Turklāt minēto faktu, ka plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par nodibinājuma "PA SAULEI" un biedrības "Sabiedrība par vārda brīvību" reklāmas kampaņu patiesajiem finansētājiem un organizētājiem, pieteikumos apstiprina arī pieteicējas.
Administratīvo lietu departaments secina, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bija iespēja veidot savu politisko gribu, ņemot vērā arī minēto informāciju. Tātad vēlētājiem savu izvēli bija iespējams veidot informācijas pieejamības apstākļos, proti, vēlētājiem bija iespēja izvēlēties, vai balsot vai nebalsot par politisko organizāciju, kuras darbība, iespējams, neatbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma noteiktajai kārtībai un kuras darbība, iespējams, apzināti vērsta uz minētā likuma mērķu neievērošanu. Arī tiesību doktrīnā ir atzīts, ka brīvu vēlēšanu princips nav uzskatāms par pārkāptu, ja kāda no politiskajā cīņā iesaistītajām organizācijām pieļāvusi pārkāpumus, bet tie priekšvēlēšanu laikā tiek publiski apspriesti. Tādējādi vēlētājam savas izvēles izdarīšanai pārkāpumi ir zināmi un identificējami (Rauber D. N. Wahlprüfung in Deutschland. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft, 2005, S.92).

[13.4] Pieteicējas secinājumu par vēlēšanu principu pārkāpumiem pamatoja ar Providus pētījumu "Politisko partiju un citu personu politiskās reklāmas izdevumiem 2006.gada janvārī-augustā" un pētījumu "Politisko partiju un citu personu politiskās reklāmas izdevumiem 2006.gada janvārī-18.septembrī" un SIA "SKDS" sabiedriskās domas pētījuma datiem.

Tiesas sēdē liecinieks Valts Kalniņš informēja tiesu par Providus minētā pētījuma jaunākajiem datiem un paskaidroja, ka, palielinoties reklāmu skaitam, salīdzinoši pieaug politisko organizāciju reitingi, taču nav iespējams precīzi izvērtēt reklāmas ietekmi uz reitingu pieaugumu. Vēlētāju gribu ietekmējošie faktori esot dažādi. Liecinieks pauda viedokli, ka pozitīvas reklāmas veicina politisko organizāciju popularitāti un ir ticams pieņēmums, ka reklāmu ietekme uz vēlēšanu rezultātiem ir būtiska. Tomēr reklāmas nav vienīgais faktors, kas ietekmē vēlēšanu rezultātus. Tas, cik liela ir sakritība, nav acīmredzams.

Liecinieks Jānis Ikstens tiesas sēdē norādīja, ka politisko organizāciju finansēšanas pārkāpumi vēlēšanās ir bijuši un ka to ietekme uz vēlēšanām ir tik liela, lai vēlēšanu rezultātus uzskatītu par ietekmētiem. Liecinieks norādīja, ka 2002.gadā Baltijas Sociālo Zinātņu institūts veica pētījumu priekšvēlēšanu laikā, kas liecināja, ka atsevišķu politisko organizāciju popularitāte pieauga pēc intensīvas reklāmas kampaņas.

Administratīvo lietu departaments secina, ka no minētajiem pierādījumiem, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atsūtītajiem materiāliem izriet priekšvēlēšanu izdevumu apmērs, kā arī konkrēto partiju reitingi attiecīgajos mēnešos. Tai pat laikā minētie pierādījumi neatspoguļo visus būtiskos gribas veidošanās faktorus (tostarp šā sprieduma 13.1.punktā minētos) un to ietekmi uz vēlētāju gribu. Tāpat no minētajiem pierādījumiem neizriet, piemēram, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" priekšvēlēšanu akcijas "Balso gudri", kas aicināja izvērtēt kandidātu paveikto, ietekme uz vēlētāju gribas veidošanos.

Ievērojot šajā punktā secināto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka ar lietā iegūtajiem pierādījumiem nav konstatējams, ka politisko organizāciju priekšvēlēšanu aģitāciju laikā pieļautie pārkāpumi būtiski ietekmēja vēlētāju brīvas gribas veidošanos. Tādējādi nav konstatējams brīvu vēlēšanu principa pārkāpums.

