Atis Jansons, 'Latvijas Avīze': Apstāties aizliegts!  (50)

Sliktākais, kas, jumtam brūkot un Dombrovskim atkāpjoties, var notikt ir apstāšanās. Vēl vakar pilntiesīgu un aktīvu augstāko amatpersonu paiešana maliņā. Čemodānu krāmēšana un problēmu iesaldēšana.

Traģiski notikumi ceļu satiksmē līdz Zolitūdes melnajai dienai bija uzmanības centrā. Augstākā šīs nozares amatpersona pēc likuma ir satiksmes ministrs. Un augstākais kolektīvais lēmējs satiksmes drošības padome, kuras priekšsēdētājs tātad ir Anrijs Matīss. Un līdzpriekšsēdētājs – Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs. Sanāksmei bija jānotiek pagājušajā pirmdienā. Nenotika. Atlikta. Pamatoti, manuprāt, jo akūto bēdu, rūpju un noguruma ēnā pietiekami nopietna saruna par hroniskajām satiksmes kaitēm neiznāktu.

Vai nākošajā pirmdienā sapulce un lēmumi būs? Vai ministri nebūs apstājušies jauna premjera gaidās? Ja tā – mēs esam vāji.

Un metam darbu miskastē. Biju liecinieks tam, cik rūpīgi un pamatīgi Matīsa kungs gatavojās šai sēdei un vairāku patiešām būtisku problēmu risināšanai. Pirmā no tām ir pārāk maza sabiedrības un augsti kvalificētu nozares speciālistu līdzdalība padomes darbā. Līdzšinējo SDP sastāvu (vairāki desmiti ierēdņu, divi "no malas") ir iecerēts papildināt ar tieslietu ekspertu, dažādu līmeņu auto apmācības speciālistiem, arī ar "Latvijas Avīzes" pirms diviem gadiem izveidotā "Stūres kluba" biedriem. Turpmāk tikties biežāk, lai izvairītos no "darba kārtībā" nesaskaņotu viedokļu un rīcības radītiem neproduktīviem jandāliņiem publiskā telpā.

Konkrētāk? CSDD jaunāko kampaņu, kuras vizuālais tēls ir spidometra bultiņa pie "atļautajiem" 90 km/h, piemēram, vajadzēja iepriekš apspriest plašāk un rūpīgāk. Kopīgiem spēkiem, iespējams, būtu atrasti precizējumi, kas neļautu rasties sarežģītajos ceļa apstākļos tik bīstamajai ilūzijai, ka limita ievērošana pati par sevi garantē atrašanos DROŠA ĀTRUMA zonā.

Otra fundamentāla problēma – negadījumu cēloņu analīze. "Stūres klubs" jau pirms gada secināja – Latvijā tāda netiek veikta. Policijas, CSDD, apdrošinātāju, negadījumu izmeklētāju darbība (katram savas kompetences ietvaros) šajā jomā netiek saskaņota un apkopota. Īstas cēloņu analīzes nav. Tā vietā pārāk bieži tiek "bakstīts ar pirkstu debesīs" un teikts – ātrums uz Latvijas ceļiem aug, glābt var tikai fotoradari... Kur aug tas ātrums? Valsts ceļu uzskaites punktos, kuri nebūt nav paaugstinātas bīstamības vietās? Vai tur un tādēļ notiek avārijas?

Viens no nedaudzajiem Latvijas sertificētajiem satiksmes negadījumu tieslietu ekspertiem Oskars Irbītis pēc savas iniciatīvas SDP sēdei gatavo mazu ziņojumu par negadījumu cēloņiem. Lūk, fragments no tā:

"No visām ekspertīzēm, kuras es esmu veicis, vismaz puse ir tādas lietas, kur cietuši gājēji. Bet kaut kā nevarēju atcerēties gadījumu, kad transporta līdzekļa vadītājs būtu pārsniedzis atļauto kustības ātrumu. Apzvanīju un aptaujāju kolēģus ekspertus – rezultāts tāds pats. Pēdējo pāris mēnešu laikā ir bijis tikai viens gadījums, kurā konstatēts pārsniegts atļautais kustības ātrums (motociklists uzbraucis gājējam), bet visi pārējie gājēji ir tikuši sabraukti ar "atļauto" kustības ātrumu. Tātad korekti būtu tomēr radarus ar sabrauktajiem gājējiem kopā vienā teikumā nesaistīt – šie aparāti tādu traģēdiju skaitu nesamazinās.

Toties daudz ir avāriju, kuru cēlonis ir kļūdas apdzīšanas manevros un kreisajos pagriezienos. Būtiski nepārsniedzot ātruma limitus.

Radari nav naudas pelnīšanas mašīnas, tie nav panaceja pret visam kaitēm. Slimnīcā arī visas kaites ar elektrošoku neārstē – izmeklē pacientu un tad tikai procedūras un zāles nozīmē. Mums negadījumu izmeklēšanas rezultāti nav apkopoti un nav saprasts, kur tad ir problēma. Mans aicinājums ir izvērtēt radaru atrašanās vietas, balstoties uz negadījumu izmeklēšanas rezultātiem, nevis tikai pēc negadījumu skaita attiecīgajā vietā vai iespējas ko nopelnīt ar radara un nejēdzīgas ātruma ierobežojuma zīmes palīdzību."

Negadījumu cēloņu pilnu analīzi, kurai nepieciešama "pārresoru" sadarbība, var ierosināt un nodrošināt tikai SDP. Un šī padome būs stipra, sabiedrībā autoritatīva tad, ja tajā būs vairāk tādu kā Irbītis. Un mazāk, piedodiet, ierēdņu, kuriem pietiekamas iespējas izpausties un procesus ietekmēt dod jau viņu tiešā darba pilnvaras. "Stūre klubā" reiz pavīdēja pat tāda šķietami ķecerīga doma – priekšsēdētāju šim "orgānam" vajadzētu "no malas". Neatkarīgu no politikas. Ar garāku garantētu pilnvaru termiņu. Citādi ministri mainās pārāk bieži. Šajā gadsimtā iekšlietās mums bijuši astoņi, satiksmē – deviņi. Aiziet viņi, nepaspējuši īsti iestrādāties. Ierēdņus, savukārt, var pabojāt rutīna. Ministriem mainoties, ierastos kabinetos paliek vīri no pagājušās tūkstošgades. Visu cieņu pieredzei, taču tā nav bez ēnas pusēm un patiešām labi darbojas, ja regulāri kādu svaigu grūdienu saņem. To labi zinu, jo pats esmu pietiekami sirms...

Un visbeidzot – ceturtdienas pievakares ziņa no Satiksmes ministrijas. Drošības padomes sēde pirmdien būs. Tajā piedalīšos, par dzirdēto un nolemto jums ziņošu avīzē. Vēl tikai viena piebilde. Izskatāmajos preventīvajos priekšlikumos ir iekļauts CSDD priekšlikums paaugstināt sodus, tai skaitā arī zemākos, par ātruma limitu pārsniegšanu. Ja man padomē "būtu balss", balsotu pret. Jo – priekšlikums nelaikā, nevietā, formāls. Kā allaž uzsver "Stūres kluba" jurists Aivars Borovkovs – svarīgs nav soda lielums, svarīga ir neizbēgamība. Un kamēr valsts nespēj nodrošināt limitu pārkāpēju lielākās daļas fiksēšanu (nespēs pārskatāmā nākotnē, jo to pašu Valsts ceļu uzskaites dati liecina, ka KATRU DIENU ŠOSEJĀS ĀTRĀK PAR 90 km/h BRAUC vairāk nekā 80 000 AUTO), nespēj apturēt gandrīz nevienu no tiešām krimināli ātru un rupju agresoru simtiem, kurus redzam ik dienas, patreizējā nebūtiska pārkāpuma piecīša pārvēršana par cēneri vai 15 latiem ir tikai amorālas loterijas noteikumu maiņa, kas nedos neko. Ja nu vienīgi tālāk noslāņos kolēģus, sabojās viņu attieksmi pret ceļu policiju vēl vairāk. Un tāds nu nekādi nevar būt saprātīgas Satiksmes drošības padomes mērķis.