Atkritumi ir savākti. Lai dzīvo atkritumi?
Lielā talka ir beigusies. Kas notiks tālāk? Manuprāt, talka ir labs, tomēr īstermiņa, risinājums patiešām sasāpējušai problēmai - atkritumiem Latvijas mežos. Par spīti tam, ka jau vairākus gadus notiek informatīvās kampaņas, lieliski darbojas Cūkmens, patiesība par to, ka mežā mēslot nav labi, ir skaidra kā divreiz divi - par spīti tam visam, meži ir pilni ar atkritumiem kaudzēs, maisos, plastmasa pudeļu kalnos.
Mūsu novērojumi liecina, ka tikai neliels procents no mežos savāktajiem atkritumiem ir nevērīgas piknikošanas vai cūcīgas sēņu lasīšanas rezultāts. Lielākoties mežos savāktie atkritumi ir tādi, kas tur ir apzināti aizvesti un atstāti. No kā var secināt, ka kādam ir izdevīgāk tērēt laiku un likt kaunu malā, lai “nobēdzinātu” savus atkritumus mežā nevis pildītu tos noteikumus, kurus paredz likums un arī skaidrais saprāts.
Aina mežos skaidri parāda, ka jautājums ir jārisina ne vien ar izglītojošām kampaņām un talkām, bet jāmeklē un jānovērš problēma visā atkritumu apsaimniekošanas procesā, kas acīmredzot, kādā posmā “nedarbojas”.
Piemēram, Rīgā un Rīgas apkārtnē problēmu identificēt var diezgan vienkārši - nav neviena atbildīgā par visu procesu, kura rīcībā būtu gan informācija, gan instrumenti, lai uzturētu atkritumu apsaimniekošanu kārtībā. Teorētiski tai būtu jābūt pašvaldībai, kā to nosaka likums. Bet praktiski, esošajā sistēmā pašvaldībai ir atņemti visi instrumenti, lai reāli rīkotos.
Šobrīd maksājam par pastmarku, bet par vēstules nogādi - nē?
Šobrīd situācija ir šāda - namīpašnieks vai apsaimniekotājs noslēdz ar līgumu ar operatoru par atkritumu savākšanu un par to samaksā. Operators savāc atkritumus, jo par to viņam ir samaksāts, un ved prom. Ja viņš, kā paredz likums, aizved atkritumus uz Getliņiem vai citu poligonu, tad, ievedot tajā atkritumus, operators par katru tonnu maksā noteiktu summu. Bet, tā kā procesu pēc atkritumu savākšanas no iedzīvotājiem neviens īsti nekontrolē, tad finansiāli izdevīgāk negodīgam operatoram ir savākt atkritumus, saņemt par to maksu un izgāzt tos tuvākajā mežā, naudu paturot tikai sev.
Analoģiska situācija ir pasta nozarē - mēs samaksājam noteiktu tarifu par katru izsūtīto vēstuli, paļaujoties, ka tā tiks nogādāta uz noteiktu adresi. Un mums liekas nepieņemami, ja tā nenonāk pie adresāta, bet gan atrodas izmesta mežā vai atkritumu konteinerā. Par to tiek celta trauksme un jautājums tiek pacelts valstiskā līmenī. Bet tas, ka mūsu atkritumi nenonāk pie “adresāta” un tas skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, paliek nepamanīts.
Ja mērķis ir, lai visi tie atkritumi, kas tiek savākti no iedzīvotājiem, tiktu nogādāti tam paredzētajās vietās, nevis izgāzti kaut kur mežā, pļavā vai kādā nomaļā vietā, tad visa atkritumu apsaimniekošanas apmaksas sistēma būtu jāapgriež otrādi. Jaunajā sistēmā - līgumu ar operatoriem jāslēdz pašvaldībai, kas arī norēķināsies ar operatoriem par viņu darbu. Bet nevis par savākto atkritumu daudzumu no iedzīvotājiem, bet gan par faktiski poligonā ievesto apjomu. Līdz ar to arī tīri finansiāli paliek izdevīgi visu nogādāt tur, kur tam ir jābūt. Vēl vairāk - izdevīgi ir aizbraukt uz mežiem un savākt tur visus atkritumus, atvest uz poligonu un saņemt par to naudu.
Samaksājiet par maniem atkritumiem, pašam negribas
Augstākminētais attiecas uz daudzdzīvokļu mājām, bet tikpat aktuāla problēma ir Rīgas un Rīgai tuvējo pilsētu privātmāju iedzīvotāji. Tā kā nepastāv vienota datu bāze, kurā ir redzams vai konkrētā privātmāja ir noslēgusi līgumu ar kādu no operatoriem, tad negodīgs privātmājas īpašnieks viegli un bez problēmām var izvairīties no jebkādu līgumu slēgšanas un samaksas par atkritumu izvešanu. Ko viņš/a dara? Sakrauj atkritumus maisos, auto bagāžnieka un ved vai nu uz to pašu mežu vai šosejas malu (par ko daiļrunīgi liecina piemēram Rīgas-Siguldas šosejas mala), vai uz daudzdzīvokļu ēku, veikalu atkritumu konteineriem, kur par viņa atkritumiem samaksās kāds cits. Jo galarezultātā, kāds samaksā vienmēr.
Un atkal risinājums būtu nodot sistēmas koordinēšanu pašvaldības rokās, jo slēdzot līgumus ar operatoriem pašvaldība skaidri redzēs, kuras ēkas ir palikušas bez atkritumu apsaimniekotājiem un tātad dzīvo uz citu iedzīvotāju rēķina.
Šie ir tikai divi galvenie secinājumi, kas man ir radušies vērojot tos atkritumu apjomus, kurus no pieRīgas mežiem šajās dienās ieveda Getliņos. Atbilstošu risinājumu piedāvā arī Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas koncepcija, kas šobrīd ceļo pa Rīgas domes kabinetiem. Ceru, ka Lielās talkas uzrādītie “caurumi” visā sistēmā ļaus pieņemt Domei adekvātu, nepolitizētu, bet gan mežiem, godīgajiem iedzīvotājiem un komersantiem saprotamu un loģisku lēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
