Foto: AFI
Latvijas prezidentūras ietvaros Rīgā norisinās starptautiska konference "Patērētāju tiesību aizsardzības politikas nākotnes prioritātes digitālajā laikmetā", kurā iezīmējam patērētāju politikas nākotnes prioritātes digitālā laikmeta apstākļos.

Jāatzīst, ka mūsdienās patērētāji vēl joprojām sastopas ar virkni problēmu, iepērkoties vai vēloties saņemt pakalpojumus tiešsaistē. Piemēram, ģeobloķēšana jeb interneta satura ierobežošana pēc klienta atrašanās vietas attiecas gan uz pirkumiem, gan audiovizuālo un kultūras produktu pieejamību internetā. 

Savukārt ļoti dārgi telefona viesabonēšanas pakalpojumi, sevišķi mobilajiem datiem, interneta lietošanu viedtālrunī, atrodoties ārzemēs, padara gandrīz neiespējamu. Tāpat reti kad zinām, kas notiek ar mūsu personas datiem, kad tos esam "palaiduši" tīmeklī.  Viens no Eiropas Savienības (ES) vienota digitālā tirgus mērķiem, pie kura rezultātu sasniegšanas strādājam arī Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, ir novērst šķēršļus tiešsaistes darījumiem, sniedzot patērētājiem taustāmu labumu.

Cik aktīvi interneta lietotāji esam?

Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2014.gadu apliecina, ka mēs, latvieši, esam aktīvi interneta lietotāji. 73% mājsaimniecību ir pieeja internetam, un 97% jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem to regulāri lieto. Savukārt 43% Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, visbiežāk iegādājoties apģērbu un sporta preces (48% no pircējiem), kā arī pasākumu biļetes (32%). Kopumā Eiropā trīs ceturtdaļas aptaujāto vecumā no 16 līdz 74 gadiem atzīst, ka ir lietojuši internetu pēdējo 12 mēnešu laikā, no tiem 60%, un Lielbritānijā pat 82% - iepirkumiem tiešsaistē. Līdz ar to šobrīd vidēji katrs otrais eiropietis iepērkas internetā; katrs septītais to dara citu ES dalībvalstu interneta lapās.

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka Eiropas Savienības vienotais digitālais tirgus ir viena no visdaudzsološākajām un vērienīgākajām progresa jomām, kura ieviešanas potenciālais ieguvums būtu 260 miljardi eiro katru gadu. Ilgtermiņa ieguvumi no pilnībā funkcionējoša vienota digitālā tirgus līdz ar to varētu būt līdz pat 6% no kopējā ES IKP, savukārt īstermiņā būtu iespējams palielināt IKP pieaugumu līdz pat 2,6%.

Ar 500 miljoniem iedzīvotāju Eiropa ir pasaules 3. lielākais tirgus. Nojaucot barjeras digitālajā vidē, mēs spētu līdzvērtīgi konkurēt ar ASV, kas ir mājvieta šī brīža lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram,  Google un interneta veikaliem - Amazon un  Ebay. Jāpiemin, ka e-komercija šobrīd ir visātrāk augošā nozare pasaulē, pieaugot par gandrīz 20% gadā. Gan jāatzīst, ka šajā e-komercijas "skrējienā" pašreiz vadībā ir Āzijas valstis, sevišķi Indija. Tai pat laikā vairāk nekā viena trešdaļa (34%) no pasaules e-komercijas darījumiem noris tieši Eiropā, savukārt 29% ASV un 27% Āzijā. Mums ir svarīgi, lai Eiropa saglabātu savu vadošo lomu pasaules e-komercijā.

Eiropas Savienībā jau šobrīd spēkā ir vienoti noteikumi attiecībā uz patērētāju tiesībām, tai skaitā - iegādājoties tiešsaistes pirkumus. Tāpat ir izveidoti Eiropas Patērētāju informēšanas centri, kas nodrošina patērētājus ar informāciju par pārrobežu pirkumiem un palīdz rast risinājumus strīdos ar komersantiem, piemēram, ja interneta veikalā ir iegādāta nekvalitatīva prece. Savukārt drīzumā sagaidāms, ka spēkā stāsies vienotie noteikumi, kas aizsargās patērētāju tiesības, iegādājoties t.s. kompleksos ceļojumus internetā, situācijās, kad, piemēram, internetā solītā viesnīcas kvalitāte atšķiras no tās, ko ieraugāt realitātē.

Vai izmantots Eiropas digitālais potenciāls?