[14] Administratīvo lietu departaments atzīst par nepamatotu pieteicēju partijas "Mūsu zeme", politiskās organizācijas "Sociālā Taisnīguma partija" un partijas "Tēvzemes savienība" norādīto argumentu, ka tika pieļauta nevienlīdzīga attieksme pret 9.Saeimas deputātu kandidātiem no raidorganizāciju puses un ka tādējādi ir pārkāpts vienlīdzīgu vēlēšanu princips.

Pieteicējas partija "Mūsu zeme", politiskā organizācija "Sociālā Taisnīguma partija" un partija "Tēvzemes savienība" pieteikumos kā vienu no vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumiem norādīja faktu, ka pieteicējām bezmaksas priekšvēlēšanu aģitāciju reklāmas laiks sabiedriskajā televīzijā tika piešķirts raidlaikā, kad lielākajai daļai vēlētāju nebija iespēja būt pie televizoru ekrāniem. Turklāt pieteicējas atšķirībā no tā sauktajām lielajām partijām tika diskriminētas piedalīties Latvijas Televīzijas rīkotajā priekšvēlēšanu diskusiju raidījumā "Milžu cīņas", proti, uz raidījumu tika uzaicināti pārsvarā tikai lielo partiju pārstāvji.

[14.1] Administratīvo lietu departaments atzīst par nepamatotu partijas "Mūsu zeme" argumentu, ka šāda Latvijas Televīzijas rīcība jau ir atzīta par diskriminējošu ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2004.gada 23.marta spriedumu.

Administratīvo lietu departaments konstatē, ka konkrētās lietas faktiskie apstākļi atšķiras no faktiskajiem apstākļiem lietā, kurā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa Latvijas Televīzijas rīcību atzina par diskriminējošu. Partijas "Mūsu zeme" pieteikumā minētajā lietā partija vispār netika uzaicināta piedalīties 8.Saeimas priekšvēlēšanu diskusijās, savukārt konkrētajā gadījumā partija "Mūsu zeme" tika uzaicināta uz raidījumu "Milžu cīņas", taču politisko organizāciju raidlaika piedalīšanās biežums un ilgums tika sadalīts. Līdz ar to pieteicējas minētā lieta nav pielīdzināma konkrētajai lietai un tajā lietā izdarītie secinājumi nav attiecināmi uz konkrēto situāciju.

[14.2] Saskaņā ar likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 2.panta pirmo daļu viena nosaukuma kandidātu sarakstā esošajiem kandidātiem ir tiesības bez maksas izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidlaiku šajā likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, ja vismaz 40 dienas pirms vēlēšanu dienas viņi ir iesnieguši izziņu par kandidātu saraksta iesniegšanu. Saskaņā ar minētā likuma 6.panta pirmo daļu bezmaksas raidlaika izmantošanas secību nosaka lozējot.

No minētajām tiesību normām izriet, ka raidlaiku izmantošanas secība starp politiskajām organizācijām tiek noteikta pēc nejaušības principa.

[14.3] Pirms 9.Saeimas vēlēšanām Latvijas Televīzija izdeva nolikumu "Par priekšvēlēšanu aģitācijas kārtību valsts bezpeļņas SIA "Latvijas Televīzija" priekšvēlēšanu periodā pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām". Šā nolikuma 3.punktā ir noteikta bezmaksas aģitācijas raidlaika izlozes un izmantošanas kārtība (sk. http://www.ltv.lv/lat/meklesana/?search=izloze). Līdz ar to Administratīvo lietu departaments secina, ka Latvijas Televīzija priekšvēlēšanu aģitācijas bezmaksas raidlaika izmantošanas secību noteica atbilstoši pastāvošajam tiesiskajam regulējumam.

