Tagad, protams, neviens vairs nepiemin tos "analītiķus", arī pašu mājās, kas vēl pirms pavisam nedaudz gadiem prātoja, ka tādas lietas vairs nav iespējamas. Un viszinoši norādīja, ka mūsu dienās visu nosaka bizness, kas karo ar saviem līdzekļiem, arī nežēlīgiem un savtīgiem, taču ne ar nāvējošiem ieročiem.
Tas izrādījās pārspīlēts un kļūdains viedoklis. Tanks atkal kļuvis par svarīgu argumentu. Un ne tikai kā vispārinošs militārā spēka apliecinājums, bet arī kā pavisam konkrēta kaujas mašīna. Nesen sarunājos ar ukraiņu brīvprātīgo no Čerņigovas, kas pēc divus mēnešus ilgas karošanas Ukrainas austrumos devās divpadsmit dienas ilgā atvaļinājumā. Vaicāju, kāda nozīme kaujās ir tankiem. "Tančikam", viņš lietoja šādu mīļvārdiņu, ir milzīga nozīme. Cīņā ārpus pilsētām tanki ir sevišķi efektīvi, turklāt, labi izmantojami aizsardzības kaujās.
Te vietā būtu atcerēties Latvijas bruņotajos spēkos jau vairāk kā 20 gadu garumā piekopto viedokli, ka mūsu armijai šāds bruņojums nav vajadzīgs. Savukārt vairāki mūsu kaimiņi, piemēram, poļi, arī somi (Somijā kara prasmes izkoptas visai augstā līmenī) attīsta savus tanku spēkus. Tagad to nolēmuši darīt arī igauņi. Taču runa nav tikai par tankiem, kuru uzturēšana Latvijai varbūt arī nebūtu bijusi pa spēkam –bet nav taču nekādas bruņutehnikas.
Un tās nav arī tāpēc, ka visus 23 neatkarības gadus Latvijas aizsardzības sektors būtībā par valsts aizsargāšanu domājis pārlieku maz. Plānoja daudz ko citu – veidoja Baltbat, būvēja lidlauku Lielvārdē, veidoja floti, gatavoja Latvijas karavīrus miera uzturēšanai. Gatavojās sargāt mieru visur citur, tikai ne Latvijā.
Pirms trim vai četriem gadiem no kāda augsta ranga bruņoto spēku virsnieka dzirdēju absolūti šokējošu teikumu – mēs tagad esam nolēmuši mūsu karavīrus vairāk gatavot konvenciāla kara vešanai. Skumji, divdesmit gados padarīts daudz par maz. Valsts aizsardzības spēku vadība lepojas ar "kara floti", bet kāds pieredzējis Latvijas armijas virsnieks man norāda, ka kauju gadījumā no mūsu izslavētajiem mīnu meklētājiem nav nekādas jēgas, jo tie nevar izdarīt pilnīgi neko, pat izlikt mīnas pretinieka kuģu ceļā.
Šodien sarunājos ar kādu augsta ranga zemessardzes virsnieku. "Ja cilvēks vēlēsies iestāties zemessardzē, droši vien iepriekš pacentīsies uzzināt, kādi tur ir ieroči. Bet, ja uzzinās, ka tur ir vienīgi veci krāmi, tad no sava nodoma visdrīzāk atteiksies." Vaicāju, vai viss patiešām ir tik slikti. "Slikti gan," noteica zemessardzes virsnieks.
Ukrainas nākamā mācība rāda, ka nepietiekamā bruņoto spēku sagatavotība un apgāde vēlāk atmaksā ar nevajadzīgiem cilvēku upuriem. Var meklēt vainīgos, kad notikusi nelaime, taču lietu kartībā tam lielas nozīmes nav, bet bojāgājušos kājās vairs neuzcelt.
