Mārtiņš Apinis: Uztraukums par otro pensiju līmeni ir nedaudz pārspīlēts

Protams, ja kāds paziņo, ka manai pensijai uzkrājamie līdzekļi tiek atņemti un novirzīti valsts budžeta caurumu aizlāpīšanai, rodas kārtējās šaubas par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, tomēr, kā liecina pēdējo gadu pieredze, tas šajā valstī nav nekas jauns. Nedaudz citādāks skats paveras tad, ja raugāmies, kas notiks, ja šo ideju nerealizējam un naudu nāksies meklēt citur. Simts miljoni latu, ko šādā ceļā sadabūt budžeta konsolidācijai, pašreizējos apstākļos ir ļoti nopietna summa. Kā jau zināms, lai veiktu budžeta konsolidāciju, faktiski ir tikai divi ceļi - veikt kārtējo izdevumu griešanu vai pacelt nodokļus. Abi varianti nozīmē mazākus līdzekļus iedzīvotāju rīcībā nevis kaut kad nākotnē, bet jau itin drīz, kas savukārt izraisīs valsts iekšējā patēriņa samazināšanos, kam gala rezultāts būs jauna darbinieku skaita samazināšana gan valsts, gan privātajā sektorā un tam sekojošs jauns sociālo izmaksu pieaugums valsts un pašvaldību budžetos. Ir jāsaprot, ka, nogriežot naudu no patēriņa, nebūs ekonomiskās attīstības, turklāt lielai iedzīvotāju daļai var ievērojami samazināties līdzekļu apjoms, ko vispār ieskaitīt fondēto pensiju sistēmā arī pie nosacījuma, ja iemaksu apjoms procentuālā izteiksmē tiek palielināts.

Kāda tad ir situācija šobrīd? Pašreizējie iebildumi lielā mērā ir novēloti, jo bez sevišķi liela trokšņa iemaksu apjoms pensiju otrajā līmenī ir nogriezts jau pērn. 2008.gadā otrajā līmenī tika iemaksāti 8% no sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet kopš pagājušā gada maija šīs iemaksas ir samazinātas līdz 2%. Tāpat ir vērts paraudzīties, kāds ir faktiskais ieguvums no otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem iepriekšējos gados. Patlaban vidējais iedzīvotāja uzkrājums pensiju otrajā līmenī ir ap 700 latiem. Aplūkošanas vērta ir informācija par to, cik tad fondētās pensiju sistēmas ietvaros iedzīvotājs ir nopelnījis jau iepriekš. Kā liecina Hipotēkas bankas aprēķini, iedzīvotājam, kuram piecus gadus atskaitījumi otrajam līmenim izdarīti no 500 latu bruto algas, peļņa pensiju kapitālam atkarībā no konkrēta pensiju plāna ienesīguma ir nedaudz vairāk par simts latiem. Te gan nav vainojamas bankas ar it kā "uzpūstām" komisijas maksām, bet gan norises pasaules finanšu tirgos un nopelnītais salīdzinājumā ar iemaksu apjomu ir vērtējams kā salīdzinoši augsts.

Cits jautājums ir par pensiju otrā līmeņa iemaksu izmaiņām. Ir jāizvēlas - vai pieļaujam iemaksu apjoma atstāšanu jau esošā līmeni un varbūtēju samazināšanu tagad jeb jau pēc dažiem mēnešiem saskarsimies ar vēl ievērojamāku nodokļu apjoma un dārdzības pieaugumu nekā stādamies priekšā patlaban. Ja izvēlēsimies otro variantu, ir jārēķinās ar to, ka trūcīgo iedzīvotāju skaits palielināsies vēl vairāk un arī par piešķirtajiem pabalstiem uz dārdzības pieauguma fona varēs nopirkt vēl mazāk. Protams, nav adekvāta situācija, kad iedzīvotājiem ar administratīvo lēmumu palīdzību tiek atņemts viss, ko vien var atņemt. Šī ir ārkārtas situācija, tomēr apmaiņā pret katra indivīda pensiju kapitāla iemešanu kopējā katlā, valdībai vajadzētu nākt ar skaidru vīziju, kas tiks darīts, lai jau nākamajā gadā situāciju normalizētu. Tāpat pensiju otrā līmeņa iemaksu ierobežojumiem nevajadzētu attiekties uz iedzīvotājiem, kuri tuvojas pensionēšanas vecumam, tādējādi vajadzētu atcelt jau pērn noteikto iemaksu samazinājumu fondēto pensiju sistēmā iedzīvotājiem, kuri sasnieguši, teiksim, 50 gadu vecumu un iepriekš uz brīvprātības principa bija ļāvušies fondēto pensiju sistēmas nākotnes solījumiem. Tas būtu tikai tīri cilvēcīgi un arī fiskālais efekts nekur nezustu.