"Pilnveidosim sporta nozari reglamentējošo normatīvo aktu bāzi, izvērtēsim sporta pārvaldības reformas nepieciešamību un sporta finansēšanas papildu iespējas, tajā skaitā sporta treneru atalgojumu, finansējumu tautas sporta attīstībai, jaunatnes sportam, augstu sasniegumu sportam, sporta veidu reģionālo centru (sporta internātu) sistēmai un nacionālo sporta bāzu darbībai."
Rindkopa, kas ierakstīta L.Straujumas vadītās valdības deklarācijā. Izklausās pēc principa - zemi zemniekiem, jūru jurniekiem. Nekā! Nekādu prioritāšu. Ierakstīts tāpēc, lai būtu pieminēts. Ja sākotnēji šķita, ka tas tikai pagaidām un 100 dienu laikā tiks izstrādāts konkrēts redzējums sporta nozares attīstībai, tad, iepazīstoties ar izglītības un zinātntes ministres Mārītes Seiles 23.februārī prezentētājām prioritātēm 2015.gadam, kur par sportu pieminēta vien sporta veidu reģionālo attīstības centru sistēmas izveides koncepcijas izstrādāšana, skaidrs, ka tas ir arī viss - nebūs nekādas valdības stratēģijas sporta nozarē.
Sports ir ne tikai veslīgs dzīvesveids vai laba brīvā laika pavadišana. Tā ir nozīmīga, pelnoša tautsaimniecības nozare, ja vien ļaujam tai tādai būt, radot nepieciešamos priekšnoteikumus. Jau Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam (NAP) izstrādes laikā valsts vadošās sporta organizācijas pauda viedokli par publiskā finansējuma ierobežoto pieejamību sporta infrastruktūrai un lūdza toreizējo valdību dokumentā iekļaut Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanu tās finansēšanai, taču atbildīgās amatpersonas sporta infrastruktūru neatzina kā vajadzību Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanai. Sports nav pat pieminēts patlaban šajā valsts attīstībai pašā svarīgākajā dokumentā.
Kamēr valdība nenovērtēs sportu un tā pozitīvo ieketmi ne tikai uz sabiedrības veselību un pašapziņu, bet arī tā augsto eksportspēju, vietējo un reģionālo attīstību, infrastruktūras modernizāciju, sporta tūrismu - to, ko sports reāli dod valstij arī finansiālā izeiksmē - šī nozare profesionālā līmenī var tikt faktiski degradēta. Turkāt iepriekšminētais rada pozitīvu ietekmi uz blakus nozarēm un līdz ar to arī uz valsts attīstību kopumā. Piemēram, Itālijas prezidentūras ES Padomē laikā aprēķināts, ka sporta ieguldījums ekonomikā ir līdzvērtīgs lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kopā ņemot.
Sporta infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā Daugavas stadiona, Siguldas bobsleja, skeletona un kamaniņu trases fundamentālai renovācijai, tenisa centra izbūvei, kā arī jaunas halles būvniecībai galvaspilsētā, kas ļautu organizēt lielas starptautiskas sacensības, ir jākļūst par vienu no nozares prioritātēm ar skaidri definētu un izmērāmu rezultātu. Valdībai ir jāveicina infrastruktūras modernizācija, jaunu partnerību veidošanās sporta un atpūtas objektu finansēšanas jomā. Sporta makroekonomiskā nozīme Latvijā nav pietiekami novērtēta.
Ja ES struktūrfondu līdzekļi ir viena neizmantota sporta budžeta papildināšanas iespēja, tad otrs būtisks potenciāls finansējuma avots ir akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem ienākumi, kā arī daļa izložu un azartspēļu nodokļa un ieņēmumi par loteriju nodevām. Tā ir ES valstīs plaši izplatīta prakse, jo alkohola, tabakas un azartspēļu kaitīgais nodarījums ir zināmā mērā labojams tieši caur sportu un veselīgu dzīvesveidu.
Treškārt, ir jāizvērtē sporta un valsts budžeta savienotā trauka principa ieviešana, no tā paredzot sporta nozarei (Latvijas Olimpiskajai komitejai un federācijām) 0,04‒0,05%. Vērtējot līdzšinējā piešķirtā finansējuma atdevi attiecībā pret mūsu valsts sasniegumiem augstas klases sportā, rezultāti ir izcili. Ja rēķinām, piemēram, Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto medaļu daudzumu attiecībā pret valsts iedzīvotāju skaitu, tad Latvija ieņem augsto trešo vietu.
Visbeidzot, valsts sporta skolu finansēšana ir jānodala no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veicamājam funkcijām un jānodod atbildīgo sporta federāciju pārziņā, tādējādi būtiski pilnveidojot treneru atalgojuma sistēmu un tās administrēšanu.
Ir saprotams, ka ierobežota fianansējuma apstākļos valdība nespēj sportam piešķirt lielāku budžetu, tāpēc tas, kas ir neatliekami jādara - ir jādefinē prioritātes, kas arī adekvāti jāfinansē.
Šodien M.Seile tiekas ar sporta nozares sociālajiem partneriem. Diemžēl darba kārtībā nav iekļuts neviens no iepriekšminētajiem jautājumiem.
Ja IZM nav ne ieinteresēta, ne spējīga veikt šos uzdevumus un, visi esam bijuši liecinieki, ka neviens no līdzšinējiem par sportu atbildīgajiem ministriem sportu nekad nav ierindojis savu ne tikai prioritāšu, bet darāmo darbu sarakstā, tad ir jāpieņem atbildīgs lēmums īstenot sporta pārvaldības maiņu, valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē, nodot, piemēram, Iekšlietu (kā tas ir Vācijā) vai Aizsardzības (Austrija un Šveice) ministrijas pārziņā.
Tādējādi mainot sporta jomas administratīvo un politisko vadību, būtu nodrošināta tās prioritāte valsts sektorā, ko apliecina arī sekmīgi vairāku ES valstu piemēri. Tas palīdzētu atrisināt tostarp jautājumu par nodarbinātību pēc sportista karjeras beigām un priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju, kā arī sniegtu iespēju elastīgāk risināt ar finansējumu saistītus jautājumus.
Latvijā ir nepieciešama labāka sporta pārvaldība, kas spētu risināt nozares problēmas, veikt strukturālās reformas, definēt prioritātes un sekmēt tās attīstību, paturot prātā, ka sports ir nozare ar ne tikai lielu sociālo nozīmi un pozitīvu efektu uz sabiedrības veselību un patriotismu, bet arī būtisku ietekmi uz sabiedrības labkājību un augstu eksportspēju.
* 2012.gada 13.augustā, kad Latvijā no Londonas olimpiskajām spēlēm atgriezās divkārtējais olimpiskais čempions BMX braucējs Māris Štrombergs, premjerministrs Valdis Dombrovskis solīja, ka valdība atbalstīs Latvijas sportu. Jau 16.augustā valdība nerada atbalstu atbalstu sporta pasākumiem 1,4 miljonu latu apmērā.
2014.gada 21.martā pēc Soču olimpiskjaām spēlēm LOK prezidents Aldonis Vrubļevskis pauda satraukumu, ka sporta budžets nākamajā gadā saruks par 2,4 miljoniem eiro. Šāds samazinājums varētu attiekties uz sporta pamatvajadzību apmierināšanu. Tas ir pretrunā ar pašu politiķu pausto pēc olimpiešu atgriešanās no Soču olimpiskajām spēlēm. Tad viņi solīja atbalstīt sportistus. (lsm.lv)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
