Pasākums “Spēlmaņu nakts”, jau devīto gadu pulcina vienkopus Latvijas teātru saimi, un droši vien tā pamatiecere bija kļūt par spožāko un trakāko nakti aktieru gada ritumā. Par īstiem godināšanas un atzīšanas svētkiem aktieriem...
Taču kāda šodien ir šo svētku norise un problēmas? Pasākums, kuram būtu jāizceļas ar atraktivitāti, improvizāciju, ideju pārbagātību, ekscentrisku režiju – sirgst ar stagnātismu, domas nabadzību, nespēju piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību un rezonansi. Veidojas tāds kā absurda teātris – uz šo saietu vairs pat “nesteidzas” paši ar teātri saistītie cilvēki. Un šī gada situācija, kad šie svētki (it kā objektīvu apstākļu sakritības pēc) ir no teātra ēkas pārcelti uz VEF kultūras namu (!!!), liecina par rīkotāju attieksmi, nespēju saredzēt lietu būtību un elementāru plānošanas trūkumu. Varbūt ir beidzot pienācis brīdis, kad Teātru Darbinieku Savienībai (TDS) ir nopietni jāsāk pievērsties tādai parādībai kā situācijas analīzei un iesīkstējušo problēmu risināšanai, jo pretējā gadījumā – šis pasākums iegūs vairs tikai farsa slavu.
TDS izdotais buklets piedāvā iepazīties ar dažādām nominācijām, un, kamēr šīs nominācijas skar tikai dramatiskā teātra jomas – viss šķiet vislabākā kārtībā. Taču smīnu izraisa nominācijas, kas saistās ar operas un baleta teātri, kas izceļas ar dīvaini analfabētisko savietojumu sadaļā “Labākie operas un baleta mākslā”. Nav gan dzirdēts, ka pasaulē kaut kur mēģinātu pēc kaut kādiem ( kādiem gan?!) kritērijiem salīdzināt operu un baletu, vēl mazāk – operas dziedātājus un baleta dejotājus. Taču pie mums to var! Tās vienkāršās darbības vietā, lai atdalītu nominācijas baletā un operā, to visu saliek vienā “maisā”- un lieta darīta.
Vēl vairāk uzjautrina nominācijas, kur baleta mākslinieki mēģina konkurēt ar dramatisko teātru jaunajiem aktieriem vai pat režisoriem. Citugad tepat klāt piesviests arī kāds operas diriģents... Dzīve iet uz augšu! Lai dzīvo balets un opera! Un pat nesasprindzinoties, tikai izlasot žūrijas komisijas sarakstu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka vērtēšana šajās jomās jau pārsniegusi groteskas robežas. Pasākuma organizatoriem, izsludinot šādas nominācijas, ir lietderīgi painteresēties pie mūzikas kolēģiem, kas veido mūzikas gada balvu – kādā veidā un kādi speciālisti spēj novērtēt šīs mākslas pārstāvjus. Un ja jau tiek godināti labākie meistari operas un baleta mākslā, iespējams, ka šeit vismaz korekti būtu nominēt arī gada labāko operas vai baleta izrādi. Šobrīd, joprojām, ir situācija, kad notiek dublēšanās starp “Spēlmaņu nakts” un “Mūzikas balvas” kandidātiem, un operas un baleta mākslinieki atrodas dīvainā bezsvara stāvoklī starp teātri un mūziku. Domāju, ka piesaistot profesionālu mūziķu un baleta mākslinieku ekspertu žūriju, nākotnē iegūtu ne tikai jau minētās mākslas sfēras, bet arī rastos noteikti kritēriji, pēc kādiem vērtēt daudzveidīgās muzikālās izpausmes dramatiskajos teātros.
“Spēlmaņu nakts” tāpat kā teātris ir publiska norise, un šī tad arī būtu īstā vieta un īstais laiks, lai publicitāti vairotu, lai skatītājs spētu jau iepriekš iepazīties ar nominētajiem kandidātiem, un pasākums izraisītu azartisku intrigu. Ja pats sev asti necels, tad... Taču dotajā situācijā, svētkiem iztrūkst normālas reklāmas menedžmenta līdzdalības, kas tos veidotu par notikumu Latvijas kultūras dzīvē.
Ak, tu nabags Spēlmanīti – tevi, joprojām, apsedz pelēcīgi nevajadzīgā pašpietiekamība un pieticība – kaut kā nebūt, kaut kur nebūt, ar kaut ko nebūt... bet teātris nepavisam, un jau sen to NAV pelnījis...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
