No tiem laikiem atmiņā kāds piedzīvojums lidojuma laikā no Maskavas uz Rīgu. Nosēžoties Spilves lidlaukā mūsu Il-14 šķērsoja Rīgas jūras līci, kurā bija noenkurojušies vairāki desmiti tirdzniecības kuģu. Mana blakussēdētāja – kāda inženiere no Urāliem – bija ļoti pārsteigta, redzot milzīgo floti. Viņa bija galīgi satriekta uzzinājusi, ka tie ir amerikāņu kuģi, kas atveduši Krievijai maizi. Jo krievu rūpniecība bija aizņemta ar indīgo gāzu, tanku, raķešu un kara lidmašīnu ražošanu, arī milzīgās armijas uzturēšanu. Petrodolāri un zelts bija jāizlieto maizes pirkšanai Amerikā, arī kuģi bija amerikāņu un to stāvēšana tāpat maksāja valūtu. Tikmēr pārtikas un plaša patēriņa preču ražošana palika propagandas līmenī un galīgi nepieciešamo pirka uz parāda. Sovetu valdīšanas laikā tādā veidā ārzemēs tika ietaisīti milzīgi, prātam neaptverami parādi, kuri nav atdoti vēl tagad. Patiesībā šo astronomisko parādu dēļ soveti bankrotēja.
Ne toreiz mana blakussēdētāja lidmašīnā, ne ļoti daudzi krievi, pat latvieši, joprojām palikuši dziļā nezināšanā kādēļ sagruva soveti, kas šķita tik vareni un neslēpti loloja ideju par virskundzību visā pasaulē. Šie parādi joprojām nav atdoti un tikai tagad pamazām tiek maksāti parādu procenti. Starp daudzajiem sovetu, alias Krievijas kreditoriem ir arī Somija [apm. 5 miljardi dolāru]. Nesen, somi, lai dzēstu kaut daļu šī parāda, no Krievijas saņēma Pēterpils apkārtnē izvietoto vismodernāko pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu S-300. Lielā un nedalāmā joprojām dzīvo [un dzīvoja] uz parāda! Šie parādi ir tik milzīgi, ka tagadējai Krievijai, kas balstās tikai un vienīgi uz augstajām naftas cenām, pārredzamā nākotnē nav iespējams tos atdot.
Pirms savas aiziešanas mūžībā toreizējais Valsts plāna komisijas vadītājs Miervaldis Ramāns man atklāja cik milzīgas vērtības tikušas aizpumpētas uz Maskavu gan naudā, gan materiālās, gan garīgās vērtībās. Maskavas asaras par nepateicīgajiem latviešiem, kas aizmirsuši dziļi pateikties, patiesībā ir krokodila asaras. Latvijai, tāpat kā Lietuvai un Igaunijai, jāiesniedz Krievijai rēķini par veselam prātam neaptveramajiem cilvēku un vērtību zaudējumiem okupācijas laikā, ieskaitot politisku rēķinu par Molotova – Ribentropa slepeno paktu. Pirms vairākiem gadiem patreizējo Krieviju, sovetu mantinieci, trāpīgi raksturoja divi izcili amerikāņi, kuru sarunu dzirdēju “Radio Liberty” poļu valodā – bijušo ASV drošības padomnieku Zbigņevu Bžežinski un Džonu Šalikašvili, četru zvaigžņu ģenerāli, bijušo ASV armijas apvienoto štabu pavēlnieku, kas savā laikā beidzis Varšavas universitāti. Šo lietpratēju gala slēdziens – pārredzamajā nākotnē Krievija vairs nebūs lielvalsts, jo tās intelektuālais potenciāls, atrodoties ideoloģiskajā gūstā, ir iznīcināts un izklīdināts pasaulē, bet genofonds – nodzerts.
Kad 1947. gadā ASV valsts sekretārs Džordžs Māršals ierosināja un senāts apstiprināja plašu pēckara Eiropas atjaunošanas plānu, toreizējais sovetu valdības vadītājs Vjačeslavs Molotovs rietumnieku uzaicinājumam atbildēja staļiniskā garā – NĒ. To pašu NĒ bija spiestas teikt Viduseiropas valstis, vispirmajā kārtā Čehoslovākija, kas jau bija devusi savu piekrišanu dalībai Māršala plānā. Šis NĒ sovetus un viņu okupētās valstis, kā arī pakļautās zemes atsvieda attīstībā par daudziem desmitiem gadu.
