'Dzīvnieku brīvība': Par ūdeļu izlaišanu no zvēraudzētavu būriem  (88)

Dzīvnieku aizstāvības organizācija "Dzīvnieku brīvība" nosoda dzīvnieku izlaišanu no sprostiem un medijos izskanējušos spekulatīvos apgalvojumus par dzīvnieku izlaidēju motivāciju.

Kurš izlaida no zvēraudzētavu būriem ūdeles?

Nepatīkami pārsteidz fakts, ka daudzi sabiedriskie mediji ziņu par ūdeļu izlaišanu pasniedz kopā ar apgalvojumu, ka dzīvnieku izlaišanā esot vainojami nezināmi "dzīvnieku aizstāvji". Šie apgalvojumi izskan par spīti tam, ka ūdeļu izlaidēji nav noskaidroti un nav arī nekādu pierādījumu vai faktu, kas norādītu uz šo personu patieso motivāciju izlaist no būriem ūdeles, kuras, kā apgalvo zvēraudzētāji, tik un tā nevarot izkļūt no fermas teritorijas.

Dzīvnieku aizstāvības motivācijas piedēvēšana ūdeļu izlaidējiem ir spekulācija, ko aktīvi tiražē arī paši zvēraudzētāji. Zvēraudzētājiem viss šis atbrīvošanas notikums, šķiet, nāk par labu, jo dod ērtu iespēju reklamēt savu biznesu un izplatīt medijos maldinošus apgalvojumus par kažokādām audzēto dzīvnieku dzīves apstākļiem, vajadzībām un tā saukto "labturību".

Organizācija "Dzīvnieku brīvība" pauž nožēlu par vairāku mediju neprofesionālo darbu, pārkāpjot žurnālistu ētikas kodeksu un nekritiski pārpublicējot šķietami objektīvu ziņu formā nepārbaudītus un nepamatotus zvēraudzētāju izplatītos apgalvojumus.

Aizdomīgi nesen it kā notikušajās atbrīvošanās šķiet tas, ka no būriem izlaisto dzīvnieku skaits ir visai neliels. Ja kāds būtu darbojies, lai patiešām atbrīvotu dzīvniekus vai, piemēram, nodarītu kaitējumu zvēraudzētavām, tad viņš droši vien būtu pacenties palaist brīvībā tūkstošiem dzīvnieku, nevis vien dažus desmitus. Droši vien viņš būtu arī ņēmis vērā to, ka ūdeles tik un tā netiks tālāk par zvēraudzētavas sētu.

Dzīvnieku aizstāvības organizācija "Dzīvnieku brīvība" kategoriski neatbalsta nelikumīgu dzīvnieku izlaišanu no sprostiem un jebkāda cita veida nelikumīgu kaitniecību. "Dzīvnieku brīvība" iestājas par dzīvnieku aizsardzību caur sabiedrības izglītošanu un likumdošanas iniciatīvām. Daudzi socioloģiskie pētījumi apstiprina, ka sabiedrībā, kas ir informēta par kažokādu ieguves procesa detaļām, atbalsts konkrētajai industrijai ir neliels. Latvijā 65% iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu iegūšanai (SolidData, 2015). Jau šobrīd daudzās valstīs kā, piemēram, Lielbritānijā, Nīderlandē, Bulgārijā un Austrijā kažokzvēru audzēšana ir aizliegta, jo tiek uzskatīta par neētisku. Citur tā savukārt ir stingri ierobežota (vairāk par to var lasīt šeit.)

Izbēgušas ūdeles – zvēraudzētāju atbildība

Amerikas ūdele Eiropā ir invazīva suga, kas šeit ir tikusi ievesta kažokādu ražošanas nolūkos. Šie dzīvnieki regulāri nonāk savvaļā pateicoties sliktām fermu drošības sistēmām. Latvijas dabā pēdējo desmitgažu laikā Amerikas ūdeļu skaits ir pieaudzis līdz vairākiem desmitiem tūkstošu. Amerikas ūdele ievērojami kaitē uz zemes ligzdojošiem putniem, grauzējiem, abiniekiem, kā arī konkurē ar apdraudēto Eiropas ūdeli.

Lai arī audzētāji apgalvo, ka fermu ūdeles un lapsas ir speciāli selekcionēti dzīvnieki un atšķiras no savvaļas sugasbrāļiem, tie nav domesticēti dzīvnieki. To, ka šie dzīvnieki nav domesticēti, apliecina fakts, ka daudzas no zvēraudzētavām izbēgušās Amerikas ūdeles viegli adaptējas dzīvei savvaļā. Zvēraudzētavu ūdeles arī neizjūt pozitīvas emocijas, kontaktējoties ar cilvēku un cilvēka klātbūtne tām rada stresu. Atšķirībā no dažādiem mājdzīvniekiem, ko cilvēki ir selekcionējuši tūkstošiem gadu, lapsas un ūdeles nebrīvē tiek turētas vien nedaudz vairāk nekā simts gadu. Lai gan pozitīvas uzvedības selekcija šādā laika posmā ir iespējama, kažokzvēru selekcijā uzsvars ticis likts uz kažoka kvalitāti, krāsām un dzīvnieka izmēru nevis dzīvnieka uzvedību.

Turklāt mierīgas un cilvēkam draudzīgas uzvedības selekcijai var būt kažokzvēru audzētājiem neizdevīgas blakusparādības – dzīvnieka kažoka vizuālas izmaiņas.

Mīti par kažokzvēru labturību

Lai arī mēs gadu gaitā esam iemācījušies labāk empatizēt un mijiedarboties ar suņiem un kaķiem un tāpēc šie dzīvnieki var daudziem likties gudrāki un mīļāki par citiem, lapsas un ūdeles prāta spēju ziņā nav dumjākas par suni vai kaķi. Tieši otrādi – tās ir pielāgotas dzīvei, kas ir daudz sarežģītāka par mājas suņa vai kaķa ikdienu. Dabā tām ir plaša ēdienkarte, katru upuri jāprot atrast, atpazīt un nomedīt, jāspēj izdzīvot cauri četriem dažādiem gadalaikiem, sadzīvot ar citiem plēsējiem, aizstāvēt savu teritoriju un tikt galā ar citām dzīves grūtībām.

Suņa vai kaķa turēšana mazā režģa būrītī, kurā tas var spert vien pāris soļus uz priekšu vai atpakaļ, bez rotaļlietām un laišanas ārā, jebkuram cilvēkam šķistu cietsirdīga un psiholoģiski traumējoša. Uz lapsu vai ūdeli šaurs metāla režģu būris atstāj tādu pašu iespaidu. Dzīvnieki sāk veikt atkārtotas, bezmērķīgas kustības un sevi traumēt, graužot un zelējot savas vai savu sprosta biedru kājas, ausis, asti. Vienkāršāk izsakoties, dzīvnieks jūk prātā no garlaicības, mentālo stimulu trūkuma, dabīgās uzvedības apspiešanas un stresa (iepazīties ar to, kā tas izskatās Latvijas zvēraudzētavās var šeit). Rezultātā gūtie ievainojumi zvēraudzētavās nereti paliek neārstēti un tajos rodas infekcijas.

"Dzīvnieku brīvība" aicina neatbalstīt kažokādu industriju un nelietot tās izstrādājumus. Zvēraudzēšana ir cietsirdīga pret dzīvniekiem un atstāj negatīvu iespaidu uz vidi. Mūsdienās, kad pieejams tik daudz citu siltu un skaistu apģērba materiālu alternatīvu, tai nav morāla attaisnojuma.