Tieši šo aspektu PIK galaziņojuma projektā nesaskatīju. Drīzāk saskatāms mēģinājums nostiprināt ierindas ierēdniecības atbildību augstākstāvošās priekšniecības priekšā. Tātad atkal - sakārtot atskaišu dokumentu blāķus.
Nav piedāvājuma paaugstinat valsts pārvaldes augstākā līmeņa vadītāju atbildību pilsoņu priekša.
Balstoties uz Latvijas prezidenta Andra Bērziņa teiktā: "... šī ir ilgu laiku krātā nelaime..." , ir jānovērš uzkrātie iemesli šādai traģēdījai, ir jāizvērtē un jāpersonalizē valsts pārvaldes augstākā līmeņa nepienācīgā savu pienākumu izpilde. Un būtībā pat nav svarīgi vai tas noticis nemākulības, neizpratnes un bezatbildības, vai pat iespējams koruptīvu interešu dēļ. Jo šī izvērtēšana PIK līmenī notiek laikā kad daudz mazāk atbildīgās tehniskās personas tiek pakļautas kriminālvajāšanas procesam.
Laikā kad bezatbildīgās valsts pārvaldes amatpersonas saņem valsts apbalvojumus un prēmēšanas... par pašu organizēto pilsoņu slepkavību. Nosaucot to par veiksmes stāstu
Nedrīkst pieļaut, ja nākotnē gribam izslēgt šādu traģēdiju atkārtošanu, tādus izvairīgus formulējumus, kā gala ziņojuma projektā - "kļūda"... Jo, jau balstoties uz premjera Valda Dombrovska, ministra Ata Kampara un Saeimas komisijas priekšsēdētājas Ilmas Čepānes teiktā, galaziņojuma projektā ir darīts secinājums par "valsts atteikšanos no nozares uzraudzības". Tad tā vairs nav kļūda. Noziedzīga bezatbildība un nekompetence pārvaldes principos, pienākumos un uzdevumos... bet ne jau kļūda.
PIK sēžu laikā tika visai precīzi sniegts ekspremjeru, ministru, valsts sekretāru, departamentu direktoru un ekspertu skaidrojums un secinājums - tā bija apzināta darbība lai piesaistītu hipotetiski iespējamos investorus, kuri tā arī neatnāca, un naudas taupīšana pie tukšas valsts kases... Tātad apzināta darbība finanšu plūsmu radīšanai uz pilsoņu drošības rēķina. Tika apzināti mainīta valsts kontroles stiprināšanas koncepsija uz šīs kontroles likvidēšanas koncepsiju (7.5.3.), faktiski apzinoties ka šīs kontroles funkcijas praktiski netiek nodotas ne vienai institūcijai (7.5.4.), apzinoties to, ka pašvaldību kapacitate neļaus īstenot valsts vietā pietiekamu kontroli...
Praktiski tika atvieglota negodprātīgām valsts amatpersonām izdevīgā koruptīvās lobēšanas sistēmas darbība, pastiprināta interešu konfliktu risku iespēja. Likvidēta vienota valsts politika nozarē.
Šādu apzinātu darbību kopumu saukt par kļūdu ir valsts pārvaldes noziedzīgas bezatbildības piesegšana no valsts politiskās pārvaldes puses. Tāpēc ir nepieciešams personalizēt precīzāk (bez)atbildīgās amatpersonas valsts pārvaldē, neveļot vainu uz negadījumu, Mikausi vai šņaucerlācīšiem... Protams var jau norādīt uz kopējo 9.Saeimas un tās veidoto valdību vainu... taču sen zināms ka kolektīva atbildība veicina personīgo bezatbildību. Šoreiz valsts pārvaldē.
8.sadaļā analizējot informāciju par Būvniecības kontroles biroja izveidi ir vērts pievērst uzmannību apstāklim, ka :
1) Saglabājas augsts amatpesrsonu korupcijas riska līmenis, pēc analoģijas ar daudzu gadu apkaroto ceļu policijas "piecīšu" problēmu.
2) Biroja funkcijās nav iekļauta tāda paaugstināta riska būvniecības nozare kā ceļu būve, ar analoģiskām problēmām. Un bojāgājušie šajā riska zonā tieši ceļu kvalitātes dēļ ir daudz.
10.sadaļā ir atzīmēta, bet atstāta bez risinājuma piedāvājuma visai neveiksmīgā LR MK un ekonomikas ministrijas ieviestā prakse atbildības nogrūšanā no valsts uz sabiedriskajām organizācijām sertificēšanas jautājumos.Var un vajag deleģēt iespējas organizēt darbu, bet nedrīkst deleģēt valsts atbildību sabiedrības priekšā pasai sabiedrībai.