Tas pats notika daudzus gadus vēlāk – jau atklātības laikā. Toreizējais Krievijas valdības vadītājs, pirms tam KGB priekšnieks Jegeņijs Primakovs pasludināja kategorisku NĒ krievu aktīvai līdzdalībai NATO sistēmā, vēlreiz atsviežot atpakaļ savas valsts attīstību un labklājību par vairākiem gadu desmitiem. Vēl viena tikšanās, kas deva autentisku liecību, kas patiesībā notika Krievijā starp šiem diviem NĒ.
Piecdesmito gadu sākumā biju radiotehnikas pasniedzējs un manu audzēkņu vidū bija ārēji necils jauneklis vārdā Saša. Pēc daudziem gadiem nejauši sastapu viņu uz ielas lidotāja formas tērpā. Kad bijām apsēdušies pie kafijas krūzes, mani pārsteidza Sašas tiešs jautājums: - Kāpēc Latvija neatdalās no Krievijas? Tāpēc, ka Krievijas kuģis iet uz grunti un es negribu, lai Latvija nogrimtu līdzās, - paskaidroja mans sarunas biedrs. Izrādījās, ka Saša daudzus gadus lidojis ar Li-2 [amerikāņu DC-3 kopija] pa visu 1/6 zemeslodes daļas teritoriju ne augstāk par kādiem 1000 metriem un tādēļ viss bijis redzams kā uz delnas.
Kā, ierīkojot lielās ūdens krātuves, noslīcināti ārkārtīgi augstvērtīgu koku meži, kādēļ pūšanas smārds bijis jūtams pat 600 metru augstumā, kā apdzīvoti ciemati kļuvuši par neapdzīvotiem graustiem... Krievijas vidiene kļūst tukša, - secināja Saša. Lūk, kāda bija krieva, kas lepojās, ka viņa sieva labi runājot latviski, domas par ar dabas bagātībām visbagātāko un plašuma ziņā vislielāko valsti uz zemeslodes, kas kā netiek tā netiek ārā no nabadzības. Kāds cits krievs, ar kuru runājos Latgalē, par savu tautu sacīja: - Mi sidim v dermie, tem teplo i nikto nehočet vilezat [“mēs sežam mēslos, tur ir silti un neviens negrib līst ārā”, - no krievu val.].
Pārlūkojot Krievijas attīstības vēsturi jāizdara, no pirmā acu uzmetiena, dīvainus secinājumus. Kas izrēķinājās ar visā pasaulē atzītākajiem literārajiem ģēnijiem Puškinu, Ļermontovu, Dostojevski un Tolstoju? Krievi paši! Vēl cara laikos. Kas izgudroja moderno tālrādi, helikopterus, magnetafonus – bez kā nav iedomājama modernā pasaule. Krievi, kas bija spiesti bēgt no lieliniekiem un savus talantus varēja attīstīt tikai Amerikā. Citi pasaulslaveni Krievijas zinātnieki kā Koroļovs un Saharova tika ieslodzīti. Tikai viens vienīgs zinātnieks no brīvās pasaules bija devies meklēt laimi uz sovietiem – atmfiziķis Bruno Pontekorvo. Taču viņa dzīve pasaules brīvākajā valsti bija ērkšķaina. Pat sovetu dižā vadoņa Hruščova dēls pametis savu zemi un tagad ir amerikānis. Krievu viens no populārākajiem dzejniekiem Jegeņijs Jevtušenko ar ģimeni arī dzīvo Amerikā. Visbeidzot senscionālā krievu jaunietes Marijas Šarapova uzvara Vimbldonas tenisa turnīrā patiesībā ir amerikāniska, jo jauniete daudzus gadus dzīvo un mācās Amerikā.
Taisnība būs vien tiem lietpratējiem, kuri apgalvo, ka vairums krievu patiesībā ir nomadi un arvien migrē uz turieni, kur viss sakārtots un bez lielas piepūles var baudīt citu sagādātu labklājību. Tos, kas ir gudrāki, apsviedīgāki un bagātāki, kas nav paspējuši aizbēgt uz tuvākām vai tālākām ārzemēm, gaida grūti pārbaudījumi. Raskulāčivaņije [tipisks krievu izteiciens, kas nozīmē mantas un naudas atņemšanu] ir Krievijā sens un joprojām spēkā esošs dzīves stils.
