Daina Tupule: Tikumība, radošums un izglītības kvalitāte  (67)

Es esmu par tikumību, bet saskatu augstus riskus pieņemtajos Izglītības likuma grozījumos. Katram no mums ir sava vērtību izpratne, un noteikt skaidrus rāmjus tikumīgu vai netikumīgu mācību materiālu lietošanai ir neiespējami. Tikai tādēļ vien, ka, arī vadlīniju balstīti, mums būs dažādi atskaites punkti, kā mēs to vērtēsim.

Cilvēki ar liberālām vērtībām ir atvērti jaunajam un uzdos sev jautājumu, vai tas kādam nodara ļaunu? Liberāls cilvēks ierauga, ka likuma grozījumi radīs un jau ir radījuši kaitējumu, saka, ka grozījumi ir slikti. Bet cilvēki ar konservatīvām skatu uz dzīvi ir piesardzīgi pret jauno un uzdos sev jautājumu - vai tas ir zināms un pieredzēts? Konservatīvie cilvēki redz, ka kāds dzejolis neatbilst tam, kā dzejoļus rakstīja vecmeistari, un tāpēc tas ir slikts.

Labās skolas un radošais gars

Jaunas idejas, radošums, eksperimenti un stabilitāte, paredzamība, zināmais - mēs skolā sagaidām šo vērtību balansu. Maniem bērniem ir bijusi iespēja mācīties tādās skolās, kurās tiek veicināts un turēts godā radošais gars. Abas skolas, kurās mācās mani bērni, es arī atrodu Latvijā labāko 50 skaitā, vērtējot skolēnu sasniegumus. Un abās es uzmanību pievēršu situācijām, kad pēc šo likuma grozījumu pieņemšanas skolotāji ir dabūjuši trūkties no skolu vadības.

Man zīmīgi šķiet, ka jaunākie skandāli ar netikumīgiem materiāliem ir tieši tādās skolās, kurās skolēniem ir augsti sasniegumi. Tās ir skolas, kuru vērtībās ir vēlme apgūt jaunu, eksperimentēt, nebaidīties no nezināmā, tajās skolēni tiek aicināti meklēt jaunus risinājumus. Ļoti ceru, ka šo skolu direktori attapsies, ka tās vērtības, kuras ir godā un cieņā un veicina jauniešu sasniegumus, ir tās pašas, kas neviļus tagad tiek slāpētas, pārsteidzīgi reaģējot uz ārējiem faktoriem.

Cik lielā līdzsvarā pašreiz skolās ir pierastais mācību modelis, ar noteiktu mācību saturu, pielietotajām mācību metodēm, iepretim radošajam un eksperimentiem? Abās savu meitu skolās esmu redzējusi daudz vairāk ierastā mācību procesa, kāds tas ir bijis laikā, kad es mācījos padomju laika skolā. Tas pārsvarā tiek papildināts ar radošu garu, kas valda pašā skolā, ienesot nedaudz radošuma arī klasē.

Izglītības kvalitāte un radoša pieeja

Cik radoši un interesanti Latvijā tiek mācīti dabaszinību priekšmeti, kas vēlāk radītu interesi bērniem izvēlēties nopietnāk apgūt fiziku un ķīmiju? Tās joprojām ir tās pašas vērtības, kas liek meklēt, būt atvērtiem eksperimentiem un izziņai. Tieši radošuma trūkums, manuprāt, ir viens no iemesliem, kas nenodrošina to izglītības kvalitāti, ko mēs gribētu saņemt no izglītības sistēmas. Somijā, kas pasaulē ir labs izglītības sistēmas paraugs, balstās uz skolotājiem, to neatkarību un radošumu.

Piesaiste pierastajam, paredzamajam, esošajai sistēmai ir arī tā, kas pašreiz neļauj virzīt uz priekšu algu reformu izglītības sistēmā. Jo slikts, bet pierastais, vecais ir labāks par nezināmu jauno. Man sāp sirds, ka pašreizējie procesi kavē un neļauj veikt būtiskas un sen jau vajadzīgas izmaiņas pašā sistēmā. Izglītības ministrija ir iecerējusi daudz izmaiņu, ceru, koordinētu un saskaņotu, bet iemetot sprunguli - likuma grozījumus tikumības jautājumos, algu reformas atlikšana, šīs izmaiņas buksē un neiet uz priekšu, un rada lielus riskus tam, ka izglītības kvalitāte skolās vēl samazināsies.

Es priecājos, ka mani bērni jau ir pietiekoši lieli. Abas meitas ir saņēmušas labu pamatu esošajā izglītības sistēmā un labās skolās. Lai kas arī notiktu, ceru, ka tas būs pietiekošs pamats turpmākai dzīvei. Bet vai daudz ir tādu, kam ir paveicies tāpat kā man? Ka bērni ir veseli, gudri, mācās labākajās valsts skolās un, cerams, ir arī labi[1] cilvēki?

[1] Vismaz tā esmu dzirdējusi no citiem.