Starptautiskās klimata sarunas Meksikā kā vēl viena iespēja
Klimata pārmaiņu jautājums jau labu laiku ir izgājis ārpus zinātnieku loka un nonācis politiskajā dienas kārtībā. Pat vislielākie skeptiķi nenoliedz klimata pārmaiņu faktu, tomēr ir daudz pretrunīgu viedokļu un argumentu par to, vai ierobežot klimata pārmaiņas maz ir cilvēku spēkos? Turpinoties līdzšinējam attīstības un SEG emisiju scenārijam, atmosfēras vidējā temperatūra līdz 2050. gadam paaugstināsies vidēji par 3 - 3,5 oC. Tomēr klimata zinātnieki norāda, ka atmosfēras vidējā temperatūra nedrīkstētu pieaugt vairāk kā par 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu, pretējā gadījumā klimata pārmaiņu ietekme būs katastrofāla. Jārīkojas ir nekavējoties. Nepieciešamais emisiju samazinājums laika periodam līdz 2050. gadam ir dramatiski liels - 80 - 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni - to atzīst ne tikai klimata zinātnieki, bet arī politiķi
Meksikas pilsētā Kankunā decembrī sāksies COP16 jeb Klimata konvencijas dalībvalstu sarunas, lai mēģinātu panākt vienošanos par cilvēka izraisīto globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu līdz ekoloģiski ilgtspējīgam līmenim. Tai ir jābūt visaptverošai, iekļaujot saistības samazināt emisijas ne tikai industrializēti attīstītajā valstīm, it īpaši ASV, Kanādai un Austrālijai, kas līdz šim nav uzņēmušās starptautiskas emsiju samazināšanas saistības, bet arī tādām strauji augošām attīstības valstīm kā Ķīnai, Indijai, Brazīlijai un citām. Pagājušajā gadā notikusī Kopenhāgenas sanāksme radīja spēcīgu vilšanos, jo panāktā vienošanās nebija ne saistoša, ne ambicioza, ne godīga. Valstis vainoja cita citu sarunu izgāšanā. Vīlušies noteikti bija arī tie simtiem tūkstošu cilvēku, kas bija ieradušies Kopenhāgenā, lai ar savu klātbūtni apliecinātu, ka viņiem rūp planētas nākotne.
Eiropas Savienība sevi uzskata par līderi starptautiskajās klimata pārmaiņu sarunās, un ir apņēmusies samazināt SEG emisijas par 20% līdz 2020.gadam. Eksperti norāda, ka nepieciešamais emisiju samazinājums ir lielāks, un atsevišķas ES dalībvalstis jau ir izteikušas oficiālu atbalstu ES mērķim emisijas samazināt par 30%. Līdz šim Latvija ir bijusi atturīga pret šādu pozīciju.
Vai Latvija var atļauties sargāt klimatu?
Klimata pārmaiņas nav Latvijas politiskajā dienas kārtībā, un, spriežot pēc politisko partiju vēlēšanu programmām, nebūs arī nākošos četrus gadus. Tomēr ignorēt globālos procesus būtu mazākais vieglprātīgi. Līdzīgi kā globālā finanšu krīze satricināja Latvijas finanšu sistēmu, arī globālās klimata pārmaiņas ietekmēs Latviju. Tomēr te ir viena būtiska atšķirība - iepludinot miljonus un miljardus finanšu sistēmā, to salīdzinoši īsā laikā var atkal atdzīvināt, bet sagrautu ekosistēmu diemžēl nevar. Tādēļ Latvija nevar atļauties stāvēt malā un nedarīt neko.
Ir gadījies dzirdēt viedokli, ka Latvijai globālās klimata pārmaiņas nāks tikai par labu - būs siltākas vasaras un ūdens Baltijas jūrā tik silts kā Vidusjūrā, bet kartupeļu vietā zemnieki metīsies audzēt ne tikai kukurūzu, bet arī vīnogas un pilnveidos savas vīna darīšanas prasmes. Vai tiešām? Šīs pozitīvās ietekmes ir krietni vien pārspīlētas, jo Latvijai ir jārēķinās ar izmaiņām nokrišņu sadalījumā - sausuma periodiem un plūdiem, spēcīgām vētrām, kas īpaši apdraudēs piekrastes teritorijas un citām ietekmēm. Škiet, ka klimata pārmaiņu draudi līdz šim Latvijas iedzīvotājus nav uzrunājuši, tomēr nepieciešamība rīkoties ir ne tikai, lai nosargātu savu privātīpašumu, tā ir arī mūsu globālā atbildība.
Kamēr politiļi vilcinās, cilvēki rīkojas!
Kamēr politiķi gaida cits uz citu un spēlē varas spēles, kamēr bizness vilcinās attīstīt tīras enerģijas izmantošanu, tikmēr cilvēki visā pasaulē ir gatavi rīkoties. Arī Latvijā cilvēki, kas iesaistīsies 10/10/10 kampaņā, vēlas parādīt, ka mums rūp apkārt notiekošais un ka mēs esam gatavi uzņemties atbildību par planētu, uz kuras dzīvojam. Vai viens iestādīts koks ko maina? Vai nenodedzināts degvielas litrs ko maina? Jā, arī tam ir nozīme! Jo, kamēr būs pieprasījums pēc fosilā kurināmā, tas tiks izmantots. Svarīgi ir apzināties, kur varam mainīt savus ikdienas paradumus uz klimatam draudzīgiem un pierunāt kaimiņu darīt līdzīgi. Un tad vērsties pie politiķiem, lai viņi dara to pašu!
Nākotnei nav jābūt melnu ogļu sodrēju nokvēpinātai, tā var būt zaļa un saulaina - izvēle ir ikviena rokās. Kamēra runas par klimata politiku nebūs sabiedrībai izprotamas un pēc klimata politikas nebūs pieprasījuma, maz ticams, ka politiķi pieņems nepieciešamos lēmumus. Tādēļ nestāvi malā - piedalies un parādi, ka tev rūp!
Vairāk informācijas:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
