Mācības ilgstoši notika divās maiņās

Pašlaik atsevišķajā ēkā mācās 1. līdz 3. klases skolēni, kuriem no 1. septembra pievienosies arī 4. klases. Ilgus gados skolā darbojās divas maiņas, kā rezultātā skolēni mācības beidz plkst.18:30. Jau otro gadu jaunākie skolēni ir atsevišķā ēkā, tāpēc visas mācības var notikt vienā maiņā. 2016. gada 1. septembrī skolēnu skaits bija 1038, tāpēc esam ļoti gandarīti, ka visi var mācīties vienā maiņā. Bērniem nav veselīgi beigt mācības 18:30 vakarā, jo tas nozīmē, ka pie mājas darbu pildīšanas skolēns tiek tikai ap 20 vakarā. Arī vecākiem tas radīja papildu problēmas ar darbu, lai bērnu varētu atvest uz skolu, piemēram, 12.00 dienā, un vēl, protams, arī jautājums par pulciņiem, no kuriem gandrīz visi notiek pēcpusdienās.

Skolēnu skaita ziņā ir sasniegti "griesti'

Skola ir ļoti pieprasīta, nav bijis tāds mācību gads, kad mēs varētu uzņemt visus gribētājus, esam spiesti atteikt gandrīz pusei. Šobrīd sākumskolas skolēni jūtas ļoti komfortabli, mācoties jaunās, izremontētās telpās, kas pielāgotas tieši sākumskolas vajadzībām. Bet jāsaprot, ka skolēnu mums nav kļuvis mazāk, sākumskolā mācās 421 bērns. Mēs esam tikai pārcēluši otro maiņu uz citām telpām, tāpēc, ja septembrī nāktu klāt arī sešgadnieki, mums nebūtu iespējas viņus uzņemt. Pieprasījums ir tik liels, ka sākumskolā nākas uzņemt pat četras 1. klases, taču nākamgad varēsim uzņemt tikai trīs 1. klases, jo telpas ir ierobežotas.

Nebūtu iespējams uzņemt arī sešgadniekus! Nevaru iedomāties, kā tas būtu, jo mēs nedrīkstam neuzņemt septiņgadniekus. Uzņemot sešgadniekus, mums atkal būs jāatgriežas pie mācībām divās maiņās. Sākumskolā ir ļoti daudz skolēnu, citviet Latvijas reģionos visā skolā nav tik daudz bērnu.

Argumenti par labu reformām – nepārliecinoši

Rīgā vecāki piesaka savus bērnus skolā divus gadus pirms mācību uzsākšanas, tāpēc rodas jautājums, kāda kārtība būs ar sešgadniekiem. Vai vecākiem būs jāpiesaka bērni skolai jau četru gadu vecumā? Sistēma šobrīd nav gatava sešgadniekiem. Pagaidām no ministrijas nav dzirdēti vērā ņemami argumenti, kāpēc sešgadniekiem būtu jāuzsāk pamatizglītības apguve, līdz šim bijusi vienkārša parunāšana par to, kāpēc tas būtu labi. Tas mani nepārliecina! Īpaši ņemot vērā, ka Latvijas izglītības sistēmas vēsturē divas reizes šādas reformas jau ir mēģinātas un abas reizes neveiksmīgi.

Kur sešgadnieki mācīsies?

Ja runājam par sešgadniekiem skolas solā, tad jāsaka, ka, protams, ir jau daži veiksmes stāsti, par kuriem tad arī raksta visos portālos, taču tajā pašā laikā ir arī ļoti daudz problēmgadījumu. Nesen iepazinos ar kādu psiholoģijas pētījumu, kurā atgādināts, ka zēni attīstās nedaudz lēnāk, īpaši šajā vecumā, kas nozīmē, ka sešus gadus veci zēni, visticamāk, nav gatavi skolai.

Plašsaziņas līdzekļos izskanēja arī varbūtība, ka sešgadnieki 1. klases programmu varētu apgūt bērnudārzos, tad attiecīgi rodas jautājums, vai bērnudārzi tam ir gatavi? Cik ātri bērnudārzi spēs mainīt izglītības saturu sešgadniekiem? Savukārt, ja nav paredzēts mainīt izglītības saturu, tad es īsti neredzu jēgu to saukt par 1. klasi.

Nevar reformēt saturu un formu vienlaicīgi

Mūsu skolā nedz telpas, nedz materiālā bāze nav gatavas sešgadniekiem. Ministrijas arguments par labu reformai ir tāds, ka 12. klasēs skolas solos sēž pat 19 gadus veci jaunieši, taču grūti piekrist ministrijas teiktajam, ka viņi ir pārāk pieauguši mācībām skolām. Jā, daļa no šiem pilngadīgajiem jauniešiem vairs nedzīvo kopā ar vecākiem, taču nevarētu teikt, ka tas rada lielas problēmas mācību procesā.

Piekrītu, ka reformām izglītības sistēmā ir jābūt, taču, tā vietā, lai bīdītu skolēnus par vienu gadu uz priekšu vai atpakaļ, drīzāk vajadzētu izvērtēt, vai tā visa informācija, kas ir ietverta izglītības saturā, ir nepieciešama. Šobrīd izglītības sistēmā tiek mēģināts reformēt pārāk daudz lietas uzreiz, nevienā struktūrā nevar reformēt saturu un formu vienlaicīgi, tad sistēma sabrūk. Jāsāk ar kaut ko vienu. Jāsāk ar vienu no aspektiem, otru paturot stabilu.