Kas ir mainījies kopš prezidenta Ronalda Reigana laikiem? Vai tas, ka sovetu mantinieces Krievijas vadībā formāli ievēlēta demokrātiskās vēlēšanās un tajā itkā vairs nav komunistu, ko būtisku mainīs šīs valsts ģeopolitikā? Vai tas, ka Baltijas valstis tagad ir NATO aliansē un Eiropas Savienībā, mūs pasargā no austrumu lāča ķetnām? Raksta autoram nav Latvijas valstij un tautai pozitīvas atbildes šiem jautājumiem. Balstoties uz savu sešdesmitgadīgo pieredzi personīgās attiecībās ar krieviem daudzās jomās, starptautisko plašsaziņu ilggadīga studēšana un notikumu attīstība Krievijas prezidenta Putina laikā, ļauj man ar simtprocentīgu drošumu apgalvot – Krievija nav atteikusies no pasaules iekarošanas plāniem, kas pirmo reizi tika izteikti un kategoriski formulēti Ļeņina pasaules revolūcijas murgos. Joprojām krievu sabiedrības lielākā daļa ir pārņemta ar lielvalstisku šovinismu un slīgst nostaļģijā par zaudēto sovetu varenību, meklē vaininiekus tam, kādēļ no sovetu impērijas ļāva atšķelties baltiešiem, ukraiņiem...
Arvien jaunus iemeslus kašķim ar Latviju un Igauniju meklē Krievijas vadība. Arvien enerģiskāk krievi turpina iespiesties mūsu ekonomikā un politikā, izmantojot krievu kolonistus un, pateicoties Latvijas ceļa dominētas valdības prokrieviskai politikai, arī te atstāto militāristu piekto kolonu, kas tagad ir galvenais triecienspēks krievvalodīgās preses uzpūstajai krievu skolu problēmai. Šie krievvalodīgie , arī pārkrievotie cittautieši nekad neintegrēsies latviešu sabiedrībā. Latvieši viņiem ir ienaidnieki, iedzimtie, fašisti, kas traucē atjaunot impēriju. Lietuvas nacionālkomunisti nekad nav ļāvuši savā valstī ieplūst plašām kolonistu masām vispirms ar to, ka Lietuvā nekad nebija īpašas skolas krieviem, nekur un nekad nekāda lietvedība nenotika krieviski, piedevām apzināti tika efektīvi veicināta etnisko krievu izceļošana.
Taču šajā gadā, kad Baltijas valstis tika uzņemtas NATO aliansē un Eiropas Savienībā, Krievija izdarīja ļoti bīstamus uzbrukumus šo valstu demokrātiskajai attīstībai un neatkarībai. Visi fakti liecina, ka patriotiskās un neatkarīgās Eināra Repšes valdības gāšana tika organizēta no ārpuses. Ar prokrievisko partiju, kurām nav nekāda sakara ar kreisumu, ar godkārīgo un mantkārīgo tautpartijiešu acīmredzami korumpētajam rokām. Tādējādi Latvijā pie varas tika no Maskavas atkarīga valdība, kuras patiesajiem saimniekiem ir ļoti tālejoši plāni kā, izmantojot demokrātiju, legāli sagrābt varu un ieperināt NATO un ES savus vēl tālāku mērķu īstenotājus, lai galu galā tiku sagrauti nopietnākie šķēršļi krievu ekspansionismam.
Šo savu saimnieku nodomu izpildītāji droši vien paļaujas uz vēlētāju īso atmiņu, pretējā gadījumā krievmīlīgie auseklīši būtu parakstījuši sev politiskās nāves spriedumu. Arī Lietuvā, kurā nav daudz krievu, kas pildītu Maskavas rīkojumus, tika uzpirkts godkārīgs un slavu alkstošs prezidenta kandidāts, kas ar milzīgiem meliem pievilināja vēlētājus. Paldies Dievam visus Lietuvas tautas vietnieku nama deputātus nebija iespējams uzpirkt. Viss tas rāda cik milzīga nauda tiek izmantota, lai neatlaidīgi un visnekaunīgākajā veidā īstenotu ekspansiju.