Vienlaikus jāatzīst, ka Eiropas digitālais potenciāls ne tuvu nav pilnībā izmantots, jo mēs pagaidām nevaram runāt par vienotu digitālo tirgu. Tas joprojām ir fragmentēts, jo daudzos aspektos praktiski pastāv 28 nacionālie tirgi, kā rezultātā vērojamas daudzas ilgstošas problēmas, kas apgrūtina preču un pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu tiešsaistē, kā arī start-up uzņēmumu izveidi un izaugsmi.

Ir skaidrs, ka visu tiešsaistes aktivitāšu un digitālo pakalpojumu pamatā ir kvalitatīvs interneta pieslēgums. Tieši telekomunikācijas nodrošina piekļuvi pasaules līmeņa tīkliem un komunikāciju pakalpojumiem. Ātru, drošu un par pieņemamu cenu - tādu mēs visi vēlamies savu interneta pieslēgumu kā mājās, tā savā viedtālrunī. Tomēr šobrīd pastāvošo likumdošanas atšķirību dēļ patērētāji nevar saņemt pakalpojumus no citu ES dalībvalstu telekomunikāciju operatoriem. Piemēram, darba dēļ man sanāk daudz ceļot un izmantot mobilos sakarus ārvalstīs. Ieskatam - atrodoties ārpus Latvijas, 1 stundu gara saruna skype, izmantojot kameru, izmaksātu 60 eiro, jeb 1 eiro minūtē, Youtube video noskatīšanās - 9 eiro. 

Viesabonēšanas maksas joprojām ir augstas, sevišķi - izmantojot internetu viedtālrunī. Tādēļ, lai padarītu Eiropu konkurētspējīgāku digitālajā pasaulē, ir jālikvidē viesabonēšanas tarifi Eiropas Savienībā. Ne mazāk svarīgi, uzskatu, ir panākt, lai lielās kompānijas ļaunprātīgi neizmantotu savu dominējošo stāvokli. Eiropas Komisijas pirms nedēļas nosūtītais iebildums Google par to, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, savā meklētājā kā pirmos uzrādot tos uzņēmumus, ar ko tā noslēgusi līgumu, ir solis pareizā virzienā.

Ar ģeobloķēšanu mēs Latvijā saskaramies regulāri, gan iepērkoties internetā, gan mēģinot piekļūt audiovizuālajiem un kultūras produktiem, piemēram, TV raidījumiem. Youtube kanāla satura pieejamība atšķiras atkarībā no valsts, kurā atrodas lietotājs, savukārt, ja Briselē vēlos skatīties LTV internetā, saņemu paziņojumu: "Atvainojiet, šī tiešraide satur materiālu, kuru LTV nav tiesību izplatīt valstī, kurā Jūs atrodaties." Eiropas Parlamentā esam regulāri uzsvēruši nepieciešamību mainīt autortiesību noteikumus, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas. 

Cerību, ka audiovizuālā joma tiks sakārtota, viesa Digitālās ekonomikas un sabiedrības lietu komisārs Ginters Etingers, kurš šonedēļ, runājot ar mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, solīja līdz šī gada rudenim nākt klajā ar priekšlikumu autortiesību likumu saskaņošanai. Uzskatu, ka autortiesību noteikumus nepieciešams veidot vienkāršākus un skaidrākus, atbrīvojoties no liekiem ierobežojumiem digitālā satura pieejamībai, kā arī gādājot par to, lai tīmekļa saturs un pakalpojumi būtu vienlīdz pieejami visās ES valstīs.

Pieļauju, ka daudzi no mums ir saskārušies ar situāciju, kad ārvalstu interneta veikals preces uz Latviju nepiegādā, turklāt bieži par to, ka uzņēmums neveiks piegādi, uzzinām tikai pirkuma pēdējā solī, kad ir ievadīta visa prasītā informācija. Vēl viens variants - noraidīta tiek pircēja bankas karte, jo izdota ne tajā ES valstī, kurā bāzēts interneta pakalpojuma sniedzējs. Lai arī jau piecus gadus pastāv vienotā eiro maksājumu zona, tomēr šādi gadījumi nav retums. Līdz ar to patērētājam tas ir zaudēts laiks, bet pārdevējam - neiegūta peļņa, kopumā - zaudējums ES ekonomikai.

