Dāvis Stalts: Pretlatviskais vājprāts  (1)

Gribu pievērst jūsu visu uzmanību vērienīgai, latviskās kultūras iznīcināšanu propagandējošai, akcijai – vandālisma aktam, kas norisinājās šī gada 22.jūnijā, tieši Jāņu laikā.

Jau labu laiku vasarsvētku baznīcas (sektas?) draudzes „Cerība” mācītājs J. Sadovskis apstaigājis visas Latvijas konfesijas, lai aicinātu kristiešus vienoties kopīgā lūgšanu naktī tieši Jāņos. Šāda lūgšanu iniciatīva pati par sevi nebūtu nekas nosodāms, ja vien nevērstos pret pagānisko Jāņu svinēšanu, jebšu visiem saprotamāk, pret Jāņu tradīciju, kas vēl joprojām dzīva Latvijā un latviešos. Tā teikt, ko nespēja izskaust sveši kungi un tiem lojālā kristīgā baznīca vairāk kā 800 gadus, to tagad mēģināsim graut pašu latviešu rokām. Vai tikai latviešu? Protams, ka ne. Šai idejai ātri vien atradās dzirdīgas ausis arī cittautieša A. Ļeģajeva vadītajā biznesa sektā „Jaunā paaudze”, kas veiksmīgi uzņēmās iniciatīvu tā teikt „no vārdiem uz darbiem”, organizējot konferenci „ Nē pagānisma kultam Latvijā!”. Pati par sevi šāda konference nebūtu nekas slikts, jo šādas fanātiķu organizācijas vēršanās pret latvisko dzīvesziņu, tikai arvien vairāk cilvēkiem liek saprast, ka tas ir jauks un patiess ceļš, kurš būtu katram latvietim kopjams gan mājās, gan savos laukos. Še nostrādā efekts - pret ko ir ļaunie spēki, tas automātiski citu acīm kļūst interesants un pozitīvs, tā teikt – paldies par reklāmu.

Diemžēl viss nav tik vienkārši un iepriekšminētās akcijas – vandālisma ietvaros, 2009.gada 22.jūnijā – PUBLISKI TIKA DEDZINĀTAS latviešu grāmatas, turklāt tieši tās, kas popularizē mūsu tautas tradīcijas, kultūru. Kā piemērus varu minēt Latviešu tautas pasakas un Jāņa Mārtiņa Zandberga izdoto grāmatu „ Mārtiņa dziesmu grāmata”. Taču līdzīgas grāmatas tika sadedzinātas desmitiem, ja ne simtiem.

Kaut kas tāds Latvijā nebija pieredzēts vairāk nekā simts gadu, kopš 1874.gadā cariskās Krievijas melnsimtnieki sadarbībā ar vietējiem baltvāciešiem panāca, ka Baumaņu Kārļa tikko izdotais krājums „Līgo” tika konfiscēts un sadedzināts Daugavmalā. ..

Visus garos padomju okupācijas gadus represīvās varas institūcijas neiedrošinājās rīkot šādas vai līdzīgas akcijas, kaut daļēji respektējot latviešu mentalitāti un spēju grūtā brīdī apvienoties pret ienaidnieku, šobrīd šāda apvienošanās nenotiek un ienaidnieks droši var staigāt nesodīts. Pārsvarā tie vairs nav ārēji, bet gan iekšēji ienaidnieki. Nereti šim ienaidniekam jau vairs nav tautības. Arī A. Ļeģajevs ir tikai redzamā puse no visa „ Jaunās Paaudzes” aizberga. Šis aizbergs arvien vairāk laužas pie varas Latvijā un nu jau caur politisko spēku LPP/LC. Kā piemēru varu minēt Jaunās Paaudzes dievkalpojumus, kuros draudzes locekļi tiek aicināti balsot tieši par LPP/LC. Šeit komentāri lieki. Katrs var noskatīties šo dievkalpojumu ierakstot vārdu Ļeģajevs krievu valodā portālā www.youtube.com. Un viss kļūst skaidrāks par skaidru.

Patlaban ir laiks latviešu konsolidācijai savu vērtību sistēmas aizsardzībai, jo mēs nedrīkstam pieļaut šādu vai līdzīgu akciju atkārtošanos, kad tiek sadedzinātas mūsu kultūras vērtības – grāmatas, kuras pārstāv latviešu folkloru un citas tradicionālās jomas. Te jāsaprot, ka mēs kā inteliģenti 21.gs. cilvēki, kas ir pret jebkuru grāmatu, kas prezentē kādas tautas kultūru, publisku sadedzināšanu vai cita veida iznīcināšanu. Šādas vandālisma akcijas ir jānosoda gan publiski, gan valstiski. Iespējams būtu izdarāmi kādi grozījumi krimināllikumā, kas paredzētu sodīt šādus vandālisma akciju veicējus un organizatorus. Tāpat drošības iestādēm būtu rūpīgi jāizvērtē konkrēto akciju organizējošo sektu pretvalstiskās darbības. Izsaku arī pamatoti skarbu nosodījumu Latvijas kristīgo konfesiju atbalstam šādām vai līdzīgām akcijām, liekot uzsvaru uz to, ka krusta kari oficiāli beidzās 13.gs. Latvijā un jebkāda vēršanās pret pagānismu (lasīt latviskajām pamatvērtībām) 21.gs. ir asi nosodāma un nepieļaujama. Ievērosim, ka pareizticīgo baznīcas, kā arī vecticībnieku vārds neparādās sakarā ar iepriekšminētās akcijas organizēšanu vai atbalstīšanu. Tātad jādomā, ka šīs kristīgās konfesijas lieliski apzinās, ka vēršanās pret pagānismu ir tas pats, kas vēršanās pret savām saknēm, no kurām viss audzis - arī kristietība. Kā latviskās senticības pārstāvis un kopējs aicinu baznīcu atvainoties tautai un piedalīties dzīvā diskusijā ar latviskās tradīcijas glabātājiem un kopējiem, lai izbeigtu šo naidpilno attieksmi, kas absolūti nav raksturīga patiesi kristīgai domāšanai.