Eduards Ozoliņš: Īpašumu kompensāciju jautājums jāvērtē plašākā kontekstā

Konkrētajā gadījumā prasītāji pretendē uz īpašumiem (vai kompensāciju par tiem), kas pirms kara piederējuši ebreju tautības cilvēkiem un kam 90.gados nepieteicās īpašnieki vai to mantinieki. Informācija publiskajā telpā liecina, ka minētos prasītājus ar pirmskara laika ebrejiem nesaista ne radnieciskas, ne juridiskās pārmantojamības saites (pirmskara biedrība vai sabiedrība), tāpēc ir grūti atrast pamatojumu, kāpēc šai kopienai, turklāt izņēmuma kārtā, kaut kas būtu jāpiešķir, tomēr jautājumu būtu vērts aktualizēt plašākā kontekstā.

Īpašumu atgūšanas jeb denacionalizācijas process 90.gados, lai arī pašos pamatos idejiski pareizs, notika ļoti sasteigti un haotiski, atsevišķos gadījumos apejot mantinieku patiesās intereses. Iespējams, viens no galvenajiem iemesliem bija pārāk īsais pieteikšanās termiņš – pēc 50 gadu okupācijas un beztiesiskuma, ieviest pāris gadu pieteikšanās laiku īpašnieku mantiniekiem, bija nesamērīgs noteikums, kā rezultātā šī un citas nepilnības radīja augsni savstarpējiem strīdiem mantinieku, valsts un pašvaldību starpā – daļa no tiem nav atrisināti vēl šodien.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanējušas vairākas prasības attiecībā uz īpašumiem pirms kara. Nesenākais piemērs ir LELB prasība par īpašumtiesību atjaunošanu uz zemi zem Dzemdību nama Rīgā. Tiesa šo prasību pirmajā instancē noraidīja. Vēl pirms pāris gadiem, plaši izskanēja arī a/s "Rīgas būvbiedrība" mantinieku prasība par īpašumtiesībām uz plašām teritorijām Mežaparkā. Iespējams, uz īpašumtiesību atjaunošanu pretendēt varētu arī daudzās latviešu pirmskara biedrības un akciju sabiedrības, kā arī atsevišķas privātpersonas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nav to darījušas noteiktajā termiņā.

Arī 20 gadus pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas, vēl aizvien aktuāls ir jautājums par okupācijas seku novēršanu. Daudz tiek runāts arī par aizvadīto gadu laikā pieļauto kļūdu labošanu un vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Šajā sakarā īpašumu un to kompensāciju jautājums, lai arī lielākoties noslēdzies un vairs nav aktuāls lielā sabiedrības daļā, ir viena no lietām, kas agri vai vēlu būs taisnīgi jānoslēdz, lai mēs varētu skatīties uz priekšu un Latviju redzēt kā tiesisku un demokrātisku Eiropas valsti.