Elīna Egle: Atbalsts mazam biznesam - no saukļiem līdz rīcībai latviskā garā  (232)

Jāatgādina, ka MBA izstrādāts, lai veicinātu dalībvalstis veidot atbilstošas rīcībpolitikas un ieviest pasākumus, lai mazais bizness pārvarētu grūtības ar kurām tradicionāli tam jāsastopas - birokrātijas slogs, finanšu resursu pieejamības trūkums un pieeja tirgiem.  Piecgades rezultāti rāda, ka no saukļiem pie reāla atbalsta mazajam biznesam īsti nav tikts - Eiropā 2012.gadā izstrādājot regulējumu tikai 56.4% gadījumu princips ''Vispirms domā par mazākajiem!'' tiek iedzīvināts, liecina Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas (UEAPME) dati. Latvijā tas notiek īpaši latviskā ''pēckrīzes'' garā - regulējums mainās nepārtraukti.

MBA princips ''Vispirms domā par mazākajiem!'' klibo ne tikai Latvijā, bet līdzīgi vērojami procesi arī citās ES dalībvalstīs. Iespējams tāpēc, ka lielo uzņēmumu ''šūpošanās'' spēj ''sažūpot'' visu tautsaimniecību, bet mazo uzņēmumu pazušanu no tirgus un atdzimšanu jaunos veidolos pat nepamana. Visspilgtāk to apliecināja pēdējie Ministru Kabineta un Saeimas lēmumi paredzot gan nodokļa likmes kāpumu mikro uzņēmumiem, gan ''reketu'' par apgrozījumu. Mazo biznesu neredz un dzirdēt nevēlas. Nacionālās biznesa organizācijas paspēja tik ievilkt elpu un ''tirgoties'', lai mazinātu nelabvēlīgos lēmumus mazajiem uzņēmumiem. Konsultācijas pēc būtības nenorisinājās un nekādi politisko dokumentu vai normatīvo aktu priekšraksti par lēmumu ietekmes analīzi uz uzņēmējdarbību nelīdzēja. Savukārt uzņēmēji paklausījās ziņas un aizgāja darīt savus ikdienas darbus, jo tikai pats savas laimes kalējs. Protams - jāatceras, ka sadārdzinoties produktu ražošanas izmaksām mazajos uzņēmumos, kas ir piegādātāji lielajiem uzņēmumiem - pieaugs arī lielo uzņēmumu produktu cena, kas ietekmēs to konkurētspēju.

Politiķiem un valsts pārvaldes darbiniekiem jāpalūkojas skaitļos, lai saprastu, kas notiek mūsu tautas saimniecībā. 2012.gadā 65.44% no visiem Latvijas uzņēmumiem bija mikrouzņēmumi un 29.28% bija mazie uzņēmumi, kopā mazie veido 94.72% ekonomikas. 20 105 uzņēmumu ir 1 darbinieks, 28 990 ir līdz 5 darbiniekiem, bet līdz 10 darbiniekiem ir 5 975 darbinieku. No 70 151 uzņēmumu kopskaita  apgrozījums 0 LVL ir 14 277 uzņēmumiem, līdz 10 000 LVL tas ir 17 263 uzņēmumos, bet 18 877 uzņēmumiem tas ir līdz 50 000 LVL. Lursoft dati vēsta arī, ka 2012.gadā Latvijā bijuši 38 912 mikro uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 5 darbiniekiem un strādājuši ar apgrozījumu līdz 100 000 LVL, kas ir par 8% mazāk nekā 2011.gadā. Salīdzinot ar 2011.gadu, pērn to mazo uzņēmumu skaits, kuri nodarbina 6-10 darbiniekus un strādā ar apgrozījumu līdz 300 000 LVL, sarucis par 18%. Mazais bizness dzīvo un strādā izdzīvošanas režīmā. Medijos iedvesmai izceļam inovācijas celmlaužus, sprīdīšu iziešanu lielajā pasaulē un radošās pērles, tomēr šādā labilā situācijā pasliktināt uzņēmējdarbības vidi ir maigi sakot ''neprofesionāli''. 

Kas darāms tālāk? - Iespējams MVU Forumam jāvāc parakstus, lai Saeimā piedāvātu jaunu mikro un mazā biznesa atbalsta iniciatīvu? Bet ko darīt uzņēmumiem - atgriezties pelēkajā zonā, padoties algotam darbam, turpināt cīņu par izdzīvošanu vienatnē?

Pirmie secinājumi ir, ka lēmēji ''jātuvina zemei'' - tiem jāsaprot, ka tautsaimniecības sāls nav tikai inovatīvie, strauji augošie un starptautiski aktīvie uzņēmumi. Tautsaimniecības struktūru caurvij uzņēmumi, kas sniedz sabiedrībai ikdienišķas un bezgala eksistenciālus pakalpojumus un produktus. Šie uzņēmumi nav pārdzīvojuši krīzi, viņiem katra diena ir cīņa par pastāvēšanu - katru klientu, līgumu.

Otrkārt - aiz saukļiem jāseko reāliem mērķiem mazā biznesa atbalstam un pastāvīgi jāizvērtē sasniegtais, Latvijas praktiskie darbi MBA iedzīvināšanā ikkatrā lēmumā un rīcībā. Jāaizraujas ne tikai ar jauniem, ''stilīgiem'' finanšu instrumentiem, jāstutē jaunas kulturālās villas ar ES fondiem, bet jāizanalizē, kas strādā jau šodien, kāda labā prakse tiek īstenota biedrībās un valsts iestādēs. Un jāsaprot, ka tieši konsultācijās ar uzņēmējus pārstāvošajām biedrībām var rast atbilstošākos risinājumus ikdienas vajadzībām un lūkoties uz priekšu ar veselīgām ambīcijām.

Īstenojot pasākumus iniciatīvas ''Atbalsti mazo biznesu ietvaros'' redzam, ka ir daudz informācijas par biznesa attīstības iespējām, kas iet secen mazajiem uzņēmumiem. Iespējams tāpēc,  ka informatori runā absolūti citā, mazajam biznesam nesaprotamā valodā, informācijai trūkst pievienotās vērtības vai pielietojamības ikdienas situāciju risināšanai.

Šobrīd vislabāk ir apvienoties jaunā kustībā, jaunā tautas frontē - par mazo biznesu Mazā biznesa dienā 16.novembrī.  Tie, kas lemj, bet neredz mazo biznesu - mazajam biznesam jākļūst saredzamam un sadzirdamam! Mēs neesam maza valsts, mēs esam mazo uzņēmumu lielvalsts par spīti politiķu lēmumiem latviskā garā!