Nekad neesmu bijis Stambulā. Godīgi sakot, nevienā Turcijas pilsētā. 2007. gada ekonomikas burbuļa laikā biju pārāk jauns, lai mestos vispārējā patēriņa kredītu grābšanas eiforijā un uz parāda dotos uz tipiskajiem lumpeņu galamērķiem: Ēģiptes kūrortiem, Grieķijas salām vai Turcijas "all-inclusive" tūristu kāstuvēm.

Esmu vecmodīgi audzināts, formējies vienkāršākā laikā – tradicionālu vērtību krietnajā virumā. Dienvidjūru pludmaļu vietā manu jauneklīgo augumu ir apskalojuši tikai Baltijas jūras aukstie un tumšie ūdeņi. Tie mani skarbi tēsuši no puišeļa par vīru. Mans vēders nelīdzinās bālai, tumīgai mannā putrai, kas viegli apsvilusi tropiskā saulē. Tas drīzāk atgādina retiem, melniem matiem klātu sālītu siļķi. Manas pēdas nelīdzinās kāmju pakaļām, bet ir apaugušas ar biezu, cietu ādu, lai spētu izturēt Jūrkalnes akmeņainās pludmales asās šķautnes.

Domāju, ka šai ziņā neesmu unikāls. Gluži pretēji – esmu pārliecināts, ka manu sentimentu dala lielākā daļa Latvijas sabiedrības. Tieši šī iemesla dēļ nav nekāds brīnums, ka noteiktu politiķu centieni mūsu krietnajai tautai uzspiest Stambulas koģenerācijas dokumentā aprakstītās jaunās vēsmas izraisa pretestības un neizpratnes vilni.

Beidzot būtu pienācis laiks skaidri un gaiši uzskaitīt, ko tieši galu galā nozīmētu Latvijai parakstīties zem minētā dokumenta. Esmu ne mazāk kā jūs noguris no politiķu pašmērķīgās svaidīšanās ar svešvārdiem un pārgudrībām, tāpēc beidzot pietiek pūst miglu acīs un laiks tiešā, saprotamā valodā uzskaitīt Stambulas konfesijas trīs galvenās pamattēzes.

Pirmkārt, tā aizliedz sist sievietes. Domāju, ka pret to nevienam adekvātam latvietim nebūtu nekādu iebildumu, jo jau šobrīd mūsu likumi par sieviešu sišanu paredz kriminālatbildību. Tomēr jāsaprot, ka šajā jautājumā Stambulas komisija iet soli tālāk un par sišanu uzskata arī tādas tradicionālas vērtības kā iepļaukāšana ar delnas augšdaļu, ko jebkurā normālā ģimenē sauc par "straujajiem glāstiem".

Otrkārt, tā aizliedz diskriminēt gejus un lezbietes. Domāju, ka arī pret šo punktu nevienam krietnam līdzpilsonim nebūtu iebildumu, ja vien šī dokumenta slepenajos pielikumos nebūtu izvērstāk izskaidrots, kas ar to patiesībā domāts. Un domāts ir sekojošais: nākamo divu paaudžu laikā paredzēts no zemo cenu aviokompāniju lidaparātiem pār Eiropas Savienību izkaisīt miljoniem tonnu nanopulvera, kas sākumā visus padarīs par biseksuāļiem, bet pēc tam par simtprocentīgiem homoseksuālistiem. Ja šis plāns izdosies, jau gadsimta vidū ES teritorijā iestāsies homoparadīze un Bavārijas stila ādas šortu tirdzniecības apjoms pārsitīs visus rekordus, bet "Village People" dziesmas atgriezīsies topu pirmajās vietās.

Treškārt, Stambulas kolēģija paredz uzlikt par pienākumu sagraut tradicionālās ģimenes, kas sastāv no 1 vīrieša, 1 sievietes, 2 bērniem un 2 litriem stiprinātā "apinīša". Divlitrīgo plastmasas bamšļu aizliegums jau bija pirmais sitiens pa mūsu vērtībām. Vai tiešām mēs vēlamies piedzīvot arī nokdaunu?

Izvērtējot visus minētos faktus un pieņēmumus, aicinu ieklausīties tādos viedokļu līderos kā Jūlija Savčenko, Zigurds Stenkēvičs un Kaspars Dimedrols un akli nesekot Eiropai tieši bezdibenī, kurā tā nolēmusi tik bezrūpīgi mesties.