Asnāte Ziemele: Mierīga atpūta – galvenais iekšzemes ceļojumu mērķis  (27)

Mana kompetences joma ir ceļojumi pa Latviju, un uzkrātā pieredze liecina, ka cilvēki pa mūsu zemi ceļo galvenokārt tāpēc, ka viņus vilina mierīgas atpūtas iespējas, viņi vēlas atpūsties un relaksēties. Arī lielākā daļa, 53 procenti, „Baltic International Bank Latvijas barometra" respondentu uzskata, ka mierīga atpūta ir galvenais iekšzemes ceļojumu mērķis, un tas liecina par pietiekami augstu izpratnes līmeni. 24 procenti aptaujas dalībnieku uzskata, ka galvenais ceļošanas motīvs ir vēstures, kultūras, arhitektūras, dabas un citu pieminekļu apskate. Te gan jāsaka, ka tas vairāk attiecas uz Rīgu un dažām pilsētām, „Lauku ceļotāja" pakalpojumus šādā nolūkā cilvēki izmanto reti.

Arī domājot par nākotni, tūrisma nozares profesionāļiem jārēķinās, ka mierīgas atpūtas iespējas ir visperspektīvākais tūristu piesaistīšanas veids. Šādu izpratni, salīdzinot ar 2013. gadā veiktu pētījumu, šogad ir apliecinājis aizvien lielāks aptaujāto skaits.

Priecē arī tas, ka cilvēki atzīst, ka viņi cenšas ceļot pa Latviju biežāk nekā iepriekš. Salīdzinot 2008. un 2017. gada aptauju datus, vērojams, ka šogad respondenti biežāk ir norādījuši, ka tūrisma ceļojumos pa Latviju dodas trīs un vairāk reižu gadā (2008. gadā – 15 procenti, 2017. gadā – 27 procenti) vai divas reizes gadā (attiecīgi 13 un 22 procenti). Latvijas iedzīvotāju vēlme biežāk ceļot arī ir vienīgais reālais iekšzemes tūristu skaita palielināšanas resurss, jo visi zinām, cik strauji sarūk kopējais mūsu valstī dzīvojošo skaits. Turklāt vismaz 90 procenti „Lauku ceļotāja" tūristu mītņu apmeklētāju ir vietējie iedzīvotāji.

Protams, ir arī ārzemnieki – lietuvieši, igauņi, vācieši, krievi un ceļotāji no citām valstīm. Taču ārzemnieku lielākā daļa apmeklē Rīgu un, ja arī izbrauc ārpus galvaspilsētas, tad reti dodas tālāk par Siguldu un Rundāli. To tūristu, kas tomēr brauc tālāk, motivācija ir tāda pati kā vietējiem. Tās arī ir mierīgas atpūtas iespējas, labs ēdiens par pieņemamu cenu, labs serviss, labi telefona sakari visā valstī, nelieli attālumi. Pēdējā laikā iebraucēji aizvien vairāk novērtē to, ka Latvija ir tūristiem droša valsts, kur nav karu un terorisma.

Tiesa, iedzīvotāju vidū joprojām ir dzīvas ilūzijas, ka ārvalstu tūristus Latvijā ļoti interesē Baltijas jūra un smilšu pludmales (51%). Ceram un ticam, ka Jūrmalas, Saulkrastu un zvejniekciemu piekraste spēj iekārdināt rietumeiropiešus un, protams, tūristus no bijušās Padomju Savienības teritorijas. Diemžēl tā nav, Baltijas jūra ir tik silta, cik nu tā ir, un pludmales atpūtas cienītāji no ārzemēm te ierodas gaužām reti, bet daudz biežāk brauc uz zemēm, kur jūra ir siltāka un klimats piemērotāks, lai laiskotos pludmalē.

Taču iedzīvotāji ļoti profesionāli ir norādījuši, kas jādara, lai situāciju uzlabotu. Vismaz laukos lielākais šķērslis tūristu skaita pieaugumam ir neattīstītais sabiedriskais transports un sliktie ceļi. Tieši tā uzskata arī 49 procenti aptaujāto, kuri norāda, ka jāuzlabo infrastruktūra. Daudzi ārzemnieki, kas pie mums brauc atpūsties, ir pieraduši pārvietoties ar sabiedrisko transportu, nevis paši nomāt mašīnu. Īpaši svarīgs sabiedriskais transports ir iebraucējiem no valstīm, kur ir kreisās puses kustība, – no Lielbritānijas, Japānas, Austrālijas. Pašlaik diemžēl mēdz notikt tā, ka viņi aizbrauc līdz lielākam centram un tad zvana viesu mājas saimniekam, lai tas brauc pretī. Viņiem sabiedriskā transporta problēmas bieži vien neļauj izbraukt ārpus Rīgas.

Katrā ziņā pētījums vēlreiz apliecina, ka situāciju tūrisma jomā mēs pietiekami labi apzināmies, saprotam, kas jādara, bet... Atliek cerēt, ka amatpersonas, kas pārzina transporta jautājumus, arī izdarīs secinājumus.