Bērnu slimnīcas ārstu atklāta vēstule medijiem un sabiedrībai  (101)

Mūsu valstī, publiskajā telpā iezīmējas tendence sodīt ārstus jau tad, kad kļūdīšanās fakts nav nedz pārbaudīts, nedz pierādīts. Tā rezultātā sabiedrībā tiek radīts iespaids par ārstu neprofesionalitāti, apšaubīta viņa kompetence un godaprāts. Rietumeiropas valstīs, piemēram, Dānijā un Nīderlandē, ar likumu ir aizliegta ārstniecības gadījumu apspriešana publisko mediju telpā, lai neradītu negatīvas un postošas sekas medicīnas sistēmai.

Pēc mūsu domām, pašreizējā Veselības inspekcijas nostāja - informācijas publiskošana žurnālistiem, ārstu apsūdzēšana rupjā nolaidībā, lietu nodošana prokuratūrai kriminālprocesa uzsākšanai, ir pretrunā ar to, kā šādi gadījumi būtu risināmi valstī ar demokrātiskām vērtībām, - nekoncentrējoties uz veselības aprūpes profesionāļu vainošanu un sodīšanu, bet uz sistēmisku pieeju neveiksmju un kļūdu vadībā.

Nenoliedzami – ikvienam veselības aprūpes profesionālim ir jābūt atbildīgam par savām darbībām, tomēr kā rāda pasaules prakse, nevēlami notikumi rodas nevis tāpēc, ka medicīnas profesionāļi apzināti "sāpina" pacientus, bet drīzāk veselības aprūpes sistēmas sarežģītības dēļ, kur ārstēšana un aprūpe ir atkarīga no daudziem faktoriem, ne tikai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kompetences un centības. Kļūdas notiek pat vislabākajās organizācijās – daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka ap 10% pacientu cieš no negadījumiem slimnīcās (skat. Eiropas Komisija; Pacientu drošums; www.ec.europa.eu ).

Mēs, bērnu ārsti, ar lielām bažām raugāmies nākotnē, jo šobrīd notiekošais sabiedrībā un mediju vidē rada tiešu apdraudējumu valstij ar vēl lielāku ārstu deficītu kā tas ir pašreiz. Jaunie speciālisti turpina aizbraukt strādāt uz valstīm, kur negadījumus mediķu darbā izskata un analizē kā pacientu drošības gadījumus, lai sakārtotu medicīnas sistēmu, lai nākotnē novērstu šādu situāciju atkārtošanos, nevis publiski sodītu. Pašreizējās tendences noved pie tā, ka jaunā ārstu paaudze nevēlas strādāt augsta riska un neatbilstoši apmaksātu darbu Latvijā, bet izvēlas darbu Eiropas klīnikās, ar daudz labāku atalgojumu un cilvēcīgu attieksmi gan no sabiedrības, gan no valsts un plašsaziņu līdzekļu puses.

Ņemot vērā visu augstāk minēto, ar šo vēstuli mēs aicinām:

Medijus būt objektīviem, ievērot žurnālistu ētiku, godprātīgi atainot notikumus un izmantot savu sabiedriskās domas veidojošo spēku virzot to pozitīvā veidā - veicinot cieņpilnu attiecību veidošanos starp pacientu un ārstu, nevis šokēt sabiedrību un notikumus emocionāli dramatizēt. Svarīgi saprast, ka neviens ārsts nevēlas, lai viņa pacientam tiktu nodarīts kaitējums veselībai vai attīstītos slimības komplikācijas, neviens ārsts nenāk uz darbu ar nodomu kļūdīties. Aicinām veidot Latvijā veselīgu sabiedrību ar demokrātiskām tradīcijām atbilstošu publisku diskusiju telpu, kurā valda pieklājība un tolerance.

Veselības inspekciju uz konstruktīvu sadarbību, lai kopīgi meklētu problēmas, aktīvi tās risinātu un veicinātu pacientu drošību, jo mums ir kopīgs mērķis - kvalitatīva un droša palīdzības sniegšana pacientam. Mēs vēlamies, lai turpmāk sarežģītie gadījumi tiktu izskatīti kopīgi, lai tiktu pieaicināti vairāki profesionāļu vidū atzīti eksperti, asociāciju pārstāvji, jo medicīnā ļoti bieži pastāv izņēmumi, netipiska slimības norise, kur medicīniskās iejaukšanās risks var būt tuvs neiejaukšanās riskam. Jau tuvākajā laikā aicināsim Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjus un citas iesaistītās amatpersonas uz atvērtu diskusiju, lai šī problēma "neiegultu rakstāmgalda atvilktnē", bet tiktu celta gaismā un kopīgi risināta, tādā veidā radot mūsdienīgu attieksmi pret pacientu drošības jautājumiem, pārstājot meklēt vainīgos, bet strādāt ar cēloņsakarībām un riskiem pacientu drošībai.

Pacientus un pacientu vecākus, gadījumos, ja ir kādas šaubas par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, risināt tās klātienē, vēršoties pie atbilstošās struktūrvienības vadītāja (klīnikas virsārsta), nevis izraisīt ažiotāžu publiskajā telpā, risināt domstarpības ar interneta komentētāju starpniecību, apzinoties, ka ikvienai ārstniecības iestādei ir liegta iespēja publiski sniegt precīzu un detalizētu problēmas izklāstu, jo to neatļauj Pacientu tiesību un Fizisko personu datu aizsardzības likumi.

Visus Latvijas iedzīvotājus ieguldīt savu enerģiju procesos, kas veicina savstarpēju sapratni, izaugsmi un attīstību. Mēs iestājamies pret sabiedrības maldināšanu un negāciju uzkurināšanu publiskajā telpā.

Beidzot ir pienācis laiks "pacelt" pacientu drošību nacionālā līmenī, sanākt kopā veselības aprūpes profesionāļiem, juristiem, žurnālistiem, sabiedrības pārstāvjiem un atklāti runāt par kļūdām un neveiksmēm medicīnā, kā to dara pārējās civilizētās valstīs.