Lai nebūtu gara runāšana, apskatīsim pāris piemērus, kāda tad būs šīs “jaunās kārtības” izteikti negatīvā ietekme uz sabiedrību.
Ikviens nu jau zina, ka ir sākusies Latvijas medicīnas sistēmas datorizācija. Uzkrājot datus par pacientu visā viņa dzīves garumā, piefiksējot ikvienu medicīniskās ierīces sniegto rādītāju (bieži vien milzīga apjoma grafisko informāciju), mēs saskarsimies ar situāciju, kad būs stipri jāpārmaksā par datubāzu sistēmu infrastruktūras izveidi (datu uzglabāšana, datu rezerves kopiju veidošana). Šī nauda noderētu citos investīciju posteņos – kaut vai, lai veiktu medicīnas sistēmas reformu.
Patlaban, piemēram, notiek Iedzīvotāju reģistra sistēmas modernizācijas projekts. Pieredze parāda, ka IT modernizācijā tiek iesaistīti arī datori. Valsts reģistru būtība ir liela datu apjoma uzkrāšana. Neparedzēti papildus izdevumi projekta finansējumam, Valsts konkursu apstākļos, varētu būt patīkams pārsteigums. Palūkojoties plašāk, ē-pārvaldes projekta kontekstā, sūri grūti izkarotais finansējums var likt samazināt izmaksas arī uz programmējošo IT kompāniju rēķina.
Mazajam ikdienas cilvēciņam automātiski tiek piekārta zagļa birka, rupji un apvainojoši neievērojot viņa cilvēktiesības. Un, rezultātā, par pāris veiklo zeļļu pārkāpumu, būs jāpiemaksā visiem.
Kanādas piemērs
Kanādas komponistu, autoru un mūzikas izdevēju sabiedrība (SOCAN) vēlējās, lai interneta servisa firmas (ISP) maksātu ikgadēju kompensāciju par savā infrastruktūrā nelegāli izplatīto mūziku.
Ilga tiesas procesa rezultātā, Kanādas Augstākā tiesa nolēma, ka Kanādas ISP nav jāmaksā SOCAN par viņu infrastruktūrā glabāto mūziku. ISP nevar būt atbildīgi par trešo pušu glabātajiem datiem ISP infrastruktūrā, un nevar atbildēt par dažu slikto zeļļu nodarījumu, uzņemoties segt viņu radītos zaudējumus.
Velkot līdzības ar Latvijas situāciju, redzam, ka liela un respektabla valsts ir atzinusi, ka ir jācīnās ar noziedzniekiem, kuri rada zaudējumus, nevis jāliek ciest visai sabiedrībai par dažu struktūru bezdarbību autortiesību ievērošanas nodrošināšanā.
Autortiesību ievērošanu jānodrošina darbos, nevis nodokļos
Interesanti būtu, balstoties uz statistiku, veikt aprēķinus, kāda tad ir peļņa no autortiesību objektu tirgošanas Latvijā, kādas ir tirgus attīstības iespējas. Cik labi sokas pats bizness. Pretējā svaru kausā būtu liekams novērtējums, cik naudas iespējams “izcelt” no datu nesēju tirgošanas (iespējamā tirgus apjoms tuvākajiem gadiem).
Prātīgāks situācijas risinājums būtu likvidēt iespējas nelegāli lietot autortiesību objektus. Kā piemērs būtu minama publisko failu apmaiņas resursu kontrole (Pear to Pear hubs), nelegālo kompaktdisku apkarošana tirdziņos, u.c. pavisam dabiskas preventīvās darbības. Arī Latvijas ekonomikai adekvātu cenu noteikšana autortiesību objektiem.
Protams – tas prasa daudz darba, tāpēc, acīmredzami, ir radies risinājums – ieviest papildus “nodokli”, un paņemt negūto peļņu no visiem. Arī no dominējoši nevainīgās Latvijas iedzīvotāju daļas.
Tālākie un reālākie soļi
Ja atceramies savulaik jaunā jurista Džeriņa uzvaras gājienu, tad nevaram neievērot iespēju iegūt ne tikai Latvijas, bet arī ES mēroga reputāciju, atšķetinot šo gadījumu ikvienai pusei pieņemamā veidā.
Pieminētā Kanādas augstākās tiesas procesa lēmuma argumentācija (lietas būtība, eošo likumu pārdomāšana, cilvēktiesības, utt) lieliski noderētu Latvijas pušu darba procesā. Kā nekā, šis tiesas process ir sācies jau pirms 2000. gada?
Nav šaubu, ka likumi par autortiesībām, un tiem piekārtotie ministru kabineta noteikumi, ir pārstrādājami, un, pirms nodarīts apjomīgs kaitējums sabiedrībai, izdotie noteikumi ir steidzami atsaucami.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
