Igors Šuvajevs: Cīņa pret nabadzību?  (4)

Bet lai nu paliek globālie mērogi, der paskatīties uz pašmājās notiekošo. Gandrīz vai Eiropas centrā veidojas trešā pasaule vārdā Latvija. Un šāda pasaule rodas arī Latvijas sabiedrībā. Tiek lēsts, ka par nabadzīgiem var uzskatīt vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju. Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju mitinās trūkumā, t.i., apstākļos, kad pietrūkst naudas līdz iztikas minimumam. Vairāk nekā pusei strādājošo ikdienas lietojumam paredzētā alga nepārsniedz iztikas minimumu. Pilnīgi skaidrs, ka ar ekonomisko izaugsmi nepietiek, lai novērstu nabadzību un nevienlīdzību. Nabadzības riska indekss Latvijā ir visaugstākais Eiropas Savienībā, lai gan tā slieksnis ir viens no viszemākajiem. Savukārt ienākumu nevienlīdzība ir vienkārši kolosāla, Latvijā ir augstākais nevienlīdzības koificents - 20 %. Principā tas nozīmē, ka nabadzīgie kļūst aizvien nabadzīgāki, bet bagātie - aizvien bagātāki. Šajā saistībā gan var atzīmēt divus fenomenus. Kultūrvēsturiski ir izveidojies tā, ka cilvēki, kaut arī objektīvi tiek pieskaitīti pie nabadzīgajiem, paši sevi par tādiem neuzskata, jo ne jau materiālā labklājība ir dzīvē svarīgākais. Bet bagātie lielākoties ir tie, kas ir izsitušies, proti, nevis savā darbā un ar to kaut ko sasniegušie. Līdz ar to zeļ iznirelībai raksturīgās īpašības, turklāt iznireļi cieš no visdažādākajām komlikācijām, jo neapzināti tomēr aptver, cik viņi ir nabadzīgi. Šādu darboņu inflācija (inflatio - uzpūstība) iet roku rokā ar noslēgšanos savā pasaulītē.

Bet kāda loma šajos procesos ir valstij? Retorikas līmenī viss ir kārtībā. Taču principā programmu "Cilvēkresursi un nodarbinātība" Latvijai ir uzspiedusi Eiropas Savienība. Tāpēc likumsakarīgi rodas jautājums, kā Latvija izmanto Eiropas Sociālā fonda sniegto finansējumu. Vairāk par trim miljoniem latu ir atvēlēti tam, lai jaunieši bezdarbnieki apgūtu pirmās darba iemaņas, lai tiktu pieskatīti pirmsskolas bērni, kamēr vecāki bezdarbnieki ir iesaistīti NVA pasākumos. Gandrīz trīs miljoni latu ir saistīti ar tā sauktajiem dīkstāves kuponiem. Vairāk par trīsdemit miljoniem latu ir atvēlēti tā sauktajiem stipendiātiem. Kā tiek izmantots finansējums? Vai par to visu vispār ir pieejama kāda informācija? Toties kaut kas cits tiek nemitīgi daudzināts: pašapziņas paaugstināšanas, motivēšanas, karjeras plānošanas konsultācijas. Taču, lai motivētu, ir vajadzīgi motivētāji, kurus arī nepieciešams motivēt un kuriem nepieciešams iemācīt motivēt. Un tā - uz vella paraušanu! Tiek lēsts, ka šogad ap 200 tūkstošiem cilvēku varētu pienākties trūcīgās personas statuss. Taču, lai par tādu kļūtu, cilvēkam pašam ir jāreģistrējas, - iespējams, ka tas ir viens no visvienkāršākajiem cilvēka pazemošanas līdzekļiem. Tā vietā, lai tiktu mazināta nabadzība, atstumtība un trūkumcietība, cilvēks tiek atstumts vēl vairāk, liekot turklāt vēl saprast, ka viņš nav nekam derīgs.

Plātīzeru un gvelzēju netrūkst. Taču aptaujā, piemēram, noskaidrots, ka lielākā daļa neizprot atšķirību starp pensiju sistēmas līmeņiem, vairums tajā saskata saistību ar nabadzību un atstumtību. Zīmīgi, ka visniecīgākā izpratne ir jauniešiem. Neizpratni, nomāktību acīmredzot vairo ne jau dzīve trūcīgos apstākļos, ne jau tā vairo ciešanas. Drīzāk jau tās vairo tas, ka par savu darbu nākas dzīvot trūkumā, kamēr darbonis - nevis strādājot, bet darbojoties - slīgst pārtikušā pašapmierinātībā. Savulaik vārds "cietīgs" tiek attiecināts nevis uz cilvēku, kas cieš, bet gan uz centīgu cilvēku. Cieš no netaisnības un tā, ka paša centība netiek novērtēta, ka tai liek priekšā visdažādākos - arī administratīvos - šķēršļus.

Šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem diskutēja sarunā "Cīņa pret nabadzību?", kas notika ceturtdien Eiropas Savienības mājā. Šāda diskusija pirmoreiz tiek organizēta jaunatvērtajā ES mājas sarunu istabā.

Kā eksperti sarunā piedalījās arī sociologs, "Latvijas Fakti" direktors Aigars Freimanis, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Baiba Paševica, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla priekšsēdētāja Inete Ielīte, kā arī sociālā darbiniece, Mpf. Ilze Viņķele.