Kā nākas, ka Latvijā gandrīz vai par "gadsimta pirkumu" uzskatītā britu bruņutransportieru iegāde varētu īstenoties tikai 2016.gadā un līgums, šķiet, vēl nav pat parakstīts. Vai Ukrainas notikumu kontekstā šāda "mierīga" rosīšanās NATO dalībvalstij sevis nostiprināšanā nešķiet (maigi izsakoties) kaitnieciska? Kur valstiskas domas vadīta rīcība, kas ļautu pārvarēt birokrātijas ešelonus (ja vien tur iestigusi šī projekta īstenošana)? Ukrainas pieredze apliecina, ka karā bruņutehnika ir ārkārtēji nepieciešama. Bez tās pat ar 20 tūkstošiem zemessargu neko lielu izdarīt nevarēs.
Harkovas tanku rūpnīcā uzņēmuma vadības pārstāvji apliecināja, ka ar tanku var iemācīt braukt 30 minūtēs. Protams, šaušana un piedalīšanās kaujā prasa nopietnāku apmācību, taču kara situācijā šādas prasmes apgūstamas ātri.
Pretēji valsts noliedzēju, būtībā Latvijas noliedzēju centieniem iedēstīt domu, ka šai valstij nav cerību, ka latvieši ne uz ko nav spējīgi, daudziem Latvijas iedzīvotājiem šī zeme ir nozīmīga. Un daudzi, visticamāk, nepieciešamības gadījumā arī dosies to aizstāvēt. Taču, lai to darītu, ir jābūt iespējām, apgādei un gribai sevi
aizsargāt.
Nav nopietni runāt par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2% sešu gadu laikā, jauns bruņojums ir nepieciešams jau tuvākajā laikā. Ar politisko gribu, ja vien izpildvarai tāda būtu, to varētu panākt. NATO dalībvalsts, ja tā patiesi to vēlas, pusgada laikā noteikti ir spējīga izdarīt daudz konkrētu lietu savu aizsardzības spēju uzlabošanā.
Situācijas nopietnību valdībai nepalīdz izprast arī visi populārais aizsardzības ministrs. Viņš daudz un adekvāti reaģē uz notikumiem Ukrainā, taču, raugoties no Latvijas interesēm, politiskos paziņojumus mierīgi būtu varējis atstāt ārlietu ministra ziņā. Tā vietā daudz nopietnāk būtu ieteicams iedziļināties bruņoto spēku problēmās. Tad, iespējams, ministra "optimistisko" paziņojumu vietā par 2% sasniegšanu līdz 2020.gadam varētu sagaidīt daudz konkrētākus ierosinājumus. Kāda gan nozīme R.Vējoņa daudzajās intervijās teiktajam par zemessardzes stiprināšanu, ja tās apgāde neuzlabojas.
Harkovas apgabala gubernators I.Baluta man stāstīja par pieredzi cīņā ar separātismu Harkovā. Sekmes gūtas ar stingru un enerģisku rīcību. Kad mītiņos izskanēja separātiski aicinājumi, drošības dienesti nekavējoties arestēja ap 40 līderu un tas bijis izšķiroši, lai šādi protesti apsīktu. Tas pats sakāms par karadarbību – to nepieciešams maksimāli ierobežot, neļaujot pretiniekam iegūt plašas teritorijas. Kā rāda Gruzijas 2008., arī Ukrainas šī gada pieredze, Krievijas armijas iekaroto teritoriju atgūšanā vēl nevienam nav izdevies gūt sekmes.
Kara vešanā Ukrainas vadība pieļāvusi daudz kļūdu, kas radušās gan neprofesionalitātes, gan nenoliedzami arī kaitnieciskas rīcības rezultātā. Ukrainā norisinās karš ar Krieviju, tādēļ atbilstoši jārīkojas. Šādos apstākļos valstij jāizveido augstākais kara vadības štābs, kur prasmīgi virsnieki vada cīņu ar agresoru, bet politiķiem šajā procesā nav jājaucas – viņu lauciņš ir diplomātija un politiskās sarunas par miera sasniegšanu.
Jāpiekrīt kādam laikrakstā Zerkalo nedeļi izteiktajam viedoklim, ka tikai pateicoties ukraiņu karavīru drosmei bijušas iespējamas aizvadītās miera sarunas, arī prezidenta P.Porošenko uzstāšanās ASV.
Kas Latvijai no tā? Skaudra atziņa, ka karš ir iespējams un laiks darboties, lai novērstu tā atnākšanu uz Latviju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