Pieteicējas nav iesniegušas pierādījumus, ka minētajā likumā un korespondējoši minētajā nolikumā noteiktā kārtība, tostarp izloze, būtu notikusi pretēji tiesību normām. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments atzīst par nepamatotu pieteicēju argumentu, ka pieteicējām sabiedriskajā televīzijā tika piešķirts nepiemērots bezmaksas priekšvēlēšanu aģitāciju reklāmas laiks un ka tādējādi tika pārkāpts vienlīdzīgu vēlēšanu princips.

[14.4] Vērtējot otru no pieteicēju minētajiem argumentiem, proti, ka pieteicējas atšķirībā no lielajām partijām tika diskriminētas piedalīties Latvijas Televīzijas rīkotajā priekšvēlēšanu diskusiju raidījumā "Milžu cīņas", jo uz raidījumu tika uzaicināti tikai pārsvarā lielo partiju pārstāvji, Administratīvo lietu departaments norāda tālāk minēto.

Administratīvo lietu departamenta ieskatā, vienlīdzīgas iespējas uz plašsaziņas līdzekļu pieejamību politiskajām organizācijām nerada tiesības uz vienādu raidlaiku sabiedriskajā televīzijā.

Kā atzīts demokrātisko valstu tiesu praksē, sabiedriskās raidorganizācijas drīkst izvērtēt katrai politiskajai organizācijai piešķiramo raidlaiku atbilstoši tās nozīmei. Šādā kontekstā tiek runāts par politisko organizāciju vienādu iespēju sadalījumu pa pakāpēm, piemēram, pēc konkrētas politiskās organizācijas politiskā nozīmīguma, pēc iepriekšējo vēlēšanu rezultātiem un tamlīdzīgi. Turklāt politiskās organizācijas politiskais nozīmīgums var tikt vērtēts pēc konkrētās politiskās organizācijas pastāvēšanas ilguma, politiskās pēctecības, politiskās organizācijas biedru skaita, politiskās organizācijas struktūrvienību skaita un to izplatības tīkla, iespējams arī pārstāvības parlamentā un citiem faktoriem (sk. Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu lietā BVerfGE 14,121, 49.-61.punkts). Administratīvo lietu departamenta ieskatā, vienlīdzīgu vēlēšanu princips ietver sabiedriskajai raidorganizācijai aizliegumu nepiešķirt kādai politiskajai organizācijai raidlaiku vispār, taču noteic arī tiesības, sadalot raidlaiku starp politiskajām organizācijām, ņemt vērā iepriekš minētos kritērijus un izvērtēt sabiedrības iespējamo interesi par konkrēto politisko organizāciju.

Lai nodrošinātu taisnīgu raidlaika sadali, var pielietot divas metodes –pilnīgās/stingrās vienlīdzības (angl. strict equality) metodi vai proporcionālo vienlīdzības metodi. Saskaņā ar proporcionālo vienlīdzīgo iespēju metodi raidlaiks starp politiskajām organizācijām tiek sadalīts proporcionāli vēlētāju skaitam, kas politisko organizāciju atbalsta (sal. European Commission for Democracy through Law (Venice Commission), Code of Good Practice in Electoral Matters, Adopted Guidelines and draft Explanatory Report, 18.p. http://venice.coe.int/docs/2002/CDL-AD(2002)023rev-e.asp).

Attiecīgās metodes izvēle ir pamatojama ar saprātīgiem un racionāliem argumentiem. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka no lietas materiāliem šādi argumenti ir konstatējami. Lietas materiālos atrodas pieteicēju iesniegta informācija, kuru politiskās organizācijas bija saņēmušas no Latvijas Televīzijas raidījuma "Milžu cīņas" veidotājiem (sk. lietas 3.sējuma 32.lapu). Administratīvo lietu departaments secina, ka no minētajiem materiāliem izriet, ka raidījuma veidotāji uz raidījumu uzaicināja visas politiskās organizācijas, bet to piedalīšanās biežums un uzstāšanās ilgums tika sadalīts, ievērojot sabiedrības iespējamo interesi par kandidātiem un politisko organizāciju piedāvātajiem problēmu risinājumiem.

