Andris Guļāns vēl aprīļa sākuma atzina, ka pamats šaubām par tiesnešu saistību ar korupciju ir. Kādreizējās AT vadītājs izteicās: "Dažādas baumas klīst, un dīvaini, ka tās baumas klīst par vieniem un tiem pašiem cilvēkiem." Savukārt Ivars Bičkovičs no izteikumiem par iespējamo korupciju tiesu sistēmā ir atturējies, lai gan viņa pilnvaru laikā bijusi gan tiesnešu aizturēšana aizdomās par korupciju, gan skandalozi nolēmumi.
Īsi pirms stāšanās amatā Bičkovičs Dienai vēstīja: "Ja man tiktu dots uzdevums izskaust korupciju, kas saskaņā ar sabiedrībā izplatītu priekšstatu pastāv tiesu sistēmā, tad es vispirms censtos noteikt skaidru problēmas diagnozi."(Neatkarīga tiesa ir sabiedrības patiesais labums, 29.05.2008). Septiņu gadu laikā diagnostika tā arī nav veikta, toties tiesu sistēmas kontekstā radies spārnotais teiciens: "es nezinu, ko nozīmē vārds "pašattīrīties".
Neilgi pēc skandāla ap kukuļdošanā apsūdzētajām tiesnesēm Beatrisi Tāleri un Irēnu Poļikarpovu, Bičkovičs tīri teorētiski pieļāva, ka ekonomiskās krīzes apstākļos, vai, Bičkoviča vārdiem runājot, "šajos grūtajos laikos," atsevišķi tiesneši varētu pieļaut tās pašas kļūdas, kā minētās tiesneses, bet stingras nostājas vietā palielījās, kā samazinājies pilsoņu sūdzību un līdz ar to arī pret tiesnešiem ierosināto disciplinārlietu skaits. Tanī pašā laikā saskaņā ar Eirobarometra pētījumu Latvijas tieslietu sistēmai neuzticējās 59% iedzīvotāju.
Pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētāja Pētera Dzalbes tiesnešu konferencē teiktā, no nepilnu divu gadu laikā izskatītajām 20 disciplinārlietām desmit ierosinājis tieslietu ministrs, divas - apgabaltiesas priekšsēdētājs, septiņas - rajona tiesas priekšsēdētāji un vienu - Tiesnešu ētikas komisija. AT priekšsēdētājam vārda šajā statistikā nav. Viņš pats apgalvo, ka ar sūdzību pārsūtīšana attiecīgo tiesu priekšsēdētājiem, tiek stiprināta kā viņu loma, tā autoritāte kolēģu acīs. Bičkoviča kontā ir tikai divu disciplinārlietu ierosināšana, un tā vien šķiet, ka vismaz šinī kontekstā viņš kolēģu priekšā labprāt spēlē "labā policista" lomu.
Savulaik Ivars Bičkovičs bija vienīgais kandidāts AT priekšsēdētāja amatam, jo pārējie trīs kandidāti pretendēt atteicās. Uzreiz pēc ievēlēšanas Bičkovičs izteicās, ka neesot "ieplānojis tiesā nekādu revolūciju". Atskatoties uz septiņos gados paveikto jāatzīst - ne revolūcijas, nedz arī stingras, principiālas darbības tiesu sistēmai sasāpējušu jautājumu risināšanā tiešām nav bijis. Viens no spilgtākajiem notikumiem - Saeimas iniciētā Tieslietu padomes izveidošana, kuru saskaņā ar likumu vada AT priekšsēdētājs.
Šīs koleģiālās institūcijas uzdevumos ietilpst arī tiesu politikas un stratēģijas izstrāde, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošana. Tomēr jautājums par tiesnešu atalgojuma paaugstināšanu padomē ticis apspriests daudz cītīgāk, kā tādu jautājumu izvērtēšana, kuri met ēnu uz visu tiesu sistēmu kopumā.
Savulaik, atstājot AT priekšsēdētāja amatu, Andris Guļāns paveikto darbu sarakstā minēja AT administratīvo lietu departamenta, Judikatūras nodaļas un nelikumīgi notiesāto rehabilitācijas nodaļu izveidi, tiesas ilgtermiņa stratēģijas izveidošanu un tiesnešu atalgojuma palielināšanu.
Ivara Bičkoviča pilnvaru laikā AT priekšsēdētāja iniciētas reformas neredz. Intervijā Latvijas radio viņš paveiktā skaitā min darbu Tieslietu padomē, kuram tiekot veltīta puse AT priekšsēdētaja laika; procedūru un lietu izskatīšanas vienkāršošanu, kura samazinot lietu fizisko atrašanos tiesu sistēmā, bet kuru sazin kādēļ vismaz Rīgas tiesās civillietu dalībnieki tā arī nemana.
Panākumu skaitā minēta arī iestādes vadīšana ekonomiskās krīzes apstākļos, ar budžeta samazināšanu un cilvēku atbrīvošanu, kā arī ar pāreju uz "tīrajām" tiesu instancēm saistītā AT Krimināllietu tiesu palātas un AT Civillietu tiesu palātas likvidācija līdz 2016.gadam. AT priekšsēdētājs atzīst, ka pārsvarā viņu nodarbina viss, kas ietver valsts iestādes administrēšanu. Vai ar to pietiek visas tiesu sistēmas atslēgas amata pildīšanai?
Pirms septiņiem gadiem Bičkovičs teica - tiesas prestiža celšanai vislabākais un visefektīvākais līdzeklis ir juridiski argumentēti, skaidri formulēti un cilvēciski saprotami nolēmumi. Diemžēl pēdējo gadu skandāli un arvien augošās sabiedrības bažas par tiesu darba kvalitāti liecina, ka ar tiesas prestiža celšanu Bičkovičam īsti nav veicies. Daļa sabiedrības joprojām šaubās par tiesu objektivitāti, bet saskaņā ar SKDS datiem 2014.gadā tiesai nav uzticējušies 43% aptaujas dalībnieku. Pilnīgi iespējams, ka daudziem politiķiem Bičkoviča kandidatūra ir ērta un patīkama. Bet vai šī kandidatūra ir piemērota arī AT vadīšanai turpmākos piecus gadus?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
