Atšķirībā no līdz šim izskanējušā par maksātnespēju, kur galvenokārt ir sniegta informācija par maksātnespējas administratoriem, Valsts kontrole savā revīzijā ir vērsusi uzmanību uz sistēmu un likumsakarībām, kas veido problēmu kopumu maksātnespējas jomā un kas ir priekšnosacījumi tam, kādēļ sistēma nefunkcionē sekmīgi.
Valsts kontrole savā ziņojumā skaidri norāda par galvenajiem priekšnosacījumiem, kas traucē maksātnespējas sistēmas sekmīgai funkcionēšanai: maksātnespējas politikas trūkums un valsts īstenotās uzraudzības neefektivitāte. Skatīt maksātnespējas sistēmas sasāpējušos jautājumus tikai no administratoru darbības aspekta ir ērti, bet vienlaikus šauri, populistiski, un tas nerisina problēmu pēc būtības.
Valsts kontroles ziņojumā norādītā summa 434 milj. eiro, kas nepilnu divu gadu laikā ir zaudēta komersantu maksātnespējas procesos, nav saistāma tikai ar administratoru darbību - tās rašanos nosaka visdažādākie iemesli, piemēram, viens no tiem ir laicīga maksātnespējas pieteikšana.
Jāteic, ka maksātnespējas sistēmas kvalitātei pa darvas karotei ir pievienojuši visi tās dalībnieki (administratori, parādnieki, kreditori, tiesa, uzraudzības iestādes), tajā skaitā arī valsts ar savu nespēju risināt jau ilgstoši maksātnespējas jomā esošās problēmas. Nenoliedzot to, ka administratoru profesionālā biedrība būtu varējusi skaidrāk un asāk vērsties pret negodprātīgiem amata brāļiem, tomēr trūkumi administratoru darbībā, tajā skaitā administratoru negodprātīga rīcība, ir valsts neizdarības rezultāts. Kādēļ tieši valstij būtu jānodrošina, lai maksātnespējas administratoru darbība tiktu pienācīgi uzraudzīta?
Maksātnespējas situācija pati par sevi nav vienkārša - resursi ir ierobežoti un to atgūšanā ir iesaistītas daudzu pušu intereses, turklāt tās var būt pretēji vērstas. Maksātnespējas administratora profesija ir īpaša ar to, ka administratora rokās nonāk materiālās vērtības, kas ir citu sarūpēts ekonomiskais labums, un viņam tiek piešķirtas pilnvaras ar to rīkoties, lai izbeigtu maksātnespējas procesu.
Administratora loma procesā ir ļoti būtiska, jo viņam, darbojoties neitrāli un objektīvi un līdzsvarojot maksātnespējā iesaistīto pušu intereses, ir jāveic nepieciešamās darbības maksātnespējas procesa izbeigšanai. Var droši apgalvot, ka maksātnespējas administrators ir maksātnespējas sistēmas centrā un ir tās redzamākā daļa.
No valsts puses administratora profesijas attīstība nav atstājama pašplūsmā. Trīs pīlāri, uz kuriem jābalstās valsts darbībām administratora profesijas organizēšanā, ir kvalifikācija, iecelšanas, atcelšanas kārtība un atlīdzība. Vienlaikus administratora profesijas specifika - plašās pilnvaras rīkoties ar citu sarūpēto ekonomisko labumu - prasa to, lai administratora darbība tiktu uzraudzīta. Atkarībā no tautsaimniecības attīstības mērķiem valsts var paust izvēli, ciktāl valsts ir gatava veltīt savus resursus maksātnespējā iesaistīto interešu līdzsvara saglabāšanai - uzraudzībai.
Vispārzināma norma ir veidot pastiprinātu uzraudzību tur, kur ir pieejamas materiālās vērtības. Iedomāsimies situāciju, ja bankā tiktu atcelta iekšējā kontrole un klientu apkalpošanas speciālistiem būtu iespēja brīvi rīkoties ar naudas līdzekļiem, viņu rokās tiktu nodotas seifu atslēgas un vienīgā uzraudzības forma būtu no klientiem saņemto sūdzību izskatīšana. Pilnīgi noteikti pēc kāda laika sabiedrībā izskanētu informācija par bankas darbinieku ļaunprātīgo dabu, kas tiktu attiecināta uz ikvienu šīs profesijas pārstāvi.
Teiksiet, ka tas ir neiespējami, bet tieši šādā veidā funkcionē maksātnespējas sistēma, tāpēc sabiedrībā ir radies priekšstats par administratoru profesiju kā par ļaunuma sakni visām problēmām maksātnespējas jomā. Pat, ja publiski izskanējušai informācijai par administratoru darbību ir bijis pamats, vai ir godīgi šādā veidā uzlūkot ikvienu maksātnespējas administratora profesijas pārstāvi un vai valsts, neizveidojot efektīvu kontroles mehānismu, nav līdzdarbojusies šīs profesijas reputācijas un jomas degradēšanā? Atstāt maksātnespējas procesa uzraudzību pašu iesaistīto personu ziņā un pēc tam raustīt plecus par sekām ir ciniski no maksātnespējas politikas veidotāju puses.
Revīzijā vērtētie gadījumi Valsts kontrolei ļauj secināt, ka esošā sistēma pieļauj, ka administratoru darbība var nebūt neitrāla un neatkarīga. Neviena no uzraudzībā iesaistītajām iestādēm nebija spējusi ietekmēt tāda administratora darbošanos profesijā, par kura godprātību varēja būt šaubas. Administratori, par kuru negodprātīgu un, iespējams, pat prettiesisku rīcību bija šaubas, joprojām strādā profesijā. Turklāt tie nav atsevišķi gadījumi, bet revīzijā konstatētais liecina par ilgstoši uzturētu un akceptētu sistēmu.
Domājot par nosaukumu rakstam, saistībā ar maksātnespējas sistēmas problemātiku prātā nāca teiciens par Augeja staļļiem un konstatējām, ka ne pirmo reizi tiek lietots šāds salīdzinājums, runājot par maksātnespējas jomu. Problēmas ir ieilgušas, un maksātnespējas jautājumi sabiedrībā ir nokaitēti dēļ sajūtas, ka tie ir neatrisināmi.
Sliktāka par sekmīgi nefunkcionējošu maksātnespējas sistēmu var būt tāda situācija, kad sabiedrība ir zaudējusi paļāvību taisnīga maksātnespējas procesa norisei, kā rezultātā maksātnespējas pieteikšana tiek novilcināta, uzņēmumu aktīvi tiek nobēdzināti un finanšu resursi iesaldēti tā vietā, lai nonāktu ekonomiskajā apritē. Tomēr, ja vien, meklējot vainīgo, ikviens maksātnespējas jomā iesaistītais vispirms paskatīsies spogulī un problēmas tiks risinātas pareizā secībā, pastāv cerība, ka valstī beidzot izveidosies tāda maksātnespējas sistēma, uz kuras taisnīgumu sabiedrība varēs paļauties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
