Ilmārs Latkovskis: Par Napu un Nepu, Kampanellu un Platonu  (12)

Sociālajos tīklos ietvītoju, ka NAPa vīzijas sadaļai varētu „piešūt plaģiātismu no Kampanellas Saules pilsētas." NAPa stils man bija pēdējo 20 gadu spilgtākais atgādinājums par Kampanellas utopiskā sociālisma klasiku, ko savulaik esmu izurbis krustām un šķērsām strādājot pie dokumentālas filmas par PSRS lēģeriem. Šķiet, ka ar savu jociņu negribot biju aizskāris napistus (projekta autorus). Laikam gan man vajadzēja rēķināties, ka daudzi manu joku uztvers kā paņirgāšanos, jo Saules pilsētas piesaukšana saistās ar kādu grotesku.

Taču šajā jokā ir arī kāda nopietna patiesība. Arī Kampanellas Saules pilsēta ir nopietns sabiedrības attīstības plāns, kas mūsdienu sabiedrībai, tāpat kā PSRS komunisma cēlājiem, ir vienkārši pāragrs. Ar šīsdienas pragmatismu mums šīs idejas šķiet groteskas un komunisma laimīgās nākotnes murgus atgādinošas. Tālab mans ieteikums arī napistiem būtu tomēr atteikties no utopiskā sociālisma izklāsta stila NAP redzējuma sadaļā.

NAP un NEP jeb napisti un nep**ti ir vēl viena vārdu spēle, no kuras varētu izlabot arī kādu racionālo graudu.

Par nep**tiem studiju laikā uzjautrinoši dēvējām NEP (novaja ekonomičeskaja politika krieviski jeb New Economic Policy angliski) subjektus. NEPs vēsturē iegājis kā politika ekonomiskam izrāvienam no krīzes PSRS pagājušā gadsimta divdesmitajos gados. PSRS NEPa uzstādījumi ir apbrīnojami līdzīgi Latvijas NAPa mērķiem. Jāatzīst, ka padomju NEPs, lai gan vēlāk tika sagrauts, tomēr panāca ļoti nozīmīgu ekonomisko izrāvienu PSRS. Taču NEPā, atšķirībā no mūsu napistu plāna, bija iezīmētas dažas ļoti radikālas pārmaiņas, kas tika nostiprinātas arī likuma spēku. Toties NAPā ir daudz pareizu un labu vēlmju, taču nav strikti noteiktu instrumentu to panākšanai.

Vēl viens klasisks piemērs, no kura mūsu NAPs varētu smelties iedvesmu. Platona „Valsts" mācība par to, ka valstij būtu jāgādā, lai līdz 10 gadu vecumam visiem bērniem būtu vienlīdzīgas iespējas iegūt sākumizglītību. Šajā laikā valstij ir jāatrod spējīgākie bērni, un vēlāk jāgādā par viņu talantu tālāku izkošanu valsts un sabiedrības labā.

Atšķirībā no Kampanellas Saules pilsētas, Platona idejas ir daudz tuvākas īstenošanai

mūsdienu realitātē. Ja salīdzinām Latviju un Igauniju, tad varētu teikt, ka mūsu ziemeļu kaimiņi savā realitātē ir tuvāki Platona idejām; kaut arī sīkumos, piemēram, ar brīvpusdienām skolēniem.

Latvijā šobrīd ir liels satraukums par sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku jau bērnībā ir bezcerīgās starta pozīcijas attiecībā uz savu izglītību un karjeru. Viņi paliek ārpus lielā izrāviena. Jau tā zemas dzimstības apstākļos Latvija jau bērnībā pazaudē lielāko daļu no cilvēkiem, kuri varētu būt tie ekonomikas rāvēji. Ja jaunā demogrāfijas politika veicinās dzimstības pieaugumu, tad, visdrīzāk, tas nenāks no tām turīgākajām un savu bērnu izglītību nodrošināt spējīgākajām ģimenēm. Tas vēl vairāk liek domāt par Platona koncepciju mūsdienīgā Latvijas situācijas izpildījumā.

Valsts politikai jāatrod instrumenti, kas nodrošinātu visiem bērniem līdzvērtīgas starta iespējas lielajai dzīvei. Visiem bērniem, neatkarīgi no viņu vecāku ienākumiem, izglītības un dzīvesveida, jānodrošina vienlīdzīgas iespējas tikt pie labas vismaz sākumizglītības, ja ne - pamatizglītības. Sākumizglītības laikā valstij jāpamana spējīgākos, un arī turpmāk jāgādā, lai viņi taptu par izcilībām savai tautai, valstij un arī ģimenei. Tādai pamatnostādnei ar visiem īstenošanas instrumentiem jābūt definētai NAPā. Tas ir priekšnosacījums gan sociālajai vienlīdzībai, gan ekonomiskajam izrāvienam tālākā nākotnē.

Šobrīd NAPs pavisam vēl nav novests līdz reāli darbīga instrumenta kondīcijai, pagaidām tas vēl ir labu vēlmju saraksts ar daudzām jau ierastām frāzēm. Tā vēl ir idejas agrīna stadija. Taču, ja gribi to kritizēt, tad saki arī savus priekšlikumus uzlabojumiem. Domāju, ka vajadzētu paredzēt rūpīgu plāna izvērtēšanu ik pēc gada šobrīd plānoto pāris gadu vietā. Pirmais gads varētu uzrādīt, kas NAPā ir galīgi „garām". Nevajadzētu uzskatīt par izgāšanos arī nepieciešamību plānu radikāli pārstrādāt. Šobrīd vienkārši jāiet uz priekšu bez utopiskām ambīcijām un bez slimības visu tikai nīgri kritizēt.