Bez tam Lietuvas likumdošana noteica ierobežojumus mājas apstākļos darinātajam alkoholam, ierobežojot tam maksimāli pieļaujamo spirta saturu. Jau šobrīd par visiem minētajiem ierobežojumiem mūsu kaimiņi var runāt pagātnes formā – ierobežojumi alkohola tirdzniecībai naktīs un degvielas uzpildes stacijās tika atcelti jau pagājušā gada sākumā, savukārt šā gada janvārī no likumdošanas izslēgti ierobežojumi mājas apstākļos darinātajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Lietuvā lielāko aktivitāti alkohola tirdzniecības liberalizācijā izrādīja Seima liberālo spēku koalīcija, kura savu nostāju pamatoja ar argumentiem, ka pastāvošie ierobežojumi ir bijuši pretrunā ar Lietuvas sabiedrībā pastāvošajām tradīcijām un nepamatoti ierobežojuši patērētāju tiesības, kā arī legāla produkta tirdzniecību.
Liberālo partiju pārstāvji atzīst, ka alkoholisms Lietuvā, neapšaubāmi, ir nopietna problēma, tomēr, kā rāda pieredze, tam par iemeslu nav alkohola tirgus liberalizācija, bet gan dažādas sociāla rakstura problēmas. Alkohola tirgus liberalizācijas aizstāvji arī min, ka patreiz statistika neliecina par alkoholisma problēmu saasināšanos – gluži pretēji, Lietuvā (un arī Latvijā) iedzīvotāji aizvien biežāk stipro dzērienu vietā izvēlas alkoholisko dzērienus ar nelielu spirta saturu.
Jāpiebilst, ka Lietuvā arī mediķu viedoklis par alkohola ierobežojumu lietderību nav viennozīmīgs - atsevišķi narkologi atzīst, ka debatēs par alkohola ierobežošanu ļoti bieži tiekot ignorētas Lietuvas alkoholisko dzērienu lietošanas tradīcijas.
Neapšaubāmi, Lietuvas politiķi par alkohola tirgus liberalizāciju neizlēma vienprātīgi –aktīvs protests pret ierobežojumu atcelšanu izskanēja no sociāldemokrātiskajiem un konservatīvajiem spēkiem. Jāmin, ka Lietuvas alkohola tirdzniecības ierobežotāju argumenti par labu daudzajiem ierobežojumiem ir līdzīgi kā Latvijā. Alkohola ierobežojumu atbalstītāju spēcīgākais trumpis ir pieņēmums, ka ierobežojumi spēs samazināt alkohola patēriņu, par ko liecinot Skandināvijas valstu pieredze.
Tajā pašā laikā alkoholisma apkarotāji izvairās minēt jebkādus pieņēmumus un skaitļus, par to, cik lielā mērā šādi ierobežojumi spēs samazināt alkoholiķu skaitu un kāds būs to ekonomiskais efekts. Atbildi uz šo jautājumu sniedz uzņēmēji – Latvijas Tirgotāju asociācijas aprēķini liecina, ka alkohola tirdzniecības ierobežojumu ieviešana naktīs tirgotājiem izmaksātu aptuveni Ls 3 milj., bez tam nozarē nenovēršama būtu arī strādājošo skaita samazināšanās, kas īpaši skartu mazos tirdzniecības uzņēmumus.
Nekādā gadījumā nevēlos apgalvot, ka alkoholisms nebūtu svarīga problēma, tomēr uzskatu, ka šobrīd Latvijas politiķu ierosinātos alkohola ierobežojumus var nosaukt tikai par aktīvas rīcības imitāciju. Lietuvas piemērs tikai skaidri apliecina to, ka šādi ierobežojumi cerētos rezultātus nespēj sniegt.
Visai nepamatoti ir par piemēru piesaukt Skandināvijas valstu pieredzi, minot tikai faktus, ka, piemēram, Norvēģijā visā valstī ir tikai 114 veikali, kuros legāli iespējams iegādāties alkoholu, bet Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā šādi veikali ir tikai 7. Manā rīcībā gan nav precīzu datu par nelegālā alkohola izplatību Skandināvijas valstīs, tomēr sarunas ar Zviedrijas labējo partiju pārstāvjiem ļāva secināt, ka šajā valstī nelegāla alkohola ražošana un alkohola kontrabanda nav svešas problēmas, jo alkohola dārdzība un piedāvājuma ierobežojums tās padara par ienesīgām nodarbēm.
Vēl jo vairāk – par to, ka Skandināvijas valstu stingrajā alkohola politikā kaut kas ir nogājis greizi, liek domāt šo valstu pilsoņu vētrainās izklaides Baltijas valstīs. Ārvalstu pieredze ļauj prognozēt, kas notiks Latvijā, ja tiks pieņemti alkohola tirdzniecības ierobežojumi – domājams, ka turīgākā alkoholisko dzērienu cienītāju daļa, sekojot skandināvu piemēram, piedzīvojumus un grādīgo dziru meklēs kaimiņos, kur alkohols būs pieejams vieglāk un lētāk, savukārt mazturīgākie iedzīvotāji kļūs par nelegālo alkohola tirgotāju klientiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
