Agris Dzenis: 'Ilumināti – ceļš uz vispasaules kundzību' (fragmenti)  (2)

Slepeno biedrību pētnieks Deivids Aiks uzskata, ka ilumināti kopš senatnes slepeni uztur kontaktus ar ārpuszemes izcelsmes saprātīgo rāpuļu rasi, kas pirms cilvēka rašanās pārvaldījusi Zemi, un ar savu aģentu - iluminātu palīdzību cer savu varu atgūt nākotnē, cilvēkus pakāpeniski paverdzinot vai iznīcinot. Patiešām, Čūskas brālības un iluminātu darbībā vērojamas iezīmes, kas raksturīgas rāpuļu psihei: pretinieka īpašību smalka izpētīšana un to izmantošana savu nolūku īstenošanai, strikts īpašnieciskums, sev izdevīga brīža pacietīga gaidīšana, auksts aprēķins un emociju trūkums.

Otra vide, kurā tapa iluminātu ideoloģija un darbības materiālā bāze, bija 18. gadsimtā Rietumeiropā izveidojusies naudas aristokrātija - tirgotāju, rūpnieku un baņķieru dzimtas, kas alka savās interesēs iespaidot politiskās un sabiedriskās norises, saradojoties ar dižciltīgajiem. Tādējādi izveidojās jauns sabiedrības slānis - melnā aristokrātija, kuras vērtībās galveno vietu ieņēma nevis gods un uzticība, bet viltība, divkosība, pērkamība un nežēlība iedzīvošanās vārdā. 1729. gadā no angļu Austrumindijas tirdzniecības kompānijas izauga vēlākais vispasaules ēnu valdības kodols - Lielbritānijas monarhu paspārnē esošā Trīssimtu komiteja. Tie bija angļu, vēlāk arī amerikāņu tirgotāji, politiķi un baņķieri ar darbības pamatprincipu "Vara caur naudu!". Komitejas locekļi 19. gadsimtā sarausa milzu bagātības, tirgojot Ķīnā Indijas opiju, un arī vēlāk guva un gūst lielus ienākumus no narkotiku un ieroču tirdzniecības.

Naudas varu politikā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā nostiprināja baņķieru Rotšīldu dzimtas izveidotais starptautiskais banku tīkls. Rotšīldu ciltstēvs Maijers Amšels kopš 1796. gada bija vācu valstiņas Hesenes-Hanavas galma baņķieris un preču piegādātājs. Savās un valsts interesēs viņš sekmīgi pielietoja starptautiskās preču-naudas operācijas, vērtspapīru cenas regulēšanu, vajadzīgās informācijas ievākšanu visās pasaules malās un vajadzīgo personu uzpirkšanu. Kā pakļaušanas un ietekmēšanas līdzekli Rotšīldi praktizēja liela apjoma aizdevumus valstīm, kā arī karu finansēšanu.

(..) Bavārijas iluminātu ordeņa oficiālie mērķi bija cilvēku izglītošana un tikumiskā pilnveidošana, taču patiesie nolūki klajā nāca 1786. gadā, kad kratīšanas laikā atrada ordeņa slepenos dokumentus. To vidū bija arī tā dēvētā Sātana Derība - iluminātu darbības programma, kas veiksmīgi īstenota pagātnē un ko pielieto arī mūsdienās. Tajā viskoncentrētāk izklāstīti iluminātu mērķi un taktika. Lūk, ko vēsta Sātana Derība.

"Pirmais cilvēku pārvaldīšanas noslēpums ir sabiedriskās domas iegūšana, turklāt jāsēj ķildas, šaubas un pretrunīgi viedokļi tik ilgi, līdz cilvēki pilnībā apjuks un nolems, ka politikas jautājumos labāk vispār palikt bez personīgā viedokļa. Jāuzbudina tautas neapmierinātība, jāizplata tukša, netīra un pretīga literatūra. Preses uzdevums ir pierādīt ne-Iluminātu nespēju visās valsts un reliģiskās dzīves jomās.

Otrs noslēpums - jāizmanto visas cilvēku vājības, visas sliktās īpašības un kļūdas, līdz cilvēki pārstās saprast viens otru.

Pirmām kārtām jācīnās ar personības spēku, jo nav nekā bīstamāka par to. Ja personībai piemīt radošā garīgā enerģija, tā spēj sasniegt vairāk kā miljoni ļaužu

Ar skaudības, naida, šķeltniecības un karu starpniecību, ar trūkumu, badu un slimību izplatīšanu visas tautas jānoved līdz tam, ka tās nesaskatīs citu izeju kā vien pilnīgu pakļaušanos Iluminātu varai.