Nereti viens no galvenajiem šķēršļiem, kādēļ cieš patērētāji ir tas, ka dalībvalstis ar ļoti atšķirīgu dedzību ievieš to, par ko pašas Briselē vienojušās. Nepieciešama stingrāka esošās likumdošanas ieviešanas uzraudzība, kas ļautu patērētājiem paļauties uz savu tiesību aizsardzību līdzvērtīgi visās dalībvalstīs. Kā piemēru šeit varu minēt 2011.gadā pieņemtos Telekomunikāciju noteikumus, kuri atļāva patērētājiem vienas dienas laikā mainīt operatoru, saglabājot to pašu tālruņa numuru. Tomēr dažas valstis šos noteikumus noteiktajā laikā neieviesa, tādējādi radot sarežģījumus patērētājiem.

Digitālajām tehnoloģijām pēc būtības nav robežu. Mēs Latvijā iegādājamies Ķīnā ražotas preces no ASV izveidota interneta veikala, kurš bāzēts Īrijā. Savukārt programmētājs savu "preci" rada Latvijā, bet pārdod Francijā. Taču esošā pievienotās vērtības nodokļa sistēma digitālajai ekonomikai absolūti nav pielāgota. Šobrīd digitālo pakalpojumu sniedzēji izvēlas par savu bāzes vietu valsti ar draudzīgāko nodokļu sistēmu, piemēram, Luksemburgu. 

Tas nav patērētājiem izdevīgi un neveicina veselīgu konkurenci. Zināms progress nodokļu jomas sakārtošanā ir ES PVN noteikumi (VAT MOSS), kas stājās spēkā ar šo gadu, nosakot, ka PVN elektroniski sniegtiem pakalpojumiem maksājams pēc tiem noteikumiem, kādi ir valstī, kur atrodas pakalpojuma pircējs, nevis pārdevējs, bet pašu PVN atskaiti uzņēmējs var iesniegt savā valstī un savā valodā. Tomēr uzskatu, ka nepieciešams turpināt modernizēt PVN sistēmu, kura šobrīd nav atbilstoša tiešsaistes pakalpojumiem.

Mūsdienās ik sekundi notiek milzīga personas datu apjoma nosūtīšana un apmaiņa visā pasaulē, gan iepērkoties internetā, gan vienkārši izveidojot Facebook vai Apple ID kontu. Tādējādi uzmanības centrā nonāk jautājumi par privātumu un personisko datu aizsardzību tiešsaistē. Uzskatu, ka personas datu aizsardzība ir mūsu pamattiesības, lai gan realitātē ne vienmēr varam būt pārliecināti, ka kontrolējam savus personas datus. Piemēram, esot Vācijā, lai pieslēgtos bezvadu internetam, man tiek prasīta detalizēta informācija, un jāapstiprina piecas lapas garš teksts ar noteikumiem un nosacījumiem. 

Protams, ka noteikumiem nākas piekrist, bet realitātē, tos visus izlasīt nespēju. Un tad rodas jautājums - vai kāda iestāde pārbauda, kas šajos noteikumus iekļauts un, kas tiek darīts ar maniem datiem? Eiropas Parlamentā mēs priekšlikumu likumam par iedzīvotāju datu aizsardzībai informācijas tehnoloģiju pieņēmām pirms gada, tomēr pagaidām dalībvalstis nevar vienoties par tā galējo redakciju.

Viennozīmīgi, uzdevums mums, likumdevējiem, nav vienkāršs - izstrādāt tādu ES vienotā digitālā tirgus koncepciju, kura būtu atbilstoša ne tikai šī brīža situācijai, bet adekvāta arī nākotnē. Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā esam atzinuši, ka tieši digitālās jomas potenciāls var būt izšķirošs, lai palīdzētu Eiropai atkopties no krīzes, tāpēc  šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai ES tiesisko ietvaru pielāgotu digitālā tirgus attīstībai. Savukārt no Eiropas Komisijas 5.maijā sagaidām konkrētus priekšlikumiem Digitālā vienotā tirgus izveidei.

Patērētāji viennozīmīgi būs absolūtie ieguvēji no pilnībā ieviesta vienota digitālā tirgus. Tas nozīmēs lielāku izvēli, labāku kvalitāti un zemākas cenas, vieglāku pieeju citās valstīs radītiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī aizsardzību plašākā un konkurētspējīgākā tirgū. Savukārt 500 miljoni potenciālo klientu un pircēju ir lieliska motivācija vairāk pievērsties uzņēmējdarbībai, tādējādi radot darbavietas un veicinot ekonomikas attīstību visā Eiropā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!