12.sadaļas pp.12.4 ir mēģinājums sakārtot publisko iepirkumu praksi. Ir paredzēta drošības nauda par sūdzībām IUB. Toties nav paredzēta iepirkumu konkursa uzvarētāja atbildības pastiprināsana par krāpšanu. Līdz ar to jau ierastā prakse, kad pēc konkursa uzvarētāja apstiprināšanas parādās neuzskaitīti darbi un izdevumi... saglabājas.
Kā arī nav pat paredzēts izslēgt no nākošajiem iepirkumu konkursiem pretendentus, kuru sniegtie pakalpojumi valstij un pašvaldībām iepriekšējās reizēs ir radījušas problēmas.
Par lobisma tiesisko reglamentāciju.
Beidzot ir jāapzinās ka pārāk lielā ierēdņu armija nodarbojas ne viss ar kontroli par valsts pārvaldes procesiem šo procesu paātrināšanai, bet ar šīs kontroles imitēšanu garantējot savas darba vietas ilgdzīvošanu. Tiek sekots lai notiekošais pārvaldē atbilstu papīros rakstītiem burtiem, ne darbības jēgai. Tātad praktiski ar savu pakaļu piesegšanu no krēslu zaudēšanas iespējām.
Uz šodienu ir izveidota koruptīvā lobisma sistēma, kuras izveidi praktiski piesedza iepriekšējo Saeimas darbības laikā Latvijas Ģenerālprokuratūra. Šī sistēma pašlaik rūpīgi sevi sargā, pat izmantojot represīvās institūcijas. Vai šodienas ģenerālprokuratūras vadībai izdosies to pārvarēt... gribētos, novēlu, bet garantijas nav.
Spriežot pēc rīdzenieku atsauksmēm, Rīgas vadībai tas nav joprojām izdevies, kaut virzība ir.
Tieši tāpēc, kā to rāda Tukuma pilsētas piemērs, pašvaldībai ir vieglāk, no juridiskā viedokļa reaģēt uz nelaimi, nevis to novērst preventīvi. Sevišķi tas izpaužas uz Katovices -Polija, uz BadreihenHalles - Vācija vai Eliotleikas - Kanāda, fona.
Sociālā atbalsta bloks galaziņojuma projektā.
Daudz nopietnāk jāpieiet jautājumam par informatīvo atbalstu uzsākot avāriju seku likvidēšanu uzsakot. Neziņa traumē gan cietušos, gam visu sabiedrību. Tieši tāpēc sašutumu izsauc gadījums ar M.Šicu, kura paveiktais bija vērsts tieši uz šīs psiholoģiskās traumas mazināšanu bojā gājušo un cietušo radiniekiem, un tagad tas tiek atalgots ar tieslietām...
Sociālais atbalsts nav altruiska palīdzības sniegšana. Šai sakarībā ir nepieciešams speciāls likums vai cits specials normatīvais akta, kas reglamentētu sociālo aizsardzību katastrofā cietušajiem. Šajā normatīvajā aktā būtu īpaši precīzi jānosaka valsts pārvaldes atbildība, pat gadījumos kad nav valsts pārvaldes amatpersonas vainas. Mūsu gadījumā šāda vaina, kā to jau pierādīja PIK izmeklēšana, ir - nemākulīga un bezatbildīga valsts pārvalde, kura noveda pie smagām sekām.
Runājot par izdarīto-neizdarīto attiecībā pret cietušajiem, bojā gājušajiem un to ģimenes locekļiem, ir jāapzinās ka visas valsts izmaksas nav altruistiska palīdzība. Tā nav labdarība.
Visi bojā gājušie un cietušie ir maksājuši nodokļus. Nodokļu maksāšana netiek veikta lielās liekēžu armijas uzturēšanai ierēdņu krēslos. Tas tiek darīts lai valsts pildītu uzņemtās saistības - nodrošinātu savus pilsoņus ar drošu un kvalitatīvu dzīves vidi saskaņā ar Satversmē noteikto.
Ar šo pienākumu kopumu Valda Dombrovska vadītās valdības nav tikušas galā. Tā kā runājot par pabalstiem ir atklāti jāpasaka tas, ka tie nav pabalsti. Tā ir visai minimala kompensācija par valsts nesniegto pakalpojumu, par kuru tā saņēma samaksu.
Ar šo normatīvo aktu beidzot būtu jāiedarbina arī tiesiskie mehanismi valsts zaudējumu segšanai regresa kārtībā no nolaidīgi un nemākulīgi strādājošām valsts pārvaldes amatpersonām, nevis valsts svētkos tām jādāvā valsts, tātad tautas(?), atzinības trijzvaigžņu un atzinības krustu veidā. Jo šāda prakse degradē valsts apbalvojumu sistēmu, veido tiesisko nihilism un, pretēji Satversmes prasībām, veicina nedrošas dzīves vides izveidi Latvijas pilsoņiem.
Līdz ar to garantējot ka šāda traģēdija noteikti atkārtosies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
