Krājumu ievada paraugs, kas daļēji sniedz iespaidu par Raimonda Paula galveno ieguldījumu latviešu popā zem ideoloģiskā sloga – tā saucamās vieglās estrādes estētika ar akadēmiska kolektīva sniegumu sevī slēpj džeza bigbenda pieeju aranžējumiem. Tas prasīja meistarību – iet līdzi laikmetam, vienlaikus apmierinot ideoloģiskās birokrātijas prasības un nepārvelkot svītru karjerai. Krievu tautas dziesmas apdare Ai jūs rudzi ir lielisks paraugs tā saucamajam obligātajam padomju repertuāram, kurš tomēr skan latviešu valodā, bet Alnis Zaķis savas karjeras sākumā spējis atrast arī laikmetīgu un atraktīvu stilu aranžējumam.
Veicot atkāpi par bezrūpīgo, vieglo un trallinošo orķestru popu, jābilst, ka bija sastopamas jau arī dažas Rietumu atraugas (tālaika formulējums), kuras nav šajā krājumā – piemēram, amerikāņu pielūgtā vācu komponista Berta Kempferta hītam Danke Schoen bija latviskā versija Paldies, draugs Margaritas Vilcānes izpildījumā. Un, starp citu, liega un harmoniska šlāgera saplūdināšana ar easy listening bigbenda izpildījumu bija galvenais Kempferta jājamzirdziņš, kurš atbalsojās pat Frenka Sinatras popularitātē. Tā vien šķiet, ka ilgus gadus Kempferts kalpojis pa vienu no paraugiem arī Paulam. Un Pauls šim vācu un amerikāņu popkultūru kokteilim bija spiests pievienot vēl krievu un latviešu elementus, tāpēc dažkārt sanāca tas, kas sanāca, lai gan netrūka arī pērļu.
Šī krājuma infantilā dziesmiņa Dvīņi (Valentīnas Butānes sniegumā) lieliski ilustrē sava laikmeta infantilo garu – tādas noskaņas valdīja ne tikai Austrumos, bet Rietumos varbūt vēl lielākā mērā, un tieši pret to bija vērsta Čaka Berija, Elvisa Preslija vai The Beatles revolūcija.
Šīs revolūcijas sekas atbalsojas dziesmā Dūdieviņš, kas ir viena no krājuma pērlēm un kas kārtējo reizi atgādina par aizdomām, ka, atskaitot ārzemju repertuāra vietējos izpildītājus pagrīdē, komponēšanas līmenī Imants Kalniņš būtu uzskatāms par latviešu roka tēvu un, kā Klāss Vāvere savulaik nominēja, varbūt par patriarhu.
Turklāt tieši šajā Dūdieviņa versijā Ilonas Bāliņas izpildījumā dzirdam to oriģinālo dziesmas stilu (un unikālo finālu), kurā jūtami tie paši vēji, kuri pasaulei saistījās ar The Doors, Yes un citu tāda tipa leģendu vārdiem, kamēr pats gabals ir patiesi latvisks un oriģināls. Šīs izjūtas turpinās J.Sējāna agrīnā Menueta dziesmā.
To, ka hipiju laiks Latvijā nebija iespējams (uz lielās skatuves un TV), apliecināja I.Kalniņa nozušana no popmūzikas klasiskajā, kas lieliski redzams arī videoklipu krājumā, kur Kalniņa mūzika atgriežas tikai finālā ar Turaidas Rozi.
Pēc Dūdieviņa padomju šlāgeris Baltijas jūra – viens no pirmajiem krāsainajiem klipiem – savā būtībā ļoti uzskatāmi ir solis atpakaļ.
Savukārt Paula laiki ir Paula laiki – savā saturā spirāle, kura griežas ap savu asi, un to virza vien mode un elektroniskie mūzikas instrumenti. Nenoliedzama maestro meistarība un kvalitāte, bet garlaiko nespēja izrauties no nerealizētajām džeza idejām uz lielās skatuves.
Vienlaikus apbrīnojams R.Paula teju vai ģeniālais talants vieglo popdziesmu jaunradē... Piemēram, ja Mirdzošais gliemežvāks rosina paralēles ar grupas ABBA stilu un estētiku, tad jāatgādina, ka šī Paula dziesma uzradās kādus četrus gadus pirms zviedru supergrupas globālās debijas.
