Jau labu laiku dators ir moderna cilvēka tuvākais līdzgaitnieks gan darbā, gan izklaidē. Un īpaši izklaidē. Spēlē visi - studenti, skolēni un bērni, kas vēl neprot lasīt, atbildīgi valsts ierēdņi un privātfirmu darbinieki, tehniskie darbinieki un uzņēmumu vadītāji. Spēlē mājās, pēc skolas, naktī, mācību laikā, pusdienu pārtraukumā un darba laikā. Ja ienāk priekšnieks, nospiežam ALT + Tab, un ar domīgu skatu veramies Excel tabulā, kamēr briesmas pāri. ALT + Tab un esam atpakaļ. Ērti un vienkārši.
Ir saprotams, ka mazuļus piesaista krāsainie datorgrafikas attēli, kurā arī viņi, tāpat kā pieaugušie var kaut kontrolēt. Bet, kas liek pieaugušiem, izglītotiem cilvēkiem cauru dienu skriet un šaut briesmoņus, spēlēt zoli tīklā, likt “Solitair” kārtis vai ripināt bumbiņas nav īsti saprotams.

Kādi ir cilvēki, kas datoru realitātē jūtas kā mājās? Vadoties pēc līdzšinējiem pētījumiem un personiskās pieredzes, varētu izvirzīt sekojošas hipotēzes:

1. Viņi meklē emocionālus pārdzīvojumus, uzvaras prieku satraukumu, un dators piedāvā visvienkāršāko, lētāko un ātrāko ceļu, kā to sasniegt.

2. Viņiem ir komunikācijas grūtības. Viņiem ir maz draugu un viņi izjūt nepatiku pret sabiedriskām vietām un pasākumiem, tāpēc labāk izvēlas draudzību ar virtuālajiem “draugiem” vai vismaz slēpjas no spēļu biedriem aiz virtuālas barjeras.

3. Viņi vienkārši nezin, ka ir arī citi brīvā laika pavadīšanas veidi.

4. Viņi baidās no atbildības, kura ir neatņemama jebkuras rīcības sastāvdaļa reālajā dzīvē. Datorā visnepatīkamākās rīcības sekas var būt spēles beigas. Un arī tā ir atrisināma problēma.

5. Viņi ir vāja rakstura cilvēki un nespēj kontrolēt savu rīcību. Viņi uzsāk spēli ar domu uzspēlēt tikai mazliet, bet rezultātā pavada pie datora neskaitāmas stundas.

6. Viņi ir neveiksminieki. Spēlējot viņi vairs nejūtas kā viduvēji studenti vai bezperspektīvi darbinieki, bet gan kā uzvarētāji.

7. Viņiem nav skaidru dzīves mērķu un tāpēc viņi ir gatavi izniekot to, kas viņiem nav nozīmīgs – savu laiku un dzīvi. Spēlē viņiem dod iespēju nedomāt par savas eksistences bezjēdzību

Bet varbūt pieaugušie mēģina paglābties spēļu pasaulē, jo tur viss ir daudz vienkāršāk – nav pašam jādomā dzīves mērķis, ir skaidri zināmi spēles noteikumi, ilgstošas pūles tiek atalgotas ar uzvaru un vienmēr ir iespēja sākt visu no jauna?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit