Un vēl lielāks paldies pilsonim Lapsam par tik interesantas tēmas izgaismošanu. Žēl tikai, ka autoram tik ļoti tuvs ir copy/paste paņēmiens, ka no manām atbildēm nav izravēti (nav prasts izravēt) e-pasta servera gļuki. Bet tas piedodami - nevar taču viens cilvēks prast pilnīgi visu!
Izlasīju, ar dalītām jūtām palasīju komentārus (vo vellos, cik daudz mums tomēr valodas speciālistu!) un turpat blakus svaigāko ziņu ailītē redzu: 09:36 Aģentūra: Kims Čenuns dosies uz sammitu Irānā. Pag-pag! Vai tikai tas nav par to pašu Kimu Džongunu? Palasot, izrādījās, ka tā tas arī ir domāts. Abi raksti ir par vienu un to pašu Ziemeļkorejas valsts vadītāju - 김정은. Visu jau var ļoti ātri noskaidrot, ir tikai jāprot.
Savā laikā Jānis Endzelīns ieviesa principus, pēc kādiem citvalodu īpašvārdi pārceļami latviešu valodas vidē. Fonētiski, pēc oriģinālvalodas izrunas, latviešu alfabēta burtiem. Lai cilvēks varētu izlasīt rakstīto un pēc tam to arī izrunāt. Un sakarīgi iepīt teikumā.
Vispār jau Endzelīns latviešu valodas standartu nostādīja ļoti augstu. No latīņu alfabētā rakstošām valodām šāds īpašvārdu atveides princips tiek ievērots vēl tikai lietuviešiem (gan taisnības labad jāsaka, ka tikai daļēji), azerbaidžāņiem (jo lielākajai daļai tautas, kas dzīvo Irānā, rakstība ir arābu alfabētā un svešajiem vārdiem ir jāatveidojas līdzīgi) un serbiem (serbi raksta arī latīņu alfabētā). Toties šajās valodās runājošajiem un rakstošajiem ir tā ekskluzīvā priekšrocība nefunktierēt, kā tad ir jālasa Bordeaux, Częstochowa, Linköping un, nedoddies, القاهرة. Jāatceras tikai, kā jāizrunā Peugeot, Colgate un Kärcher. Vai visi zinām ka pēdējais ir jāizrunā [kærxer] nevis "kārčer"?
Šobrīd (2012. gadā) jau vairāk gan šķiet, ka valodai ir izdarīts lāča pakalpojums. Endzelīna laikmets bija laikmets bez interneta. Arī telegrāfs un telefons tik-tiko bija izgudroti un informācijas apmaiņa starp zemēm un tautām lielākoties notika ar pasta kuģa/vilciena/zirga/velosipēdista ātrumu. Bija laiks katru svešu vārdu apčubināt, izanalizēt un pārlikt latviski tajā vislabākajā veidā, lai būtu i pareizi, i labskanīgi. Tagad visam jānotiek zibensātri. Kurš pēdējais nopublicējis svaigo ziņu (kaut ar minūtes nokavēšanos), tas ir lohs. Tādi ir tirgus likumi. Un valoda šiem likumiem netiek vairs īsti līdzi. Katru dienu latviski jāpārceļ desmitiem, bet olimpiādes laikā pat simtiem agrāk nedzirdētu citu valodu vārdu. Un ir labi, ja ziņu redaktoram pie rokas ir grāmata (vai tīmekļa vietne), kur noskaidrot, kā tad tās vai citas valodas nosaukumi latviski pārceļami.
Ja šādas grāmatas nav, tad ir varianti. Pirmais ir meklēt, kā to ir darījuši citi (bet tad tu ziņu noteikti nenopublicēsi pirmais). Otrs - uz čuju. Trešais - pie vella valodas normas, un rakstam tā, kā ziņu avotā - lai lasītājs pats štuko, kā jālasa ZHANG Wenxiu. Pirmais saucas par precedenta principu, otrais - par ad hoc principu, trešais - par ne līdz galam īstenotu kombinēto principu, kad latviskajam atveidojumam skaidrības labad pievieno oriģinālvalodas formu - plaši izmantots enciklopēdiskajos izdevumos.
Šeit mēs nonākam līdz Lielajam pasaules atlantam. Varētu šeit iepeistot gabaliņu no skaidrojošā apcerējuma par vietvārdu latviskošanu, bet katrs to var izlasīt šī izdevuma 232. lapaspusē. Īsumā: atlants ir tāda liela grāmata, kurā ir daudz karšu un ĻOTI daudz nosaukumu. Lielatlantā vairāk kā 90 000 (deviņdesmit tūkstoši) nosaukumu. No tiem tikai ap 4500 Latvijas nosaukumu. Visi pārējie bija jāatveido no citām valodām. Un vēlams tā, lai vienādie vai līdzīgie nosaukumi dažādās vietās un kartēs būtu atveidoti vienādi vai līdzīgi.
