Eva Birzniece: Vēstule Raimondam Vējonim jeb pret rakstāmmašīnām datoru vietā  (47)

Kaut gan skolēni ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem objektīvi ir lielākā speciālo vajadzību grupa izglītībā, šobrīd Latvijā tā ir arī visvairāk ignorētā un diskriminētākā grupa. Tas ir tāpēc, ka mūsu izglītības ierēdniecība, pretrunā starptautiskajai praksei un cilvēktiesībām, ir nolēmusi, ka spējīgiem skolēniem, kuriem ir specifiski mācīšanās traucējumi, nekāda palīdzība izglītībā nepienākas.

Latvijā pilnīgi neviens vidusskolēns ar disleksiju, disgrāfiju vai diskalkuliju nesaņem nekādu formalizētu pedagoģisku, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) palīdzību, lai gan vidusskolēni ar kādu fizisku invaliditāti, kas mācās speciālajās skolās, saņem papildu 84% valsts finansējuma, taču, ja viņi dzīvo internātā, vēl vairāk. Vienīgais, ko pat pēc formālas speciālās vajadzības identifikācijas saņem jaunieši ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem, ir pāris neefektīvi un nezinātniski atbalsta pasākumi, piem., ieteikums uzlikt krāsainu plēvi lasāmajam tekstam. Visu nepieciešamo atbalstu jaunietim sniedz tikai viņa ģimene: pēc 2015. gadā veikta pētījuma, palīdzot dažkārt pat 4 stundas dienā, apmaksājot IKT iegādi un privātskolotāju pakalpojumus, kamēr iekļaujoša izglītība it kā skaitās izglītības prioritāte un valsts tai tērē milzīgus budžeta līdzekļus.

Diemžēl noteikumu sākotnējā novērtējumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir balstījusies nevis uz datiem un to analīzi – gan vietējiem, gan citu valstu –, bet izteikusi pilnīgi nepamatotus apgalvojumus, kas ir noveduši pie nepatiesiem un tendencioziem secinājumiem. It kā atsaucoties uz statistikas datiem, IZM apgalvo, ka skolēniem ar mācīšanās traucējumiem vidējās izglītības posmā vairs nav lietderīgi palīdzēt mācību jomā, bet viņu potenciāls ir jānovirza ārpusklases aktivitāšu apguvei kā daudz lietderīgākam resursu ieguldījumam.

Pat pēc vairākkārtējiem lūgumiem IZM nespēja norādīt nevienu pētījumu, kas pamatotu šādus apgalvojumus. Tajā pašā laikā IZM nenorādīja pilnīgi nevienu skolēna līmeņa ieguvumu no iepriekšējā struktūrfondu apguves periodā speciālajā izglītībā realizētajiem projektiem. IZM ierēdņi ir tie, kas ne tikai nav mēģinājuši panākt asistīvo programmatūru, kas pastāv citās valstīs, izstrādi Latvijā, bet ir bloķējuši pat standarta IKT un programmatūras, piem., teksta labošanas rīku izmantošanu, atļaujot skolēniem ar mācīšanās traucējumiem izmantot datoru eksāmenos tikai pāris gadījumos un arī tad tikai ar rakstāmmašīnas funkcijām, lai gan attīstītās valstīs digitālus eksāmenus kārto ap 10% vidusskolēnu.

Noteikumi paredz nebūtisku, zinātniski nepierādītu "autorrisinājumu" izstrādāšanu speciālajā izglītībā, sadrumstalojot resursus 172 Latvijas skolām, pilnībā ignorējot pētnieciski pierādītu, praksē efektīvu pieeju ieviešanu un mācību materiālu radīšanu, kas jau gadiem ilgi ir būtiski uzlabojuši ne tikai pamatskolēnu, bet arī vidusskolēnu un pat studentu ar specifiskiem mācīšanas traucējumiem sasniegumus pat prestižākajās pasaules augstskolās.

Šie risinājumi – mācību grāmatu audio versijas, plašs individuāla lietojuma IKT izmantojums, digitāli eksāmenu darbi un pētnieciski pierādīta lasītmācīšanas metodikas ieviešana – uzlabotu ne tikai visu skolēnu ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem vienlīdzīgu pieeju izglītībai, bet arī uzlabotu tās kvalitāti tiem 37,5 tūkstošiem skolēnu Latvijā, kuriem pēc OECD Starptautiskā skolēnu novērtēšanas pētījuma datiem ir ļoti vāja lasītprasme.

