot, ka Tautas partija izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 195 613, bet Latvijas Pirmā partija izvietoja reklāmas par kopējo summu Ls 11 603, Administratīvo lietu departaments secina, ka Tautas partijas priekšvēlēšanu izdevumi kopumā sasniedza apmēram Ls 700 000, LPP/LC apvienības izdevumi – Ls 500 000.

Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments secina, ka Tautas partijas un LPP/LC apvienības 9.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai izlietoto finanšu līdzekļu apmērs pārsniedza noteiktos politisko organizāciju priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus (Ls 279 053). Tādējādi tika pārkāpta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.4panta pirmā daļa. Līdz ar to Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ir izvērtējams, vai šie priekšvēlēšanu laikā izdarītie pārkāpumi radīja brīvu vēlēšanu principa pārkāpumus.

[12] Atbilstoši vēlēšanu tiesiskuma pārbaudes praksei tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav ne noteicošais, ne pietiekamais priekšnoteikums, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 29.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-468 14.punktu; Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas sprieduma lietā BVerfGE 103, 111 98.punktu). Administratīvo lietu departaments atzīst, ka, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Satversmes projekta apspriešanas un pieņemšanas gaitā Satversmes sapulcē, lemjot par Satversmes 17.pantu (pašlaik 18.pants), tika norādīts, ka par vēlēšanu prettiesiskumu kopumā varētu runāt, ja vēlēšanu iznākums pieļauto pārkāpumu dēļ būtu citāds (sk. Satversmes I daļas lasīšanu pa pantiem IV.sesijas 11.sēdē 1921.gada 12.oktobrī. Satversmes sapulces stenogrammas: Rīga: Satversmes Sapulce, 1921. –1922.). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, pretējā gadījumā tiktu padarīta par neiespējamu parlamenta netraucēta un efektīva funkcionēšana, kā arī valsts politiskās sistēmas stabilitāte kopumā.

Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu.

[13] Ievērojot iepriekšējā punktā secināto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka jāizvērtē, vai šā sprieduma 12.punktā konstatētie priekšvēlēšanu laikā pieļautie pārkāpumi ietekmēja vēlēšanu rezultātus.

[13.1] Vēlētāju politiskās gribas veidošanās ir komplekss process, kas atkarīgs gan no iekšējiem faktoriem (vēlētāja uzskati un pārliecība), gan ārējiem faktoriem (politisko organizāciju aģitācijas pasākumi – politisko organizāciju reklāmas raidorganizācijās un presē, kā arī politisko organizāciju politisko programmu saturs, politiskās aktivitātes iepriekšējos četrus gadus u.tml.).

Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka vienīgi smags, svarīgs, daudzkārtējs, masīvs, vispārzināms aizlieguma pārkāpums vēlēšanu cīņā ir pietiekams, lai to atzītu par vēlēšanas ietekmējošu. Tikai tādos gadījumos, ja var lietot apzīmējumu vēlēšanu terors, tas ir, visu vai lielākās daļas vēlētāju piespiedu ietekmēšana balsot par konkrētu politisko organizāciju bez iespējas pret to vērsties, var runāt par būtisku ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, respektīvi, vēlētāja politiskās gribas izkropļojumu (sal. Vācijas Federālas Konstitucionālās tiesas spriedums lietā BVerfGE 103, 111, 89. un 91.punkts). Administratīvo lietu departamenta ieskatā minētā atziņa ir izmantojama, noskaidrojot, vai notikušajās vēlēšanās ir ievērots brīvu vēlēšanu princips.

Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ja vēlēšanu kampaņas laikā vēlētāju politiskās gribas veidošanās no valsts vai politisko organizāciju puses netiek ierobežota tik lielā mērā, ka kāds no šajā punktā minētajiem vai citiem faktoriem tiek pilnībā vai ievērojami izslēgts no vēlētāju gribas veidošanās procesa, nav pamata uzskatīt, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā vēlētāju griba ir būtiski un nepieļaujami ietekmēta. Apstāklis, ka politiskās organizācijas iztērēja vairāk finanšu līdzekļu priekšvēlēšanu reklāmas kampaņas laikā, pats par sevi nerada citas atšķirīgas informācijas neesību vai informācijas vienveidību un līdz ar to arī tādu visaptverošu ietekmi uz vēlētāju gribas veidošanos, lai to atzītu par būtisku.

[13.2] Administratīvo lietu departaments konstatē, ka plašsaziņas līdzekļos (gan šajā punktā turpmāk tieši minētos, gan plašsaziņas līdzekļos kopumā) un sabiedrībā tika organizētas plašas un sabiedrības ieinteresētajai daļai pieejamas diskusijas par iespējamiem Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem.

[13.2.1] 2006.gada 20.septembra Latvijas Televīzijas raidījums "Kas notiek Latvijā?" tika veltīts jaunām īpatnībām politisko organizāciju priekšvēlēšanu kampaņu veidošanā un, kā norādīts, sarunā piedalījās reklamētās personas, reklāmu finansētāji un veidotāji, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks u.c. (http://www.tv.lv/static/consolemanager/console/tv.lv/mconsole.asp?ssub=40&cat_id=4).

[13.2.2] Providus projekta "Atklāti par 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm" ietvaros veica pētījumus par politisko organizāciju un citu personu tēriņiem un iespējamiem priekšvēlēšanu izdevumu griestu pārkāpumiem un minēto pētījumu datus līdz 9.Saeimas vēlēšanām sistemātiski publiskoja portālos www.providus.lv, www.politika.lv (Politisko partiju un citu personu politiskās reklāmas izdevumi 2006.gada janvārī, augustā http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/atklati_par_finanse/pol_rekl_izdev_jan_aug06.pdf, Politisko partiju un citu personu politiskās reklāmas izdevumi 2006.gada janvārī 18.septembrī http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/atklati_par_finanse/pol_rekl_izdev_jan_sep18.pdf).

Informācija par Providus pētījumu, kā arī no šiem pētījumiem izrietošos faktus publicēja arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (Jauce Sannija. Pārsniedz pieļaujamos tēriņus. Latvijas Vēstnesis Plus. 13.09.2006. Nr.142 (170) http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=143406&menu_left=LAIDIENS).

[13.2.3] Žurnāls "Nedēļa" publicēja intervijas ar nodibinājuma "PA SAULEI" pārstāvi Ēriku Stendzenieku un biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" pārstāvi Kasparu Rolšteinu. Intervijās tika risināti jautājumi par minēto organizāciju reklāmas kampaņām, to saistību ar reklamētajām politiskajām organizācijām, kā arī par minēto personu saistību ar reklamēto politisko organizāciju oficiālajām reklāmas kampaņām (Benfelde Sallija. Mulsinoša vārda brīvība. Nedēļa. 24.07.2006.)

[13.2.4] Saeimas Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisija 2006.gada 27.jūlijā vērtēja grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos par priekšvēlēšanu aģitāciju, kas varētu noteikt nosacījumus trešo personu tiesībām pirms vēlēšanām slavināt kādu politisko organizāciju vai politiķus (Trešo personu reklāmas jāregulē. Latvijas Vēstnesis Plus. 27.07.2006. Nr.115 (143). http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=140729).

[13.3] Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments konstatē, ka konkrētajā gadījumā vēlētājiem bija pieejama informācija, ka nodibinājuma "PA SAULEI" reklāmas kampaņa par LPP/LC apvienības kandidātiem ir veidota tiešā sadarbībā ar minētās apvienības priekšvēlēšanu kampaņu organizētājiem. Vēlētājiem bija pieejama arī informācija par to, ka biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" dibinātājs ir Tautas partijas biedrs un ka tās reklāmas kampaņu par Tautas partiju tādējādi organizē un finansē Tautas partijas biedri.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!