Genādijs Kļepikovs: Akcīzes nodokļa politikā jānovērš diskriminācija  (20)

Alkohols ir alkohols. Taču, lai cik pārsteidzoši tas nebūtu, Latvijas likumdošanā, proti, akcīzes nodokļa politikā, attieksme pret dažādiem alkohola veidiem nebūt nav vienāda un pastāv ļoti skaidra dažādu alkohola veidu diskriminācija.

Šobrīd akcīzes nodokļa slogs stiprajam alkoholam ievērojami pārsniedz citu alkoholisko dzērienu, it sevišķi alus nodokļa slogu, ja salīdzina pēc dzēriena patēriņa un tā ietekmes uz cilvēka veselību. Sabiedrības veselības pētījumi un VID informācija liecina, ka pēdējos gados dominē alus patēriņš, kas absolūtā alkohola izteiksmē tiek patērēts vairāk, kā stiprais alkohols, taču valsts budžeta ieņēmumi nepalielinās.

Alus tajā ienes 4 reizes mazāk ieņēmumus nekā stiprais alkohols. Kā arī dzērienu cenas struktūra nav līdzvērtīga šiem alkoholiskajiem dzērieniem – nodokļu slogs alum sastāda 30%, turpretī stiprajam alkoholam 70% no kopējās produkta vērtības. Šāds sadalījums būtiski ietekmē produktu pirktspēju un ir vērtējams kā diskriminējošs vienādas ietekmes produktiem.

Turklāt šādai politikai nav izskaidrojuma arī no veselības politikas viedokļa. Ja cilvēki izvēlas alkoholiskos dzērienus patērēt pārmērīgi, tad nav būtiskas atšķirības, kāds alkohols tieši tiek patērēts. Ņemot vērā VID datus, Latvijas iedzīvotāji visvairāk absolūto alkoholu patērē tieši dzerot alu, kas veido 45% no kopējā absolūtā alkohola patēriņa, stiprie alkoholiskie dzērieni veido 38%, vīns – 11%, citi alkoholiskie dzērieni – 6%.

Kā zināms, vislielākos ieņēmumus akcīzes nodokļa struktūrā sastāda stiprie alkoholiskie dzērieni – par tiem tiek iekasēti aptuveni 70% no visiem šīs grupas ieņēmumiem. Savukārt alus sastāda tikai 20% no kopējiem ieņēmumiem. Pēc "CERTUS" Latvijas konkurētspējas ziņojuma 2016 par nodokļiem, Pasaules Bankas ekspertu ziņojuma, kā arī M. Juruša veiktā pētījuma "Pētījums par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" ir skaidri redzams, ka šādi nodokļa ieņēmumi no alus nav adekvāti patēriņa struktūrai, proti, lielākos ieņēmumus nodrošina stiprais alkohols, bet visvairāk patērē tieši alu.

Esošais nodokļa slogs alkoholam ir nesamērīgs pēc alkohola grupām, taču diskriminācija pastāv arī citās regulējuma jomās. Piemēram, Latvijā šobrīd spēkā ir aizliegums, kas ierobežo alkoholisko dzērienu reklamēšanu. Nacionālajā televīzijā un radio ir aizliegts jebkādā veidā reklamēt stipro alkoholu, taču ir atļauts reklamēt alu un vīnu. Šādi diskriminācijas piemēri varētu būt alus industrijas gadu gaitā izkoptā spēcīgā lobija rezultāts, taču tas ir situācijas izskaidrojums, nevis attaisnojums.

Nesamērīgi augsta akcīze stiprajiem dzērieniem ietekmē ne tikai patēriņu par labu alum, bet noteikti veicina arī kontrabandu un nelegālā alkohola apriti kopumā, kas pieauga krīzes laikā un tieši stiprajam alkoholam - līdz pat 38% no kopējā stiprā alkohola tirgus 2011.gadā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, stiprā nelegālā alkohola tirgus daļa veido 25,8% no stiprā alkohola patēriņa Latvijā.

Tik liels stiprā nelegālā alkohola apjoms viennozīmīgi negatīvi ietekmē cilvēku veselību, veicina noziedzību, ēnu ekonomikas izplatību kopumā un, protams, samazina potenciālos nodokļu ieņēmumus. Lai gan statistika rāda, ka nelegālā tirgus apjoms samazinās, situācija var mainīties palielinot akcīzes nodokli, kas līdztekus palielinātu arī alkohola cenu. Papildus tam, nelegālais alkohols ir izplatīts tieši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, nevis alum. Lai nodrošinātu nodokļa ieņēmumus, būtiska darbība būtu jāvērš nelegālā alkohola tirgus apkarošanā un nodokļu sloga struktūras pārskatīšanā alkoholisko dzērienu kategorijām, nevis tikai virspusējā nodokļa celšanā.

Šī brīža akcīzes nodokļa paaugstināšanas scenārijs paredz alkohola nodokļa palielināšanu līdz 2018.gadam. Stipro alkoholisko dzērienu patēriņš nelegālā tirgus samazināšanās dēļ minimāli palielinās. Taču struktūrā stiprā alkohola patēriņš samazinās, tādēļ, lai nodrošinātu ieņēmumus, pēc loģikas akcīzes nodoklis būtu jāceļ straujāk alum, bet stiprajam alkoholam to būtu nepieciešams iesaldēt. Jo stiprā alkohola cena veikala plauktā uz akcīzes nodokļa izmaiņām ir daudz jutīgāka nekā alum. Akcīzes nodokļa palielināšana stiprajam alkoholam būtisku fiskālo ieguvumu valsts budžetā vairs nenesīs. Taču visbūtiskāk ir novērst diskrimināciju nodokļa politikā – alkohols ir alkohols. Dzērienu baudīšanas paradumi atšķiras, taču pie vienādas alkohola devas reibst vienādi un diskriminācijai akcīzes nodokļa politikā nav pamatojuma.