Egils Līcītis: Cui nacionālistus!  (350)

Cui nacionālistus! – sarus sacēlusi intervence izplatās preses slejās, politiskā teātra kritiķu recenzijās, un, kas zīmējas uz mūsu nepelnīti šaurajām liberāļu aprindām, tā viņiem būtu apstarota diena, kad auseklīšu lāpas Latvijas tumsiņā nodzistu. 

Nu tas skaidrs, ka no "Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izcēlies spēks nav skaitāms nedz pie visgodīgākajiem, nedz glaunākajiem, nedz garīgi bagātākajiem politiķiem, pie tam uzdod par vērtībām nekam nederīgus krāmus, un, kas sevišķi kaitinoši, visur valkā līdzi sasodīto nacionālismu, kas ir nepatīkami šīs valsts organizētājiem un saliedētājiem.

Korekta, audzinoša kritika vējgrābšļiem nebija par svētību. Viņi pastāvēja uz saviem maldīgiem, vecmodīgiem, konservatīviem principiem.

Kaut vai saimnieciskajā dzīvē – strādīgā latviešu tauta ar lielās krievu tautas palīdzību varētu parādīt ekonomiskos brīnumus, ja vien progresam pastāvīgi ar savu bālo, aprobežoto fantāziju un vienīgo saukli "Krievi nāk!" ceļā nestātos nacionālie elementi, kuri arī citus labprāt gribētu piespiest tā kliegt. Un Krūmiņkungs zina teikt, ka tā ir tikai viena no daudzām absurdām nostājām, jo "zem NA populistiskiem saukļiem" sabrukuši un aprakti neskaitāmi valsts attīstību veicinoši, ekonomiski izdevīgi projekti.

Liberāļi baltezerieti obligāti papildinātu, cik no svara ir sākt latviskas Latvijas ideoloģijas demontāžu, atvairīt pirmsnacisma krēslas periodu, lai tas nepieņemtu aizvien baigākas kontūras par jau tā grūti paciešamiem, militārā stilā ieturētiem, barbariskiem un šausminošiem lāpu gājieniem. Īsi sakot, izlasot smago pārmetumu melno katalogu, kurai katrai solīdai partijai jau tagad būtu jābēg prom no valdības, ja tā negrib gādāt par cilvēku labā darāmiem darbiem un kārtot valsts attīstības jautājumus, bet tikai svoloči, ietiepīgie "Visu Latvijai" jaunieši neklausa Šleseram&Co. Tāpēc tiks pielietots vecu vecais Aināra argumentu būvmateriāls – nauda, vēl lielāka nauda un reklāma, kas veļas miglas vāliem, skaistā saderībā ar daudziem citiem ietekmīgiem spēkiem, kuriem pagalam traucē defekts –nacionālkonservatīvo patriotu atrašanās valdībā.

Šādi grodi noadītā musturā tomēr ir vairākas plūksnainas, izspūrušas vietas. Nu labi. Šis valstsvīrs, karavadonis, dzejnieks un diplomāts Šlesers, kas jau veidojis zelta laikmetu valstī, ar dievpalīgu atgriezīsies, kristalizējies kā personība, kurai klāt vēl nākusi sistēma, dziļums un kosmoss. Pēc 12. Saeimas vēlēšanām valdībā iekārtosies profesionāļi, augsti kvalificēti un pieredzējuši politikas profesori.Pēc Phenjanas parauga atsāksies partijas un valdības gādība pār cilvēkiem (saraksts pievienots), un zilais laimes putns atkal nosēdīsies Latvijā.

