Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst "Bitcoin" par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā pašreizējiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu.
Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš "Bitcoin" radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.
Līdz šim "Bitcoin" ne pasaulē, ne Latvijā nav ieguvis popularitāti kā ērts, ātrs un lēts maksāšanas līdzeklis. To izmanto margināli, piemēram, kā iespēju samaksāt dažos Rīgas hosteļos un bāros. 2014. gadā Latvijas nacionālā aviokompānija AS "Air Baltic Corporation" kļuva par pasaulē pirmo lidsabiedrību, kas pieņem "Bitcoin", pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm. Uzņēmums neslēpj, ka ar "Bitcoin" saistītos riskus neuzņemas, jo pirkuma brīdī "Bitcoin" tiek konvertēti eiro, ko uzņēmums arī saņem kā maksu par biļetēm.
Komisijas maksu par "Bitcoin" darījumu maksā pats pircējs. Pircējs tikai pirkuma brīdī uzzina, cik daudz "Bitcoin" jāmaksā. Viens no būtiskākajiem iemesliem (bet nebūt ne vienīgais), kas kavē "Bitcoin" nostiprināties kā alternatīvam maksāšanas līdzeklim, ir straujās vērtības svārstības.
Kādi varētu būt motīvi cilvēkam iegādāties "Bitcoin", lai ar šo valūtu norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neizmantojot skaidro vai bezskaidro naudu? Teorētiski ar "Bitcoin" var samaksāt samērā ātri un anonīmi jebkurā laikā, ja darījuma partneris to pieņem un puses vienojas par cenu.
Tomēr realitātē "Bitcoin" transakcijas apstrādes un līdz ar to arī maksājuma izpildes ātrums ir no 30 minūtēm līdz 4 stundām, atsevišķos gadījumos pat pārsniedzot 10 stundas. Jo lielāku komisijas maksu gatavs samaksāt nosūtītājs, jo ātrāk transakcija tiks apstrādāta. Vai 5 vai pat vairāku desmitu ASV dolāru komisijas maksa par vienas "Bitcoin" transakcijas autorizēšanu tīklā nav par daudz maksājumu veikšanai?! 2009. gadā, kad sākās "Bitcoin" izmantošana, tas likās pieņemami, taču pašlaik, tehnoloģijām strauji attīstoties, šis ir relatīvi lēns un dārgs norēķinu veids. "Bitcoin" entuziasti meklē dažādas iespējas, kā padarīt to efektīvāku izmantošanai norēķiniem, tomēr tikai laiks rādīs, vai un cik sekmīgi tas izdosies, jo jau pieejami daudz efektīvāki alternatīvi risinājumi.
Attīstoties tehnoloģijām un mainoties patērētāju paradumiem, mainās arī tradicionālie starpbanku maksājumi. Tie kļūst vēl ātrāki, efektīvāki un (kas ir būtiski) drošāki nekā virtuālās alternatīvas. 2017. gadā turpinājās ļoti nozīmīgs starpbanku maksājumu pilnveides process. Divu gadu laikā Latvijas Banka īstenoja svarīgu un inovatīvu projektu, kas ļāva Latvijai pirmajai eirozonā 2017. gada augustā ieviest zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Tādējādi komercbankas un citas maksājumu iestādes var piedāvāt saviem klientiem zibmaksājumus – pārskaitīt naudu no konta vienā bankā uz kontu citā bankā 1–3 sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.
Zibmaksājumus jau izmanto AS "Citadele banka", AS "SEB banka" un Latvijas Banka (klientu maksājumi starp šīm bankām, kā arī ar daudzām nozīmīgām banku grupām eirozonā notiek dažu sekunžu laikā jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā), savukārt citas komercbankas un maksājumu iestādes turpina pielāgot savas sistēmas zibmaksājumu ieviešanai. Klienti pilnībā spēs izjust un izmantot zibmaksājumu priekšrocības brīdī, kad nepieciešamos priekšdarbus būs pabeigušas arī citas lielākās Latvijas komercbankas, tostarp klientu skaita ziņā lielākā finanšu institūcija – AS "Swedbank".
Kopš 2017. gada novembra beigām zibmaksājumu serviss strauji tiek ieviests visā Eiropā, un jau pašlaik maksājums no bankas Latvijā uz banku Vācijā, Spānijā vai Nīderlandē var notikt dažās sekundēs jebkurā diennakts laikā un pat brīvdienās. Patlaban pārdomātas un savlaicīgas rīcības rezultātā veikto zibmaksājumu skaita ziņā Latvija ir 1. vietā eirozonā, apstrādājot daudzus tūkstošus zibmaksājumu katru dienu, nozīmīgu skaitu arī ārpus tradicionālā banku darba laika, kad iepriekš starpbanku maksājumi nebija iespējami.
Vidējā banku piemērotā komisijas maksa par zibenīgu pārvedumu eiro uz citu banku ir 0,36 eiro, t.i., tikpat kā par parastu starpbanku maksājumu eiro. Daudzi komercbanku klienti izvēlējušies fiksētu mēneša maksu par bankas pamatpakalpojumu paketi, kas iekļauj neierobežotu maksājumu skaitu, un šādā gadījumā par zibmaksājumu nav jāmaksā nekas.