Svarīgi, ka vēlētājam, kaut arī mazākā apjomā, bija iespēja uzzināt visu politisko organizāciju viedokļus. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka būtisks un vērā ņemams ir arī fakts, ka, kaut arī citos raidījumos piedalīties tika aicinātas pārsvarā lielāku sabiedrības interesi izraisījušās politiskās organizācijas, 6.oktobrī, tas ir, vienu dienu pirms 9.Saeimas vēlēšanām raidījumā sava viedokļa izteikšanai tika uzaicinātas piedalīties visas politiskās organizācijas. Turklāt politisko diskusiju raidījums "Milžu cīņas" ir tikai viens no veidiem, kā politiskās organizācijas, kas piedalās priekšvēlēšanu cīņās, var izteikt savu viedokli vēlētājiem.

Ievērojot minēto, Administratīvo lietu departaments uzskata, ka Latvijas Televīzijas raidījumā "Milžu cīņas" raidlaiks starp politiskajām organizācijām tika sadalīts, ievērojot proporcionālo vienlīdzīgu iespēju metodi, un politisko diskusiju raidījuma "Milžu cīņas" veidotāju rīcība, sadalot raidlaika ilgumu politisko organizāciju pārstāvjiem viedokļa paušanai raidījumā, attiecībā pret pieteicējām nav radījusi vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumu.

[15] Pieteicējas kā vienlīdzīgu vēlēšanu principa pārkāpumu norāda Latvijas Televīzijas raidījuma "Skats no malas" dalībnieku "nicīgu izteikšanos par mazajām partijām". Turklāt šā raidījuma dalībnieki pirms pašām vēlēšanām, pārkāpjot likuma normas, proti, likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 12.pantu, aicināja nebalsot par mazajām partijām.

Atbilstoši likuma "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām" 12.pantam Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem un personām, kas vada Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas raidījumus, sākot ar 60. dienu pirms vēlēšanu dienas, aizliegts raidījumos aģitēt par vai pret deputātu kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

Latvijas Televīzijas raidījuma "Skats no malas" ideja ir sabiedrībā notiekošo aktuālo jautājumu apspriešana, piedāvājot skatītājiem iepazīties ar žurnālistu viedokļu daudzveidību konkrēto jautājumu risināšanā. Šāda raidījuma mērķis, Administratīvo lietu departamenta ieskatā, ir pēc iespējas dažādu, pretēju viedokļu konfrontācija, lai parādītu skatītājiem, cik daudzpusīgi ir iespējams apskatīt un risināt sabiedrībā aktuālus jautājumus.

Vienlaikus raidījums ir virzīts uz to, lai skatītāji paši domātu līdzi un izdarītu secinājumus par sabiedrībā notiekošām aktuālajām parādībām. Tā kā vēlēšanas ir viens no šādiem sabiedrības dzīvi spēcīgi ietekmējošiem notikumiem, arī žurnālistu uzmanības centrā ir šā notikuma atspoguļošana un diskusiju raisīšana par vēlēšanām, tostarp politiskajām organizācijām. Jāņem vērā, ka politiskās organizācijas vēlēšanās tiek pakļautas aktīvai apspriešanai, tostarp kritikai, no žurnālistu puses un politiskajām organizācijām ar to ir jārēķinās.

Tā arī pirms 9.Saeimas vēlēšanām minētā raidījuma dalībnieki pauda Latvijas sabiedrībai savu nostāju par to, kāda izveidotos situācija, ja Saeimā tiktu pārstāvēts liels skaits 5 procentu barjeru pārvarējušās politiskās organizācijas, un, uzskatot, ka šāda situācija ir vērtējama negatīvi, aicināja to nepieļaut. Šāda rīcība nav uzskatāma par aicinājumu balsot par lielajām partijām, diskriminējot mazās, bet virzīta uz to, lai vēlētājs kritiski izvērtētu, kam atdot savu balsi vēlēšanās. Tādējādi tieši vēlētājam ir jābūt tam, kurš starp šiem dažādajiem viedokļiem izdara savu politisko izvēli. Līdz ar to Administratīvo lietu departaments uzskata, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ nav pamatots pieteicēju arguments, ka tādējādi tika pārkāpts vienlīdzīgu vēlēšanu princips.