Situāciju sašūpo vien U.Stabulnieka, K.Dimitera un Zodiaka parādīšanās. Bet tie jau ir astoņdesmitie. Dzeltenie pastnieki uz sava laika fona jau ir virtuoza jaunrade par spīti tās profānajai vienkāršībai.
Šķiet, ka Paula laiku dominēšanas norietu simboliski un profesionāli iezīmē Zodiaks, kura vēlākā vokālā pārvērtība arī ir sastopama šai diskā.
Ojāra Grīnberga divvalodu versija Somu pirtij ir nožēlojams laikmeta bieds, kura sekas politiski baudām joprojām, bet tad tas viss tikai plauka. Lieliska liecība!
Līvu hīts Dzimtā valoda jau vairāk nekā Stabulnieka Tik un tā ir monumentāla savas paaudzes liecība par pirmo legālo uzdrīkstēšanos. Arī videoklipa statiskums ir mazāk uzmācīgs, un klipa uzbūvē jaušams stāstiņš – īpašība, kas šodien šķiet neatraujama no dziesmas klipa televīzijā. Dziesma arī reprezentē ideoloģisko važu trūdēšanu, jo mākslinieciski legālu brīvību piedzīvo hārdroks kā popmūzikas metāliskais atzars – Līvu sapnis kopš sākuma, kuru Credo savulaik nepiedzīvoja.
Starp citu, no krājumā esošajām vēsturiski šī ir pirmā dziesma, kas uzņemta pēc videoklipu pasaules standartiem... Un saprotams, kāpēc tolaik Brīvības pieminekli aizstāja ar Strēlniekiem. Pagātnes slēptā dumpja garu trāpīgi reprezentē Pērkona leģendārā Balāde par gulbi.
Lieliski atspoguļots mūzikas pildītais Atmodas periods ar tā apgarotību un brīžiem trauslo naivumu. Eduarda Rozenštrauha politiskā reabilitācija ar Zilo lakatiņu ir kā punkts režīmam, taču šīs dziesmas oficiālajā versijā traucē popmūzikas stagnācija ar mūžīgā radio orķestra post-big-band klātbūtni, jo dziesmā, kas pēc idejiskā satura un kompozīcijas uzbūves ir vācu šlāgera mantojums un parasts valsītis, ir pilnīgi lieka un smieklīga šāda bigbenda pilnskanība, kā vietā trūkst akordeonu vai lauku kapelas, kuru renesansi Ornaments bija uzsācis vairākus gadus agrāk.
Vēl viena unikāla un negaidīta pērle ir grupas Aurora klātbūtne šai pusgadsimta atmiņu krājumā – pēdējos gadus Aurora nepamatoti aizmirsta, lai gan bija viens no sava laika mākslinieciskajiem ideju spēkiem. Šķiet, šai krājumā tas pat ir vienīgais paraugs, kurā atspoguļojas postpankroka eksperimentālā daba, tumšā krēslas romantika un varbūt svaigām idejām visbagātākais laiks latviešu popā un rokā.
Jocīgi, bet tieši Aurorai šeit ir viens no vismeistarīgākajiem klipiem, ja runā ne tikai par dziesmas iemūžināšanu televīzijā, bet par videoklipa mākslu. Netradicionāli kadrējumi, rotaļas ar objektiem, ar gaismām un ēnām – pilnīgi bez specefektiem panākts aizraujošs klips. Tāda pieeja video filmēšanā un montāžā izjūtama vēl Jaunā Mēness un Jumpravas klipos. Traki, ka vienā laika periodā tik mazā zemē iespēju uzplaukt pēkšņi vienlaikus guva vai visi popmūzikas stili, ja rindojam Remix, Jauno Mēnesi, Jumpravu un citus. Nav brīnums, ka dažam sāka trūkt auditorijas.
Fantastiski, cik daudz simbolu, pārvērtību, attīstības, problēmu, muļķību, garlaicības, naivuma, meistarības, providences atspoguļojas vienā šādā DVD!
Protams, kā jau katru lielu apjomu un ļoti lielu laika periodu atspoguļojošu darbu, šo krājumu katrs spēs kritizēt. Piemēram, nesaprotami, kāpēc kolekcija, kuras saturs atspoguļo vēsturi, izkārtota hronoloģiski tikai daļēji. Galu galā Perkona, Līvu, Jumpravas, Turaidas Rozes, Jauna Mēness, Dālderu, Opus, Ornamenta un citas dziesmas taču bija pirms Atmodas laika... Dažam varbūt trūks kāda Jumpravas (vai citas grupas) superhīta, piemēram, dziesmām Baltā vai Auto bija iespaidīgi klipi. Bet varbūt tieši Teātris ar interesantu klipa risinājumu šai gadījumā ir vērtīgāks, jo šīs dziesmas nav pat Jumpravas CD Labāko dziesmu izlase.