Ja kādu valsti sagrāvusi revolūcija, vai arī pilsoņu kara rezultātā tai radušies ārēja uzbrukuma draudi, to vienmēr jāizmanto mūsu labā.

Jāpanāk, lai cilvēki lietotu kvītis kā skaidru naudu, dzītos pēc izpriecām, atrodoties nemitīgos kaut kā jauna meklējumos, sapinoties tajos un beigās sekojot Iluminātiem.

Ieviešot sabiedrībā izvirtību, cilvēkiem būs atņemta jebkāda ticība Dievam. Jālikvidē spēja patstāvīgi domāt, ieviešot gatavu uzskatu sludināšanu; garīgos spēkus jāsatriec ar tukšu demagoģiju. Brīvās domas, ko izvirza partijas, Iluminātu oratoriem jāpiepilda ar tukšiem vārdiem, lai klausīšanās nogurdinātajiem cilvēkiem rastos riebums pret jebkuru oratoru. Pretēji tam, Iluminātu politisko mācību jāpasniedz pilsoņiem nenogurdinošā, viegli uztveramā formā.

Masām jāpaliek aklām, nesaprātīgām un bez sava viedokļa, lai tās nespētu diskutēt par valsts iekārtas tēmām. Tās pārvaldīs taisnīgs, bet nepielūdzams spēks un bezierunu pakļāvības princips.

Pasaules kundzību var sasniegt tikai pa aplinkus ceļiem, mērķtiecīgi maitājot visas īstenās brīvības: gan likumdošanu, gan vēlēšanu kārtību, presi, personas brīvības, bet pirmkārt tautas izglītošanas sistēmu, turklāt stingri ievērojot visu pasākumu slepenību.

Eiropā jārosina nesaprašanās starp cilvēkiem un tautām, rasu un reliģisko naids, lai rastos nepārvarama šķelšanās, lai neviena kristiešu valsts nespētu rast sev atbalstu. Citās pasaules daļās jāsēj ķildas, nekārtības un naidīgums, lai iemācītu valstis baidīties un apspiestu katru iespēju izrādīt pretestību.

Ar augstāko valsts amatpersonu pērkamības palīdzību valdības jānostāda kredītatkarībā no Iluminātiem pēc aizdevumu sērijas piešķiršanas, kas būtiski palielinās viņu valstu parādus.

Ar speciāli sarīkotu ekonomisko krīžu, kuru laikā visi pieejamie naudas līdzekļi būs izņemti no apgrozības, palīdzību jāsagrauj ne-Iluminātu finansu saimniecība.

Naudai jākļūst par vienīgo spēku, kas virza tirdzniecību un ražošanu, lai ar naudas starpniecību rūpnieki iegūtu arī politisko varu. Kopā ar Iluminātiem elitē jāiekļūst arī no viņiem atkarīgajiem miljonāriem; policijai un karavīriem turpretim jāpaliek nabagiem.

Ar vispārēju vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību ieviešanu jānodibina neierobežota vairākuma kundzība. Ar patstāvības sludināšanu jāveic ģimenes un tās audzinošā spēka iznīcināšana. Ar izglītību, kas balstās uz viltotiem faktiem un viltus mācībām, jaunatni jāpadara trulu, dezorientētu un samaitātu.

Jaunu masonu ložu dibināšana un sakari ar jau esošajām veicina sazarota organizāciju tīkla izveidošanu. Neviens nezina to patiesos mērķus, it sevišķi muļķi no ne-Iluminātiem, kuri centīsies iekļūt atklātajās brīvmūrnieku ložās tikai tādēļ, lai viņu acis vēl veiksmīgāk būtu piebērtas ar putekļiem.

Ar visu šo pasākumu palīdzību jāpanāk, lai tautas uzaicinātu Iluminātus par pasaules pārvaldītājiem. Jauno pasaules valdību jāpasniedz kā labdarīgu un pasargājošu, kurai pakļaujas pilnībā labprātīgi. Ja kāda valsts iebildīs, tās kaimiņi sāks karu pret to. Šādas valdības izveidošanai nepieciešama pasaules kara organizēšana."