Vispār jau jāņem vērā, ka ir vairāku veidu kartogrāfiskie izdevumi. Šajā kontekstā ir interesanti divi - tie, kas ir domāti ceļošanai un tie, kas nav domāti ceļošanai. Tajās Jāņa sētas kartēs un atlantos, kas domāti ceļošanai, visi nosaukumi ir oriģinālvalodā (vai transliterācijā valodām, kas nelieto latīņu rakstību). Toties tajos izdevumos, kas domāti lasīšanai, nosaukumi atveidoti. Tā kā to prasa latviešu valodas normas. Būtu jau interesanti pavērot Lato Lapsu apceļojam Laosu ar 4 kg smago Lielo pasaules atlantu padusē. Toties pēc atgriešanās mājās var atšķirt atlanta 96. lapaspusi un uzzināt, ka vietu, kas tur, Laosā, saucās ຫຼວງພຣະບາງ vai Luang Phrabang, latviski vieglāk izrunāt kā "Lūenphabāna".
Jā, 90. gadu "Planētā" šī pilsēta tiešām tika saukta par "Luangprabangu", bet šī nosaukuma atveides forma ir vēl tālāka no oriģinālās izrunas kā "Lūenphabāna". Pie tam jāņem vērā, ka Planētā Laosas kartē bija daži desmiti nosaukumu, Lielajā pasaules atlantā - pāris simti. Klātpieliktajām pilsētām, upēm un kalniem arī vajadzēja latviskos nosaukumus. Laosiešu valodas īpašvārdu latviskošanas norādījumu nav. Kāds bija domu gājiens, atveidojot nosaukumus Planētai, varējām tikai minēt. Un Laosa bija tikai viena no daudzajām zemēm, kur karšu izdevniecība saskārās ar šādu problēmu. Nebija jau arī norādījumu par portugāļu, korejiešu, persiešu, hindi, kazahu, japāņu un daudzu citu patiešām lielu valodu īpašvārdu atveidošanu. Nemaz nerunājot par tādām, kā kosrajiešu valoda, kur Planētā bija viens nosaukums, bet tagad bija jāatveido deviņi. Precedenta princips šeit nederēja, ad hoc princips nav sistemātisks. Kombinētais princips arī kartēs neder - vietas tomēr ir ļoti maz. Bet problēmu ir jārisina - latviešiem kādreiz ir jātiek pie sava Lielā pasaules atlanta.
Karšu izdevniecībā "Jāņa sētā" strādā amatnieki. Nejaukt amatnieku ar amatieri! "Kartogrāfs" ir amats. Un strādā ļoti labi amatnieki, kas atrisina problēmas. Šīs konkrētās problēmas risināšanai tika izveidota darba grupa, kurā tika uzaicināti visu ar latviešu valodu saistīto institūciju un iestāžu pārstāvji. Lielākā daļa uzaicināto bija atsaucīgi un darba grupa bija izveidota tiešām kompetenta un autoritatīva. Risināmā problēma bija fundamentāla - izveidot tādu citvalodu īpašvārdu atveidošanas sistēmu, lai varētu pārlikt latviski nosaukumus arī no tādām valodām, kam Latvijā speciālistu nav bijis, nav un pārskatāmā nākotnē nez vai būs. Sistēma kopīgiem spēkiem tika izveidota, pie tam tāda, lai trenēts amatnieks bez akadēmiskas valodnieka izglītības varētu ne tikai pēc vadlīnijām atveidot nosaukumus, bet arī vajadzības gadījumā šādas vadlīnijas izveidot pats. Pie tam daudzas vadlīnijas veidoja tiešām profesionāli valodnieki. Bez šīm vadlīnijām Lielā pasaules atlanta joprojām nebūtu un pilsonim Lapsam nebūtu biji par ko rakstīt. Vispār jau jāsaprot, ka pilsonis Lapsa nevienas īpašvārdu atveidošanas vadlīnijas tā arī nav redzējis. Nav dzirdējis arī tādu vārdu, kā "eksonīms". Bet tas nekas, nevar jau neviens zināt pilnīgi visu. Pat pavirši!
Īpašvārdu atveidošanas problemātika kārtējo reizi ir pacelta un papurināta. Tā mūsdienās ir visas latviešu valodas problēma, jo runa jau neiet tikai par atlantiem un ģeogrāfiskajiem nosaukumiem. ASV prezidenta vārds, ja kādam valodniekam būtu bijis laika to paanalizēt laikā, kad šis vīrs vēl nebija prezidents, bet tas jau itin bieži parādījās ziņu slejās, būtu atveidojam kā Barāks Obāma. Ja būtu normāli, visiem pieejami valodas instrumenti (atveidošanas instrukcijas/vadlīnijas), ziņās neparādītos Vladimirskas apgabali. Dažādām valodas institūcijām mūžam trūkst naudas, bet kādreiz būtu jāizšķiras, kas ir svarīgāk - attīstīt latviešu valodu, vai arī trenkāt krievvalodīgas tantiņas veikaliņos.
P.S. Visi īpašvārdu atveidošanas piemēri ņemti no portāla DELFI, bet citos ziņu portālos situācija nav ne īpaši labāka, ne īpaši sliktāka.
G.P.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