[16] Partija "Mūsu zeme" pieteikumā norāda, ka Centrālā vēlēšanu komisija, nosakot 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus, nepamatoti piešķīra deputātu vietas tikai tiem kandidātu sarakstiem, par kuriem bija nobalsojuši ne mazāk kā 5 procenti vēlētāju.

[16.1] 2002.gada 23.septembrī Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr.2002–08–01 "Par Saeimas vēlēšanu likuma 38.panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116.pantam" atzina, ka proporcionālā vēlēšanu sistēma ar 5 procentu vēlēšanu barjeru nodrošina demokrātiskās valstīs atzīto vēlēšanu principu īstenošanu. Tādējādi Satversmes tiesa atzina Saeimas vēlēšanu likuma 38.panta pirmās daļas otro teikumu, tas ir, tiesību normu par 5 procentu barjeru par atbilstošu Satversmes 6., 8., 91. un 116.pantam.

[16.2] Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32.panta otrajai daļai Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

Minētā tiesību norma expressis verbis noteic, ka gan Centrālajai vēlēšanu komisijai, gan citām institūcijām, tostarp Administratīvo lietu departamentam, izskatot lietu, ir tiesiski saistoši Satversmes tiesas spriedumi un tajos ietvertā argumentācija, tostarp, par vēlēšanu barjeru, tās procentuālo apmēru un tās ieviešanas tiesiskumu.

Ievērojot, ka Centrālā vēlēšanu komisija, pieņemot lēmumu, rīkojās atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā minētajam, Administratīvo lietu departaments atzīst par nepamatotu pieteicējas argumentu, ka Centrālā vēlēšanu komisija, nosakot 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus un piešķirot deputātu vietas tikai tiem kandidātu sarakstiem, par kuriem bija nobalsojuši ne mazāk kā 5 procenti vēlētāju, pārkāpa Satversmes 6.pantu.

[17] Ievērojot iepriekš minēto, Administratīvo lietu departaments atzīst, ka 9.Saeimas vēlēšanu norisē netika pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi un politiskās organizācijas (partijas) "Jaunie demokrāti" pieteikums par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atcelšanu, partijas "Mūsu zeme" pieteikums par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atzīšanu par prettiesisku un notikušo 9.Saeimas vēlēšanu atzīšanu par nelikumīgām, politiskās organizācijas "Sociālā Taisnīguma partija" un partijas "Tēvzemes savienība" pieteikums par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atzīšanu par prettiesisku un atceļamu nav pamatots.

[18] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 288. panta pirmajai daļai, ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos, tiesa var pieņemt blakus lēmumu.

Izskatot konkrēto lietu, Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka vēlēšanu norisē tika pārkāptas Politisko partiju (organizāciju) finansēšanas likuma tiesību normas. Valsts institūcijas neveica pasākumus šo pārkāpumu novēršanai. Valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu šādus un līdzīgus pārkāpumus savlaicīgi novērst, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Turklāt modernā demokrātiskā valstī vēlēšanas tiešā veidā nevar būt atkarīgas no finansējuma apmēra. Ņemot to vērā, Administratīvo lietu departaments nolēma pieņemt blakus lēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu. Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.pantu un Saeimas vēlēšanu likuma 51.pantu un 54.panta sesto daļu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments

n o s p r i e d a

noraidīt politiskās organizācijas (partijas) "Jaunie demokrāti" pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atcelšanu, partijas "Mūsu zeme" pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atzīšanu par prettiesisku un notikušo 9.Saeimas vēlēšanu atzīšanu par nelikumīgām un politiskās organizācijas "Sociālā Taisnīguma partija" un politiskās organizācijas "Tēvzemes savienība" pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2006.gada 25.oktobra lēmuma Nr.53 atzīšanu par prettiesisku un atceļamu.

Spriedums nav pārsūdzams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!