Šie Latvijai loti nelabvēlīgie notikumi, kuru bīstamība vēl nav izvērtēta, ir jāaplūko pēdējo Krievijas notikumu spogulī, paturot prātā, ka Krievija nekad nav godīgi pildījusi savas valdības noslēgtos līgumus un dotos solījumus, iekaitot Krievijas un Latvijas miera līgumus pirmās republikas laikā. Par to, ka krievu skolu nemieri Latvijā tiek kurināti no Maskavas, skaidri neiedrošinās pateikt ne mūsu tālrāde, ne latviešu prese. Toties pasaules tālrāde krievu valodā RTVi savā interesantajā un objektīvajā raidījumā “Krievijas panorāma”, kas nav pakļauts cenzūrai, runāja viens no Krievijas ievērojamākajiem uzņēmējiem Konstantins Borovojs un nosauca konkrētus savas valdības pārstāvjus, kas uz Rīgu nemieru organizēšanai veda naudu. Uzņēmējs arī atzina, ka Krievija beigusies patiesa demokrātija un attīstās autoritārās varas vertikāle, kuras virsotnē ir bijušais KGB virsnieks Vladimirs Putins, bez kura piekrišanas nekas nopietns valstī nevar notikt.
Kādā citā RTVi raidījumā redzēju reportāžu par krievu nacistiem, kuru vadonis atzina, ka pēc viņa pavēles ticis nogalināts pazīstamais krievu zinātnieks pēterpilietis Gerenko, lietpratējs nacionālajos jautājumos. Pie tam krievu nacistu fīrers lielījās, ka viņam šajā sakarībā nebūs klapatas ar miliciju.
Pasaules tālrāde poļu valodā “TV Polonia” krievu nacistiem veltīja stundu garu raidījumu. Acīmredzot arī poļi ir satraukti par nacisma, kas patiesībā staļinisma dubultnieks vien ir, atdzimšanu Krievijā. Raidījumā redzēju krievu nacistu militārās un teorētiskās nodarbības. Krievu melnkrekliem viss pārņemts no “Hitlerjugend”, ieskaitot sveicienus un atribūtiku. Viņu fīrers stāstīja cik plaši sazarota krievu nacistu organizācija, kā viņi dievina Hitleru un nožēlo, ka vācu nacisti netika līdz Urāliem, jo tad Krievija būtu tīra no žīdiem un citiem bastardiem. Kad poļu reportiere fīreram jautāja vai viņš nebaidoties tādas ķecerības atklāti paust, atbildē skanēja, ka poļi kā radnieciskie slāvi viņu sapratīšot, bet Maskavā milicija domājot tāpat kā nacisti, ko reportāžā varēja redzēt praksē, tāpat kā to, kā tiek piekauti, pat nogalināti Kaukāza izskata cilvēki.
Taču krievu presi šeit un Krievijā vairāk uztrauc leģionāru piemiņas sarīkojumi. Esesieši atkal maršējot. Krievus vairāk uztrauc tas, ka šie sirmie vīri ar ieročiem cīnījās ar krievu komunistiem, nekā tas, ka Krievijā maršē īsti nacisti. Par to promaskaviskās avīzes klusē kā ūdeni mutē ieņēmušas. Tas tik ļoti atgādina 1932. gadu Vācijā, kad tur sāka maršēt SA zeļļi.
Vai Latvijai tiek gatavots tāds pats Anschluss kā savā laikā Austrijai un Čehoslovākijai? Rietumnieki toreiz nodeva gan Austriju, gan Čehoslovākiju. Man vēl tagad acu priekša Nevils Čemberlens, kas lidoja pie Hitlera, lai mīļā miera dēļ upurētu veselas tautas. Konrāda Heinleina lauri nedod mieru latviešu kangariem, kvīslingiem un petēniem. Gods un mūžīga slava Amerikas nemirstīgajam prezidentam Ronaldam Reiganam, kas nepakļāvās īslaicīgām interesēm, skaidri un gaiši pasakot, ka soveti ir ļaunuma impērija un rīkojās, lai to sagrautu. Kopš tā laika daudz kas nav mainījies, impērijas it kā vairs nav, bet imperiālisms pieņemas spēkā. Tāpēc prezidenta Ronalda Reigana brīdinājums jorojām vēl ir spēkā!
Noslēgumā gribu atgādināt latviešu valstsvīra Eduarda Berklava vārdus, kurus viņš nesen teica savās 90. dzimšanas dienas svinībās Kara muzejā saviem cīņu biedriem no Nacionālās neatkarības kustības un citiem patriotiem, kas bija ieradušies sveikt vīru, kas prefekti pārzin ļaunuma impērijas nežēlību un nekaunību. Apdraudējums Latvijas nācijai un valstij joprojām ir tik liels, ka nepieciešama visu latvisko politisko spēku apvienošanās, - sacīja kara un politiskajās vētrās rūdītas godavīrs Eduards Berklavs. Es, šo rindu autors, vēlētos teikt - lai latvieši nāk!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
