Ilmārs Mežs: Vai valdība palielinās nabadzību ģimenēm ar vairākiem bērniem?  (149)

Visai sarežģītā piedāvājuma ietvaros ir piedāvāts pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu zemajām algām no patreizējiem 75 EUR līdz 160 EUR mēnesī, bet lielajām algām virs 1000 EUR to pakāpeniski atcelt. Cēls mērķis un pirmajā brīdī var šķist, ka arī risinājums ir taisnīgs un beidzot arī Latvijā tiks būtiski mazināta netaisnīgā nabadzība. 

Taču kas tad ir mūsu nabadzīgākās iedzīvotāju grupas? Statistikas pārvalde norāda uz divām galvenām nabadzības riska grupām - daudzbērnu ģimenes un viena vecāka ģimenes. Vai šīm grupām valdības iecere palīdzēs mazināt nabadzību? Diemžēl nebūt nē! Jo tās iegūs vismazāk vai nemaz!

Apskatīsim vienkāršu piemēru - trīs mazo algu saņēmējus, kuri katrs saņem algu 360 EUR pēc sociālā nodokļa atvilkuma. Ministrija piedāvā paredzēto atvieglojumu kāpināt no patreizējiem 75 EUR līdz 160 EUR piecu gadu laikā. Pirmais strādājošais, kam bērnu nav, aizpildot ienākumu deklarāciju, patiešām saņems par 20,40 EUR vairāk mēnesī kā līdz šim ((160-75)*24%). Otrajam strādājošam ar vienu bērnu papildus klāt iznāk tikai 8,40 EUR, turklāt to jādala uz divām personām - viņiem piegums būs tikai 4,20 EUR uz katru mājsaimniecības locekli. 

Bet trešais, kam apgādībā ir 2 vai vairāk bērnu nesaņems neko! Viņa alga ir par mazu (vai bērnu par daudz) lai kaut ko iegūtu no valdības iecerētiem atvieglojumiem. Jo līdzšinējais nodokļa atvieglojums par bērnu ir 165+165 EUR un tam vēl jāpieskaita 75 EUR patreizējais neapliekamais minimums, kas kopā veido 405 EUR. Tātad turīgākie no mazo algu saņēmējiem, kam bērnu nav saņems jūtamu atspaidu, bet tie, kuri jau tagad ir visnabadzīgākie saņems maz vai nemaz.

Pēc gada politiķi varēs brīnīties kamdēļ labi domātie atvieglojumi nav iedarbojušies un nav mazinājuši netaisnīgo nabadzību strādājošo ģimenēs ar bērniem. To var paredzēt jau tagad un bez izvērstiem pētījumiem. Vai tiešām apzināti jākāpj uz grābekļa? Ja politiķiem patiesi rūp nabadzības riska mazināšana, tad tie lūgtu ierēdņiem modelēt situāciju katrai nabadzīgo iedzīvotāju grupai. Un secinājumi būs līdzīgi - ka neapliekamais minimums, kas ignorē strādājošo mājsaimniecību bērnu skaitu tikai pastiprinās nabadzīgāko ģimeņu nabadzību.

 Iespējams, ka neapliekamo minimumu vajag atcelt visiem, bet tā vietā paturēt un palielināt atvieglojumus par bērniem. Un tiem vecākiem, kuru algas ir par mazu lai saņemtu visu atvieglojumu ir jāpalīdz papildus. Piemēram, kā Igaunijas jaunā valdība nupat paziņoja, ka valsts ģimenes pabalsts tiks pacelts no 45 uz 60 EUR par pirmo un otro bērnu (Latvijā tas ir 11,38 EUR par pirmo un 22,76 EUR par otro bērnu). Bet daudzbērnu ģimenēm, papildus esošam 100 EUR pabalstam par trešo un nākamiem bērniem (Latvijā 34,14 EUR) Igaunijas valdība apņēmās sniegt papildus palīdzību 200 EUR apjomā ik mēnesi. 

Jo Igaunijas valdība patiesi vēlas samazināt netaisnīgo nabadzību visnabadzīgākās iedzīvotāju grupās, un citādi visai liberālie igauņu politiķi nolemj rīkoties teorijai neraksturīgi. Jo viņi ir mērķtiecīgi un vēlas sasniegt pozitīvu iedzīvotāju dabīgo pieaugumu, kas nodrošinās šodienas iedzīvotāju pēcteču vairākumu Igaunijā arī pēc gadsimta.

Lai izvairītos no "piņķerīgās" rēķināšanās ar bērnu skaitu katrā mājsaimniecībā, mūsu ierēdņiem reizēm patīk runāt par 'strādājošo nabadzību', kas parādās arī valdības deklarācijā. Ja kāds izvēlas runāt par nabadzības mazināšanu strādājošajiem neņemot vērā bērnu skaitu ģimenē, tad tā drīzāk ir apzināta vai neapzināta sevis un sabiedrības maldināšana, jo iecerētie pasākumi nenesīs cerēto nabadzības mazināšanu, bet palielinās nevienlīdzību. 

Jo strādājošais ar minimālo algu bez bērniem nav zem nabadzības riska, bet tam, kam apgādībā ir vairāki bērni ir nabadzīgs arī saņemot lielāku algu. Nespēju iedomāties, ka ierēdņi jau ir izmodelējuši labojumu ietekmi uz visām iedzīvotāju grupām un valdības politiķi vēlas apzināti pieņemt lēmumu palīdzēt tieši vientuļniekiem un bezbērnu pāriem.

Vai valdība ieklausīsies argumentos? Pieredze liecina, ka sabiedrības uzmanībai un paredzamās kļūdas kritikai jāsasniedz kritiskā masa lai valdības karavāna to ņemtu vērā. To atkārtoti pierādīja abi demogrāfijas ultimāti, kas deva būtisku politikas uzlabojumu ar pamanāmu dzimstības pieaugumu uz krītošā auglīgo sieviešu skaita fona. 

Tāpēc līdzīgi domājošos aicinu uzturēt šo diskusiju visos iespējamos līmeņos un formās, lai sasniegtu vajadzīgo iespaidu un neļautu valdībai pieļaut šo kļūdu. Valdības sociālie partneri jau ir norādījuši, ka pareizāk būtu celt atvieglojumus par bērniem, ja arī sabiedrība paudīs līdzīgu viedokli, tad valdībai būs priekšlikums jāmaina. Bet ja sabiedrība klusēdama neiebildīs, tad varam sagaidīt, ka netaisnīgā nabadzība strādājošo vecāku ģimenēs ar vairākiem bērniem augs!