Varbūt M.Vilcāni TV klipa veidolā krāšņāk un oriģinālāk reprezentētu vecais Baltās saules ieraksts nevis Kaktusa versija pēc daudziem gadiem, lai gan, Kaktuss savukārt ir G.Freidenfelda nevis R.Paula dziesma... Varbūt varēja iztikt bez Lielās zives. Varbūt pietrūkst kāda vecās raudzes metālista, piemēram, Monro. Varbūt tomēr pietrūkst 21. gadsimta.
Tā var daudz turpināt, un katrs atradīs, ko bilst. Galvenais – tas ir labi, ka izlasē iekļauti ne tikai šedevri vai izcilas un populāras dziesmas, bet arī mazāk populāras, kā arī mākslinieciski pretrunīgi darbi, pat neveiksmes (netrūkst arī TV režijas vai operatoru kļūdu). Šis raksts bija tik garš un varēja būt vēl garāks tāpēc, ka var droši un objektīvi teikt, ka šis DVD nudien ilustrē visas latviešu popmūzikas vēsturi un attīstību.
Informācijai puielikumā – pilns videoklipu kolekcijas satura saraksts:
1. Raimonds Pauls - Presto
2. Simfodžeza orķestris R.Ores vadībā - Pavasara noskaņas
3. Edgars Liepiņš - Man brūte dzīvo....
4. Aino Bāliņa - Sļezinki
5. Andrejs Lihtenbergs - Ai jūs rudzi
6. Valentīna Butāne - Dvīņi
7. Edgars Zveja - Mīļotā pilsēta
8. Arnolds Liniņš un māsas Vambutes - Cauri pilsētai (Ripo ratiņ)
9. Ilona Bāliņa - Dūdieviņš
10. Menuets - Dziesmiņa mums
11. Eolika - Varam sintezēt visu bez riska
12. Zdislavs Romanovskis - Baltijas jūra
13. Sieviešu vokālais ansamblis Rīga - Riču račs
14. Zigfrīds Račiņš - Mežrozīte
15. Ojārs Grīnbergs - Somu pirts
16. Margarita Vilcāne - Kaktuss
17. Margarita Vilcāne un Ojārs Grīnbergs - Mirdzošais gliemežvāks
18. Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks - Tā diena
19. Nora Bumbiere - Par pēdejo lapu
20. Viktors Lapčenoks un Modo - Inese
21. Mirdza Zīvere - Lūgums
22. Ingus Pētersons, Aija Kukule, sieviešu vokālais ans. Rīga - Pasaka
23. Aija Kukule - Dāvāja Māriņa
24. Zoržs Siksna - Genoveva
25. Uldis Stabulnieks un TREO - Tik un tā
26. Kaspars Dimiters un Sandra Ozolīte - Princesīte
27. Credo - Meitene ar kallu ziediem
28. Zodiaks - A Mysterious Galaxy
29. Līvi - Dzimtā valoda
30. Ieva Akurātere - Manai tautai
31. Eduards Rozenštrauhs - Zilais lakatiņš
32. Brāļi Ziemeļi - Uzsniga sniedziņš balts
33. Ornaments - Puiši, puiši
34. Dālderi - Dzeltenie aizkari
35. Dzeltenie pastnieki - Sliekutēva vaļasprieks
36. Imants Vanzovičs un Opus - Atmiņu nams
37. Ēriks Ķiģelis un Līvi - Elektriskā zivs
38. Pērkons - Balāde par gulbi
39. Aurora - Sadauzītais bundzinieks
40. Laima Vaikule un Gunārs Kalniņš - Mazais panks
41. Remix - Komunālais blūzs
42. Eolika - Lielā zive
43. Jumprava - Teātris
44. Sīpoli - Jauna mēness dziesma
45. Jauns Mēness - Nemanot
46. Zodiaks - Klaidonis
47. Turaidas Roze - Nelaid māte bērnus mežā
48. Dāmu pops - Varbūt rīt
49. Prata Vētra - Jo tu nāc
50. Raimonds Pauls un Inversija - Aiz ezera augsti kalni
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