Bavārijā iluminātu ordeni aizliedza, tomēr tas turpināja pastāvēt citās valstīs un iekļaut sevī pasaules finansu, intelektuālo un politisko eliti. 19. gadsimtā ilumināti saplūda arī ar naudinieku eliti - Trīssimtu komiteju. Iluminātu programma jau izvērstāk izklāstīta 1895. gadā atklātībā nonākušajos tā dēvētajos "Ciānas Gudro protokolos". Pretēji sabiedrībā izplatītajiem viedokļiem, ka tie ir antisemītu safabricējums vai ebreju sazvērestības plāns, Protokoli, visdrīzāk, ir kāda iluminātu līdera runas konspekts. Viņš ar gandarījumu atzīst, ka valsts mehānismu virzītāji - zelts un prese - jau atrodas viņu rokās, un pretenzijas uz vispasaules kundzību kļuvušas par realitāti: "Mūsu slepeno Supervaldību vairs neaizsniedz likums. Tagad mēs esam likumdevēji, armijas pavēlnieki. Mūsu rokās ir nevaldāma godkāre, dedzinoša alkatība, nesaudzīga atriebība, nikns naids". Ar anonīmā franču izcelsmes līdera muti ilumināti Protokolos pasludināja postulātus, pie kuriem apzināti vai neapzināti turējās vēlākās politiķu paaudzes: "Politikai nav nekā kopīga ar morāli!" un "Mūsu devīze - spēks un liekulība!"

(..) 19. gadsimta beigās bija izveidojušies finansu elites ekonomiskās kundzības īstenošanas rīki - starptautiskie banku un uzņēmumu monopoli, kas spēja mākslīgi regulēt preču un naudas plūsmas, izraisīt inflāciju un ekonomiskās krīzes. Brīvā tirgus teorijas īstenošana valstu likumdošanā atcēla jebkādus ierobežojumus lielo monopolu kundzībai.

19. gadsimta otrajā pusē Rietumu pasaulē notika iluminātu inspirēta ideoloģiskā revolūcija - izveidots un plaši popularizēts materiālistiskais pasaulskatījums. Tajā noliegtas garīgās vērtības, slavināts sadzīves ērtību progress, bet cilvēks pielīdzināts dzīvniekam, kura vienīgā morāle ir - izdzīvo stiprākais un viltīgākais. Šajā laikā pastiprinājās visu cilvēka dzīves jomu reglamentācija un kontrole no valsts puses. Vienlaikus sabiedrība sadalījās ļoti bagātajā virsslānī un proletāriešu pūlī. Pret vardarbīgas revolūcijas idejām uzņēmīgie proletārieši kļuva par iluminātu armiju, kas gāza monarhijas Eiropā 1. Pasaules kara beigās.

Milzīgs solis uz finansu elites vispasaules kundzību bija privātās Federālo rezervju bankas izveidošana ASV 1913. gadā. Baņķieri to piedāvāja kā risinājumu pēc mākslīgi izraisītas finansu krīzes. Plaukstošākās pasaules valsts valdība pēc 1913. gada kļuva par 12 lielāko pasaules banku vadītās Federālo rezervju bankas mūžīgu parādnieci, jo dolāru naudaszīmes apgrozībā turpmāk laida tikai kā valdības parādzīmes bankai. Valstij tādēļ bija jāieķīlā bankai visi iespējamie īpašumi, turklāt jāmaksā procenti par to, ka Federālo rezervju banka nodrošina ASV ar naudu.

Federālo rezervju bankas akciju lielākie turētāji netieši veicināja abu pasaules karu izraisīšanos, finansiāli atbalstot abas naidīgās puses. Kopš 1915. gada Maksa Varburga banka Hamburgā sāka finansēt revolūcijas gatavošanu Krievijā, bet Padomju Krievijā milzu ienākumi no naftas ieguves nonāca Rokfellera kompānijā "Standard Oil". Kopš 1925. gada ASV lielākās bankas ar savām investīcijām veica Vācijas militārās varenības atjaunošanu un vēlāk bija nacistu rūpniecības galvenie sadarbības partneri.

