Racionāli un ekonomiski pamatoti iebildumi, ka ES līdzšinējām donorvalstīm, piemērm, Vācijai, pašai ir lielas problēmas un brīvas naudas nepietiks, tika apgāzti ar TV videoklipiem, kas demonstrēja durvis un uzdeva jautājumu “vai gribi palikt aiz durvīm?”.
Starp citu, ja kampaņas finansējums būtu pēc Īrijas vai Skandināvijas demokrātisko referendumu parauga bijis godīgi sadalīts 50:50 nevis 120:1, šādi murgaini un nekvalitatīvi politiskās reklāmas “durvju” rullīši jau nākamajā dienā turpat TV tiktu atspēkoti. Izmantojot tam kaut vai videosižetu, kurā nofilmēts kā pa atvērtām durvīm gāžas iekšā imigranti, kuri tik milzīgā skaitā sastopami Eiropas Savienības pilsētu ielās. Un tiktu uzdots jautājums: “Vai gribi dzīvot bez durvīm? ”.
Finansējuma sadale 120:1 valdībai bija nepieciešama, lai izvairītos no godīgas diskusijas, kur argumentu vērtību nosaka nevis naudas maisa lielums, bet argumentu patiesums un loģiskums. Ja līdzekļi referenduma kampaņai abām pusēm būtu 50:50, septembra referenduma iznākums būtu bijis pilnīgi cits.
Daži mēneši kopš septembra un Latvijas demokrātijas kārtējās paraugstundas ir pagājuši, Latvija un ES ir pieņēmušas savus nākamā gada budžetus un mēs beidzot uz papīra redzam Kalnietes, Ramonas Umblijas, Riekstiņa, Aināra Dimanta, Vairas Vīķes Freibergas u.c. mazāk ievērojamu eirooptimistu kora solījumu patieso vērtību.
LR nākamā gada budžetā melns uz balta paredzēts, ka Latvija iemaksā ES kā dalības maksu 50 miljonus latu (74 miljonus eiro). Latvija turklāt atdod Savienībai arī 75 % savu muitas ienākumu (sākot no 1. maija , un tie būs vēl daudzi miljoni eiro), bet pretī, saskaņā ar finanšu ministrijas informāciju, reāli nākamgad saņem vien 45 miljonus eiro. Protams, tiek solīts, ka turpmākajos gados dabūsim vēl, bet ... tādu solījumu vērtību mēs jau zinām. Nu, piemēram, tiek paziņots, ka nākamgad esot piešķirti 161 miljons, vien ... apgūsim mēs tos trijos gados. Bet, atmetot solījumus, reāli paliek 45 miljoni eiro pirmajā gadā.
Tātad: Latvija nākamgad atdod ES desmitiem miljoniem eiro vairāk nekā saņem pretī. Turklāt, lai pašu iemaksāto daļēji saņemtu atpakaļ, Latvijas valdība nākamā gada budžetā paredzējusi iztērēt vēl arī 8 miljonus latu, lai apmaksātu birokrātu darbu šā daļējās atdabūšanas procesa administrēšanai.
Tikai pilnīgi vājprātīgs eirooptimists varētu tagad noticēt “Jaunā Laika” ministres Kalnietes tēzei par 1,6 miljardiem Latvijai trīs gadu laikā.
Arī ES 2004. gada budžets ir apstiprināts: tas būs 99,7 miljardi eiro ( ap 66,6 miljardi latu). Turklāt tas ir palielināts par simtiem miljoniem eiro (2,8 %). Tomēr Latvija ir pamanījusies no šā budžeta palielinājuma sev nedabūt neko. Tā vietā, lai mielotos pie galda, mēs dāsni sponsorējam dzīres. Jāatzīmē, ka Latvija nākamgad no Briseles saņems mazāk nekā, piemēram, Irāka. Sadams Huseins, karojot ar ASV, savai zemei nodrošinājis ES nākamā gada budžetā Irākai paredzētos 200 miljonus eiro. Arī Afganistāna saņems 89 miljonus eiro, turklāt dalības maksu šīs valstis, protams, nemaksās un arī muitas ienākumos ar ES nedalīsies.
Ja 12.jūnija Eiroparlamenta velēšanu rezultāta Briselē nonāks līdzšinējie eirooptimisti, Latvijas intereses arī turpmāk būs tikpat “labi” aizstāvētas. Protams, pirms Eiroparlamenta velēšanām mūs pabaros ar kārtējo propagandas un melu porciju. Jau tagad valdība rūpīgi noklusē, ka visa tā saucamā “ES nauda”, ko nākamgad "saņemsim", būs mūsu pašu nauda, ko no Latvijas iemaksātā daļēji atpakaļ atdos Brisele.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
