Noziegumi sastājušies rindā viens aiz otra un ir cits par citu šaušalīgāki. Gaidot uz laika rituma spēju dziedēt sāpes, tomēr jāatzīst, ka rētas ir pārlieku dziļas un tādēļ tik drīz nebeigs sūrstēt. Skaidrs, ka, pārcilājot domās valstiskuma pirmās simtgades gaitu, nevar īpaši neizcelt traģisko neatkarības zaudēšanu un visas ar to saistītās "blaknes". Drūmas un traģiskas vēstures lappuses, kas joprojām liek domāt par aizgājušajiem laikiem – un arī meklēt atbildes uz sarežģītākiem jautājumiem. Viens no tādiem ir okupācijas priekšvakarā Latvijas autoritārās varas pieņemtais lēmums militāri sevi neaizsargāt. Jautājums, par kuru izteikušies daudzi mūsu valsts ievērojamākie vēsturnieki, norādot uz ārkārtīgo PSRS militāro pārsvaru kara gadījumā, tomēr šķiet pelnījis papildu uzmanību. Apgalvojums par militāras pretošanās bezjēdzību šķiet neapstrīdams, tomēr profesionāli karavīri zinās teikt, ka karadarbība ir tik slidena lieta, ka tajā iespējami visnegaidītākie pavērsieni, bet kauju plāni tiek precīzi ievēroti vien līdz pirmajam šāvienam. Kā būtu bijis, ja būtu, nav zināms nevienam, taču visi turpmākie notikumi pēc 1940. gada jūnija vedina paskatīties uz bezierunu padošanos Kremlim plašākā tvērumā. Arī par to mūsu bruņoto spēku virsniekiem ir savs viedoklis, un tas ir pilnīgi pretējs redzamāko Latvijas vēsturnieku uzskatiem. Tiesa, pretēju attieksmi no karavīriem arī negribētos sagaidīt.
Tikko šim vēstures notikumam uzmanība pievērsta Lietuvā, kuras prezidente skaidri pateikusi, ka lietuvieši pieļāvuši lielu kļūdu, neaizstāvoties 1940. gadā, kad iebrukusi Sarkanā armija un okupējusi Lietuvu. "Tas beidzās ar genocīdu. Mēs zaudējām gandrīz piecpadsmit procentus mūsu iedzīvotāju, un liela daļa tika deportēta uz padomju darba nometnēm. Mums vajadzēja cīnīties. Mēs vēlreiz šādu kļūdu nepieļausim," Daļas Grībauskaites teikto citējusi LETA. Vai kaimiņvalsts prezidentei varētu pārmest populismu vai nekritisku izturēšanos pret vēsturnieku pētījumiem? Drīzāk tās ir laika gaitā ilgu pārdomu, sarunu un diskusiju rezultātā iegūtas jaunas atziņas. Kas zina, kā būtu veidojusies situācija pēc Otrā pasaules kara, kas būtu noticis Baltijā, ja visas trīs valstis nebūtu nodrebējušas 1939. gadā.
Saprotams, ka D. Grībauskaites intervijā "Spiegel Online" paustās atziņas par XX gadsimta traģiskajiem notikumiem tika veltītas interesentiem vienā vai otrā ārvalstī, bet arī sniedza tiešu vēsti savas valsts iedzīvotājiem. Arī tas, it īpaši būtiskos jautājumos, laiku pa laikam ir nepieciešams. Atgādinot par draudiem no Maskavas, D. Grībauskaite norādījusi, ka Lietuvai neviens neuzbruks, ja tās iedzīvotāji parādīs, ka spēj un grib sevi aizsargāt. Latvijai derīgi zināt, kāds noskaņojums valda abās kaimiņzemēs, jo, godīgi sakot, Baltijas valstis, ja tās ņems vērā pagātnes notikumus un turēsies kopā arī militāri, ir spējīgas sevi nosargāt. Der ieklausīties Lietuvas līderes teiktajā: "Ja mēs parādīsim, ka varam un spējam sevi sargāt, tad neviens mums neuzbruks. Mums ir jābūt gataviem psihiski, politiski, tehnoloģiski, ar sirdi un garu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