Diemžēl atbildīgo institūciju ierēdņiem ne pētījumos un praksē pamatota argumentācija, ne vietējās un citu valstu situācijas analīze, ko nemitīgi ir sniegušas vecāku NVO, nav likusies svarīga. Jau no paša procesa sākuma ir bijusi sajūta, ka visas struktūrfondu darbības jau ir bijušas iepriekš noteiktas un sadalītas, līdz ar to gala saņēmēju – skolēnu un vecāku – viedoklim vairs nav bijis nekādas nozīmes. Vecāku nevalstiskās organizācijas bija iesaistītas visu šo noteikumu pamatojošo politikas dokumentu izstrādē jau kopš 2012. gada, 2013. gada nogalē piedaloties arī valdības sēdē, kurā tika apstiprinātas Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, izsakot te minētos argumentus. Pēc toreizējās valdības lēmuma IZM bija jāpanāk saskaņojums ar vecāku NVO. Šis lēmums vienkārši pazuda no valdības sēdes protokola.

Mēs nevaram uzveikt nekompetentus un manipulatīvus ierēdņus, bet mēs – arī kā šīs valsts nodokļu maksātāji, kuriem rūp ne tikai savu bērnu, bet arī tūkstošiem citu skolēnu ar specifiskiem mācīšanās traucējumiem izglītības un dzīves kvalitāte – lūdzam Jūs panākt MK noteikumu Nr. 589 apturēšanu un atkārtotu to pārstrādi, iekļaujot tajos mācību grāmatu audio variantu izstrādi, individuāla lietojuma IKT, digitālu eksāmenu darbu un pētnieciski pierādītas lasītmācīšanas metodikas ieviešanu.

Mums ir svarīgi, lai noteikumi tiešām sasniegtu to mērķi – nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem Latvijā un mazinātu speciālās izglītības kliedzošo un ierēdņu uzspiesto atpalicību.

Vēstuli parakstījušās personas izsaka savu personisko, ne viņu pārstāvēto institūciju vai organizāciju viedokli.

Ar cieņu,

Eva Birzniece, Dr. philol., Latvijas Disleksijas biedrības valdes priekšsēdētaja, Latvijas Pilsoniskā alianses padomes locekle

Thomas Schmit, Latvijas Disleksijas biedrības valdes loceklis

Lita Jansone, Latvijas Disleksijas biedrība

Inatra Škapare, Latvijas Disleksijas biedrība

Inga Ašmane, Latvijas Disleksijas biedrība

Irīna Kukliča, Latvijas Disleksijas biedrības valdes locekle

Sanita Lūks, Latvijas Disleksijas biedrība

Eduards Birznieks, Latvijas Disleksijas biedrība

Baiba Tilhena, biedrības Pro Futuro valdes locekle

Rita Kaša, PhD, pētniece, Stockholm School of Economics in Riga, Latvijas Disleksijas biedrības valdes locekle

Linda Villere, Latvijas Disleksijas biedrības valdes locekle

Anna Villere, skolniece

Rihards Bunka, Latvijas Pilsoniskās alianses padomes loceklis

Uldis Dūmiņš, Latvijas Pilsoniskā alianses padomes priekšsēdētājs

Zaiga Pūce, Latvijas Pilsoniskās alianse padomes locekle

Āris Adlers, Latvijas Lauku foruma padomes loceklis

Daira Jaunbērziņa, Latvijas Kara muzejs speciāliste

Jana Simanovska, PhD, Latvijas Vecāku foruma valdes locekle

Ilze Jaunberga, gleznotāja

Mārtiņš Šteins, Latvijas Jaunatnes padomes viceprezidents, biedrības "Nītaureņi" vadītājs

Linda Uzuliņa,

Linda Kusiņa, Dr. philol., "Latvijas Avīze" žurnāliste

Aivija Bārda, biedrība Es redzu

Jana Krūmiņa, Latvijas spina bifida un hidrocefālijas biedrība

Baiba Bicēna, biedrība Sadzirdi

Ingus Barovskis, Dr. philol., LU HZF pētnieks, EKA docents

Andris Grafs

Kristīne Veispale

Jānis Meirāns

Vita Šūpolniece

Regīna Rūsiņa

Jūlija Kiriļenko

Sandra Bičkova-Šilina, Autisma biedrības atbalsta punkta Rēzeknē valdes locekle, mamma bērnam ar autismu