Runājot par starpvalūtu maksājumiem, šīs jomas giganti, piemēram, SWIFT, aktīvi strādā pie savu pakalpojumu uzlabošanas. Jau pašlaik nodrošināts, ka starpvalūtu transakcijas ir daudz ātrākas (tiek izpildītas 20–30 minūšu laikā) nekā pirms gada un ir viegli izsekojamas, neraugoties uz vairākiem starpniekiem transakcijas ķēdē. Savukārt, piemēram, starptautisko norēķinu karšu organizāciju VISA un "MasterCard" apstrādes vienības apstrādā vairāk par 1000 darījumu sekundē ar jaudas potenciālu vairāk nekā 50 000 darījumu sekundē. Savukārt "Bitcoin" tīkla caurlaides spēja ir nesalīdzināmi mazāka – 1 sekundes laikā pašlaik tiek apstiprināti tikai daži darījumi, un tas neatbilst modernu maksājumu sistēmu prasībām.
Var diezgan droši prognozēt, ka "Bitcoin" vēl ilgi netiks plaši izmantots kā norēķinu līdzeklis, bet gan turpinās būt spekulatīvs ieguldījums jeb aktīvs. Tradicionālajai naudai ir vairākas priekšrocības – drošība, ātri pārskaitījumi, ērta lietošana un ievērojami mazākas vērtības svārstības, kas ļauj plānot sava budžeta izdevumus ilgtermiņā.
Par vislielāko "Bitcoin" trūkumu uzskatāmas tā vērtības straujās svārstības, savukārt visbiežāk minētā priekšrocība – maksājumu anonimitāte – lielākajai iedzīvotāju daļai nebūs svarīgākais, noteicošais faktors maksāšanas instrumenta izvēlē. Patērētājs atkarībā no savām interesēm un iespējām izvēlēsies ērtāko, ātrāko un lētāko veidu – skaidro naudu, zibmaksājumu internetbankā vai mobilajā aplikācijā vai maksājumu ar karti.
Nedaudz par "Bitcoin" ažiotāžu. Nu jau retais eksperts "Bitcoin" cenas attīstību nesalīdzina ar 17. gs. piedzīvoto Holandes tulpju burbuļa pārsprāgšanu. Lielajā informācijas plūsmā svarīgi neapjukt un izprast pāris būtisku lietu, kas jāņem vērā ikvienam, kurš jau darbojas ar "Bitcoin" vai vēl tikai domā par "Bitcoin" iegādi.
"Bitcoin" ir spekulatīvs aktīvs, izdomāta virtuāla valūta, nevis reāla nauda. 2017. gadu "Bitcoin" uzsāka ar cenu zem 1000 ASV dolāriem par 1 "Bitcoin". Decembra vidū tika sasniegta visu laiku augstākā vērtība, pietuvojoties 20 000 ASV dolāru par 1 "Bitcoin", bet pēc tam dažu dienu laikā tā strauji saruka vairāk nekā par 30%, radot "Bitcoin" turētāju virtuālo aktīvu kopējo samazinājumu vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru apjomā. "Bitcoin" vērtības sarukums joprojām turpinās – janvāra beigās, pusotra mēneša laikā, tā vērtība bija samazinājusies jau zem 10 000 ASV dolāru atzīmes.
Aktīva "Bitcoin" popularizēšana izdevīga visai "Bitcoin" "ekosistēmai" – tā saukto "Bitcoin" fermu īpašniekiem, "Bitcoin" "rakšanas" datoru ražotājiem, "Bitcoin" maiņas biržām un "Bitcoin" virtuālo maciņu turētājiem, spekulantiem un pat noteiktiem plašsaziņas līdzekļiem, kuriem virtuālās valūtas kļuva par vienu no galvenajām tēmām, vēl vairāk uzkurinot ažiotāžu. Lai nopelnītu ar "Bitcoin", nepieciešams, lai šā spekulatīvā aktīva cena augtu. Ja ažiotāža noplaks, "Bitcoin" pieprasījums samazināsies un cenas kritums var būt dramatisks. Tātad spekulantiem ir svarīgi nepārtraukti piesaistīt jaunus ieguldītājus, lai uzturētu stabilu "Bitcoin" pirkšanas pieprasījumu (līdzīgi kā tas tika novērots saistībā ar finanšu piramīdām).
Pērkot jeb mainot "Bitcoin", patērētājs, īpaši tāds, kuram nav profesionālas aktīvu tirdzniecības pieredzes, var saskarties ar vairākiem riskiem:
§ risks zaudēt naudu "Bitcoin" maiņas procesā, jo maiņas biržu darbība netiek regulēta;
§ "Bitcoin" vērtība strauji mainās un var pat zust, jo tā nav piesaistīta kādas valsts oficiālajai valūtai;
§ patērētājus, kuri izmanto "Bitcoin", lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā;
§ no "digitālā maka" nozagtus "Bitcoin" nav iespējams atgūt.
Noslēgumā – mans mērķis nav baidīt cilvēkus, vien brīdināt par iespējamiem riskiem darbībās ar "Bitcoin". Rīkojieties saprātīgi un divreiz apdomājiet, vai tiešām vēlaties ieguldīt savu naudu tik riskantā virtuālajā aktīvā. Savukārt kā maksāšanas līdzeklis "Bitcoin" jau sen ir pagātne, jo mūsdienu instrumenti, īpaši zibmaksājumi, nodrošina daudz ātrāku, ērtāku un drošāku servisu ar mazākām izmaksām.
Faktiski moderno starpbanku pakalpojumu un maksājumu sistēmu nepārtraukta attīstība, tostarp zibmaksājumu ieviešana, nozīmē, ka izzudīs nepieciešamība pēc virtuālās valūtas plašas izmantošanas ikdienas maksājumu veikšanā un virtuālā valūta nekonkurēs ar "reālo" naudu un tradicionālajiem starpbanku maksājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