Sociālistu kustību sakūdītais proletariāts pēc 1. Pasaules kara daudzās Eiropas valstīs gāza monarhiju. Izveidojās iekārta, ko mēs dēvējam par demokrātiju, tomēr tai atbilstošāks ir partokrātijas nosaukums. Šajā iekārtā politiskajām partijām, lai risinātu savstarpēju cīņu, nepieciešama nauda, līdz ar to partijas nonāk atkarībā no finansu oligarhiem. Valdībās atrodas viegli ietekmējami ļautiņi ar tumšu pagātni - nepakļaušanās gadījumā draud neatklātā nozieguma publicēšana. Demoralizētais pūlis tomēr tos ciena veiklo blēdību dēļ. Politiķu pērkamība un amoralitāte, kā arī birokrātiskie liekēži un samudžinātā likumdošana rada tautā vienaldzību, pat riebumu pret politiku kā tādu.

20. gadsimtā iluminātu plāni īstenojās pasaules mērogā. Paralēli sabiedrības šķelšanai notika finansu un politikas centralizācija, ko pazīstam kā "globalizāciju". Pēc pasaules kariem haosa un nedrošības atmosfērā veidojās lielas politiskās un militārās apvienības - Tautu Savienība, ANO, NATO. Ekonomiskās apvienības, tādas kā ES, kalpo finansu centralizēšanai un nacionālo valstu ekonomiskās patstāvības likvidēšanai. Finansu līdzekļi un visas ekonomiskās manipulācijas iespējas mūsdienās koncentrēti Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas Fonda rokās. Tādēļ tehniski ir iespējams, ka pasaules ekonomiskās un politiskās norises spēj kontrolēt neliela personu grupa. 

(..) Iluminātu galamērķis ir vispasaules valsts, kuras iekārtu dēvē par Jauno Pasaules Kārtību (JPK). Tās būtība iezīmējas gan senajos iluminātu plānos, gan pašreizējā situācijā pasaulē. Ar nākotnes plānošanu un apdzīvotības jautājumiem kopš 20. gadsimta 50-iem gadiem nodarbojās Trīssimtu komisijas locekļu "Romas klubs". Viņi izstrādāja pasaciņu par drīzo pasaules pārapdzīvotību un enerģētisko krīzi. Tā novēršama, mākslīgi izraisot karus, badu un epidēmijas pārapdzīvotajos reģionos, veicinot abortus un miršanu "dabīgā atbiruma" - narkomānijas, alkoholisma, nekvalitatīvas pārtikas rezultātā. Jāpiebilst, ka cīņa pret narkotiku tirdzniecību un prostitūciju allaž notiek fomāli, jo šie rūpali ir nozīmīgs finansu elites ienākumu veids. Galvenais JPK veidotāju bagātības avots ir nafta, tādēļ viņi visiem spēkiem nepieļauj citu lētu un efektīvu enerģijas avotu ieviešanu un izmantošanu. Tā cīņā pret "nāvējoši bīstamo" kodolenerģētiku izmanto zaļo kustību, propagandē niekošanos ar saules, vēja un citu "perspektīvu" enerģiju iegūšanu.

Pašlaik īstenojas "zelta miljarda" koncepcija, saskaņā ar kuru visas dzīves ērtības būs nodrošinātas miljardam pasaules iedzīvotāju, lielākoties Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Nākotnes ekonomiskā sistēma līdzināsies 19. gadsimta britu koloniālismam - "zelta miljardu" veidos vispasaules valdības ierēdņi, kalpotāji un tirgus darbinieki, kas paši neko neražos, bet patērēs pasaules melnstrādnieku - Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas iedzīvotāju saražoto. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, Latvijai paredzēta atrašanās "zelta miljarda" piepilsētā - šeit būs priviliģēto miljardieru atpūtas zona un nekustamie īpašumi, bet Latvijas iedzīvotāji pēc izvēles varēs apkalpot un izklaidēt rietumeiropiešus vai nu savā zemē, vai pie baltajiem cilvēkiem. Jāatzīst, Latvija izrādījusies ideāls JPK poligons - varasvīri rekordīsā laikā likvidējuši gan ekonomisko neatkarību, gan politisko pašnoteikšanos, ar apskaužamu iztapību uztverot jebkuru no ārpuses nākušu direktīvu vai ierosinājumus.

Topošā jaunās pasaules sabiedrība ir augstākā mērā vienota ekonomiskā un masu kultūras ziņā, bet neticami sašķelta visos līmeņos un sastāvdaļās. Zem masu mediju sludinātā tolerances lozunga radīta grandioza arēna sociālajiem, reliģiskajiem, nacionālajiem, vecuma grupu, bērnu un vecāku, dzimumu, pat seksuālo orientāciju konfliktiem. Ekonomiskā nestabilitāte un demoralizēšanās vairo padibeņu un noziedznieku skaitu, kas neapzinoties veiksmīgi vairo spriedzi sabiedrībā. Cīņa ar terorismu un asinis par naftu visticamāk ir sākums megakonfliktam starp civilizācijām. Kad draudi un ciešanas sasniegs savu kulmināciju, neoficiālie pasaules valdnieki kā visu nelaimju novērsēju piedāvās pilnībā noformējušos JPK.