Bet tad jāatzīmē, ka Šlesera kungam nav pie rokas pulksteņa vai aizmirsies to uzlikt! Labus desmit gadus viņa vadītās Jaunās un Pirmās partijas prasmīgie ļaudis, šķēlisti, zemnieki un citādi "saimnieki" jau aizņēma saimnieciskās un politiskās galotnes posteņus, kas noslēdzās ar pārgāzēšanu, valsts iekrišanu krīzē un sataisītos milzīgos parādos. Ja kāds kokvilnas vedējs, šprotu karalis vai jebkurš cits uzņēmējs vaino Nacionālās apvienības tagadējos vadoņus par ekonomisko projektu izgāšanu, tad lai pastāsta, kā šos pigorus varēja sastrādāt knapi divus gadus valdošajā koalīcijā degunu apsildījušie, par mazajiem brāļiem noniecinātie "Vislatvijas" jaunieši fragmentārā līdzdalībā ar pusotru ministru valdībā? Ja uzņēmējiem šķiet, ka valstī lietas nenotiek kā vajag, tad jāvēršas pie "Vienotības" un Reformu partijas ministriem, kuri atrodas it visos ietekmīgajos amatos.

Man gan šķiet, ka valsts tīri sekmīgi tiek virzīta pretī atžirgšanai, taču, bez šaubām, kā mēdza teikt biedrs Brežņevs – ir arī trūkumi. Ir rūgtas mācības – ar "Liepājas metalurgu", ar "Air Baltic" vai nepatīkamie piedzīvojumi ar "Parex" banku, kamdēļ valsts budžets cietis iespaidīgus zaudējumus. Vai šīm katastrofām kaut kādā veidā pamatlicējs būtu Raivis Dzintars vai Imants Parādnieks? Nu nē, pārsvarā par vaininiekiem sauc kungus – politiskos bodniekus citos uzvārdos. Cui nacionāļiem arī tāpēc, ka viņiem neesot nopietnas ekonomiskās programmas, šī esot tikai "viena jautājuma partija". Nu pareizi. Katram ir sava stiprā puse. Kāpēc neprasīt, kādas ekonomiskās programmas ir korifejiem, kas lepojas, ka ir saimnieciskās dzīves visziņi, un vai jūs man nepateiksiet, ar ko vainagojušās un kā beigušās tās reformas, kuras biezā slānī pieteica atbilstoši tendēta partija?

Tēlaini izsakoties, ar savām Saeimas balstiņām, kultūras ministrēm un šaubīgo tieslietnieku NA spēkos tikvien bijis, kā mēģināt nosargāt Indrāntēva ošus, ap kuriem šeftējas vīri ar motorzāģiem. Publikai vajag prasīt, kā viņiem gājis ar latviskuma, valodas, kultūras un nacionālās valsts identitātes saglābšanu un attīstību. Lūk, tā būtu NA atbildība, no kuras nevar aiziet aizvējā. Par to var kritizēt, ka vai spalvas put, bet nevis filozofēt, vai mazie brāļi ir vai nav nodrošinājuši ekonomisko izrāvienu, krāmēt viņiem virsū klišejas, ka nav ekonomiskas saprašanas un programmas. Lai cik pērļainiem apzīmējumiem neskopotos sarkanie un zilie oponenti, nacionālistiem – tavu nelaimi! – lai arī ar ultimātu politiku, bet ir izmērāmi panākumi demogrāfiskajos risinājumos, viņu priekšlikums termiņuzturēšanās atļauju atcelšanā bija skaidri saprotams, kamēr to nesaputroja nekustamo īpašumu tirgoņu spiediena ietekmē esošie partneri, un NA pēc savām spējām nodrošina arī politisku atbalstu Satversmes preambulas pieņemšanai.

Galvenais iemesls, kāpēc nacionālistus jāaizvāc no valdības, ir viņu neviesmīlīgs veto jebkādai sadarbībai pie varas ar prokremlisko "Saskaņas centru" un principiāla nesadarbošanās ar tiem, kuri politikā ierodas "uztaustīt dzīslu". Tur nav alternatīvas – vai nu mēs, vai viņi. Līdz ar to Ķengaraga kikbokseris ceļa jūtīs uz 12. Saeimu, pārējie sīkpartijiskie spēki jaunas formas meklējumos gribētu attīstīt Latviju kopā ar "saskaņiešiem", kuriem ir liels vietu kapitāls parlamentā, un vienīgais nepatīkamais jautājums ir – vai šie centieni sastaps auditorijas siltu atsaucību? Es pat gribētu teikt, ka daudzie daikti, ko politiskie minhauzeni izlietā Nacionālās apvienības apkarošanai, var izrādīties par īsu un pārāk truli.