Mediji jau ir saskaitījuši, ka "Facebook" dibinātājs Marks Zakerbergs kopš 2006. gada vismaz deviņas reizes atvainojies publiski un nopietni. Lielākā daļa atvainošanos ir bijušas par vienu un to pašu – par personas datu izmantošanu, un faktiski visas tās bijušas uzbūvētas vienādi.
Vispirms Zakerbergs pēc nelielas vilcināšanās atzīst notikušo. Tad viņš mēģina vainu "izšķīdināt" un vismaz daļu novelt uz kādu citu, bet vēl pēc tam definē problēmu tā, lai tā nekādā veidā neskartu "Facebook" ekonomisko uzbūvi un pamatus.
Seko atvainošanās ceturtais posms – Zakerbergs paziņo, ka tūlīt, tūlīt ieviesīs jaunus rīkus, kas padarīs lietotājus gandrīz vai visvarenus vai vismaz neievainojamus un noteikti novērsīs šo kārtējo problēmu. Un tad, visbeidzot, – apliecina savas rūpes un raizes.
Tieši tā tas notika arī šoreiz. Pauze, atzīšana, vainas "izšķīdināšana", problēmas izklāsts, risinājumu piesolīšana, rūpju apliecinājums. Viss, varat izklīst un nomierināties, notikušais nebija nekas labs, bet nu viss būs kārtībā.
Patiesība ir cita – nekas nebūs kārtībā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nekas principā nevar būt kārtībā.
"Mūsu misija ir uzbūvēt kopienu ikvienam pasaulē un savest pasauli tuvāk kopā," – kurš gan nezina šo teicienu, ko Zakerbergs daudzina, kad vien var, vēl piebilstot – tas ir iespējams tikai tad, ja šādas sistēmas individuālajiem lietotājiem viss ir par velti vai gandrīz par velti.
Tas, ko misters Zakerbergs piemin retāk, ir: "Facebook" biznesa modelis tiešām nozīmē, ka lietotājiem viss ir par velti, bet par velti nekas pasaulē ilgstoši nevar būt, tā ka par to maksā reklāmdevēji.
"Facebook" pelna tādēļ, ka tam ir tik ļoti, ļoti, ļoti daudz personisko datu, ko piedāvāt reklāmdevēju vajadzībām. Būtībā viss "Facebook" ir uzbūvēts ap vienu vienīgu biznesa ideju – visvisādos veidos komerciāli izmantot lietotāju datus. Jo nekā cita jau tam arī nav.
Kas notika konkrētajā gadījumā, kas izraisīja jauno skandālu? Pētnieks vārdā Aleksandrs Kogans radīja aptauju, ievietoja to "Facebook", savāca datus no miljoniem lietotāju un pēc tam ar tiem padalījās ar kantori vārdā "Cambridge Analytica".
Savukārt šis kantoris datus pēc tam jau izmantoja savā biznesā un "biznesā", piedāvājot visvisādiem interesentiem – ieskaitot dažādu nokrāsu un orientācijas politiķus – konkrēto auditoriju uztverei īpaši piemērotus vēstījumus.
Protams, tas nebija īsti labi un ētiski. Taču – kāpēc tas vispār bija iespējams? Atbilde ir viena – tāpēc, ka "Facebook" pats bija radījis šādu iespēju. Pirms astoņiem gadiem neviens cits kā Zakerbergs paziņoja par lielisko jauno rīku "Open Graph API v1.0", kurš došot iespēju "cilvēkiem nekavējoties gūt sociālos iespaidus, lai kur viņi dotos".
Jā, deva arī, bet vienlaikus ļāva sākt vākt lietotāju – un arī viņu draugu – personiskos datus iepriekš nepieredzētā apjomā. Tiesa, 2014. gadā tas bez liela trokšņa tika aizvākts, gan dodot gadu laika vēl pavākt datus, taču vienlaikus tika paziņots par jauna, protams, daudz labāka un pārdomātāka, rīka ieviešanu. Tā nu datu vākšana nebeidzās un arī nevar beigties, jo līdz ar to izbeigtos arī "Facebook" ekonomiskais modelis.
Tiek gan runāts, ka ar laiku kaut kas – nezin kas – varētu mainīties. Jau pirms septiņiem gadiem "Facebook" iesniedza pieteikumu patentam, kas skar "maksas profilu personalizāciju". Nav izslēgts, ka Zakerbergs domā par kaut ko līdzīgu "VIP līmenim", kurā jūs maksājat par to, lai jūsu dati netiktu apkopoti vai arī jūsu atvērumā nebūtu reklāmu. Bet pagaidām tie visi ir tikai pieņēmumi...
2010. gadā Zakerbergs publiski izziņoja piecus "Facebook" pamatprincipus: jums, lietotāji, ir pilna kontrole pār to, kā notiek dalīšanās ar jūsu informāciju; mēs nedalāmies jūsu personiskajā informācijā ne ar vienu, pret ko jūs iebilstat; mēs nedodam reklāmdevējiem jūsu personisko informāciju; mēs nekad un nevienam nepārdosim neko no jūsu informācijas; mēs nodrošināsim, ka "Facebook" vienmēr un ikvienam būs par velti.
Tikmēr pašlaik, astoņus gadus vēlāk, ir vairāk nekā skaidrs, ka pirmie trīs principi mūslaiku "Facebook", maigi izsakoties, nedarbojas, un ar to ir jārēķinās katram sociālā tīkla lietotājam. Vai tas ir labi vai slikti – tas jau ir cits jautājums. Galu galā ikvienam būtu laiks iegaumēt senseno patiesību: ja jums piedāvā produktu un par to nav jāmaksā, tad varat būt droši, ka patiesībā tieši jūs pats esat produkts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