Ingūna Kronberga, zvērināta advokāte

Sigita Kušnere, LU LFMI, LU HZF lektore

Gundega Rupenheite, dzimumu līdztiesības eksperte

Ilona Čaplinska, cepurniece

Baiba Kārkliņa, ģimenes projektu vadītāja

Iveta Narodovska, Dr. philol., LU HZF docente

Zane Kalniņa, PhD, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece

Daiga Kukmilka, grāmatvede

Kaspars Zellis, PhD, vēsturnieks

Dace Strelēvica-Ošiņa, Dr. philol., valodniece

Marita Janovska, mamma

Anna Auziņa, dzejniece

Elīna Veinberga, Latvijas Kultūras akadēmija docente

Andra Brice, Iļģuciema vidusskolas skolotāja

Renāte Kārkliņa, Dr. philol., mamma bērnam ar īpašām vajadzībām

Linda Freimane, SIA TMC līdzīpašniece

Diāna Albina

Ilona Gorņeva, Dr. philol., LU HZF docente

Inese Skukovska, mākslas terapeite

Inese Voika, labas pārvaldības un līderības eksperte

Vineta Berga, tulkotāja

Solvita Zvilna, Ropažu novada pašvaldības PII "Annele" lietvede

Līga Savicka, audiologopēde

Inese Bernsone, SIA Inese Maria

Agnese Vilcāne, daiļdārzniece

Ieva Johansone, PhD, 15 gadu stāžs izglītības pētniecībā (ASV)

Zane Miļūna, PEP mamma, psiholoģijas skolotāja

Jana Duhovska, Rīgas Stradiņa universitāte*

Vizma Mužika, Ropažu PII ''Annele"

Agne Rožlapa-Junker, Kristīgais jauniešu ciemats Kirchheim pilsētā (Vācija)

Ginta Pūce, RISEBA 3. kursa studente

Liene Kalniņa, tulkotāja

Jēkabs Šalms, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas Skolēnu pašpārvaldes prezidents

Ilze Millere, tulkotāja

Ilze Paegle, Rīgas 64.vidusskola, angļu valodas skolotāja

Līga Piebalga, mārketinga speciāliste

Daiga Zagorska, projektu vadītāja

Marians Rižijs, Dr. philol., mākslas eksperts, Rakstniecības un mūzikas muzejs

Ieva Puķīte, žurnāliste, "Cits medijs"

Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore

Una Lukjanova, mārketinga speciāliste

Vita Zelče, LU SZF profesore

Pēteris Cedriņš, rakstnieks, tulkotājs

Inga Mežaraupe, tulkotāja

Valdis Kudiņš, pašnodarbināta persona, kas darbojas ar kopienu attīstības, vietējās attīstības, lauku attīstības un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jautājumiem

Gunta Blūzma, ienākumu analītiķe

Dagnija Kaklautina, konsultante

Kristīne Rotbaha, juriste, LU doktorante

Jolanta Rodionova, mamma, bibliotekāre, žurnāliste

Vanda Dauksta

Juris Kaža, žurnālists

Iveta Zinta Ivansone, pašnodarbināta persona, pasniedzēja, tulkotāja, konsultante

Maija Lefelbeina, pašnodarbināta persona

Iveta Graudiņa, KIVS speciālais pedagogs/sociālais darbinieks, novada MA vadītāja

Ilze Mileiko, LU HZF pasniedzēja

Marija Semjonova, Filoloģijas doktore, LU HZF pasniedzēja

Baiba Dorne, 4 bērnu mamma, pasākumu organizatore.

Elīna Salava. SIA Recolo valdes priekšsēdētāja, AS Sakret Holdings padomes padomes locekle

Santa Treija, angļu valodas pasniedzēja

Baiba Apkalna, RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas pētniecības projektu vadītāja

John Christmas

Iveta Medne, Cēsu 1.pamatskola, latviešu valodas un literatūras skolotāja

Liene Ornina, mājsaimniece

Anna Reinolde, redaktore un tulkotāja

Daiga Kamerade, PhD, vecākā lektore

Tods Rosmanis, M.A., English & Scholastic Consulting, SIA, konsultants un skolotājs

Kamena Kaidaka, ārste

Aija Lulle, pētniece

Svetlana Kuzmina Zuravlova, privātskolas ABVS skolotāja

Toms Bārda, students

Andrejs Makwitz

Anitra Jankevica, konsultante

Tatjana Bicjutko, LU HZF lektore

Olga Senkāne, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas docētāja, Reģionālistikas zinātniskā institūta pētniece

Ilga Bērzkalna,

Vita Tērauda

Andra Baltmane

Dana Baltmane

Boriss Aleksejenko, uzņēmējs

Raimonds Briedis, Dr. philol, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors

Kristīne Timermane, pirmsskolas pedagogs, psiholoģijas maģistrs, bērna ar mācīšanās traucējumiem vecāks