Tā nozīmē vienotu pasaules naudu, armiju, likumdošanu un visu cilvēka dzīves jomu totālu kontroli. 19. gadsimtā JPK patriarhi kontroli bija iecerējuši veikt ar savstarpējas izspiegošanas palīdzību (veiksmīgi īstenota nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS), tomēr modernie pasaules lielkungi izstrādājuši humānāku metodi - informācijas kontroli, pielietojot modernās tehnoloģijas. Pašlaik notiek katra modernās sabiedrības locekļa detalizētas informācijas dosjē (tā ietver katru cilvēka darbību, par kuru ziņas saglabātas datoros) veidošana un centralizēšana. Kontroles kulminācija, kas jau izmēģināta uz mūsu četrkājainajiem draugiem, būs zem ādas iešūta idfentifikācijas mikroshēma - personas dokuments, kredītkarte un atrašanās vietas noteicējs vienlaikus. JPK pārkāpējus sodīs, uz laiku bloķējot vai pilnībā anulējot šo mikroshēmu, bez kuras nebūs iespējams izdzīvot jaunajā sistēmā. Tomēr JPK pārkāpēju būs maz, jo reti kurš riskēs zaudēt jaunās sabiedrības augstākās "vērtības" - materiālās dzīves ērtības un baudas, turklāt masu saziņas līdzekļi cilvēku tieksmes un prātus bez pūlēm virzīs Pasaules Valdniekiem vajadzīgajā virzienā.

Kāds ir JPK veidotā vidusmēra cilvēka psiholoģiskais portrets mūsdienās? Neraugoties uz sadzīves ērtībām, viņš dzīvo pastāvīgās bailēs un spriedzē. Baiļu atmosfēru rada masu saziņas līdzekļu dramatizētās ziņas par pasaulē valdošajiem konfliktiem, ekonomisko nestabilitāti, noziedzību, vardarbību, tomēr lielākas bailes JPK pilsonim ir zaudēt materiālo vajadzību apmierinātāju - ienākumus, līdz ar to pūļa acīs kļūstot par muļķi un neveiksminieku. Ienākumus JPK pilsonis cenšas saglabāt un vairot līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Viņš līdz galam neuzticas nevienam līdzcilvēkam - potenciālajam konkurentam, tādēļ jūtas vientuļš. Tajā pašā laikā viņš jūtas vīlies un vainīgs, jo nespēj sasniegt masu saziņas līdzekļu radīto nereālo dzīves standartu, būt ideāls vīrietis vai sieviete. Kopš bērnības viņš ir pazemots - ģimenē, skolā, armijā, darbavietā, iemācās locīties stiprākā priekšā un mīdīt kājām vājāko, vai arī gūt baudu no pazemošanas. Garīgās vērtības viņš visbiežāk noliedz, jo ir apjucis raibajā viedokļu, reliģiju un filosofiju jūklī, tomēr izjūt tukšumu dvēselē. Tas rada dusmas un sevis ienīšanu, kas bieži izverd kā maniakāla slepkavošana vai pašiznīcināšanās (tas ietilpst JPK plānos, jo vairo nestabilitāti sabiedrībā). Grandiozo iekšējo sašķeltību JPK pavalstnieks cenšas mazināt ar nelegāli, toties brīvi pieejamām reibinošām vielām (tas vairo finansu elites ienākumus), vai haotiskiem seksuāliem piedzīvojumiem (arī tas ietilpst iluminātu plānos, jo JPK nav paredzēta ģimene). Vispārējas nestabilitātes un apjukuma atmosfērā JPK radītā būtne gaida brīnumlīdzekli no ārienes, kas nodrošinās netraucētu dzīvi un materiālu labklājību.

Vai tas cilvēku spēj darīt laimīgu - uz šo jautājumu ir jāatbild pašam sev, līdz ar to veicot izvēli - kļūt par iluminātu vadītu biorobotu vai sevī un sabiedrībā saglabāt un izkopt savu neatkārtojamo individualitāti (..)

Vairāk lasiet žurnāla "Kabinets" februāra numurā (Nr.54)