Nevar teikt, ka mūsu valstī dažādu radikālus uzskatus pārstāvošu organizāciju būtu īpaši daudz, tomēr to ir pietiekami. Interesanti, ka principā jau visi šie veidojumi ir labēji tendēti – tikai atšķirīgs viedoklis tiem ir par to, kuri tad ir tie īstenie sliktie. Latvieši domā, ka jāpadzen ir krievi un žīdi, bet krievuprāt par nevēlamiem elementiem uzskatāmi latvieši un žīdi. Tas arī viss, kas ir atšķirīgs šo cilvēku uzskatos un to spilgti apliecina arī, piemēram, antiglobālistu grautiņi Dženovā, kur plecu pie pleca cīnījās diametrāli pretēju uzskatu pārstāvji, kuri citos apstākļos būtu mēģinājuši vien otram pārgriezt rīkli. Tomēr visus viņus vienoja kopīgs naids pret kapitālismu un vecās nesaskaņas tika aizmirstas. Tāpēc patiešām nebūs jābrīnās, ja pēc kāda laika Vladimirs Lindermans, Aivars Garda un viņiem līdzīgie, kopīgi, ar iepuvušām olām apmētās kādu ārvalstu līderi, un pēc tam publiski paudīs, ka cīnījušies taču par svētu lietu.
Kaut kas visai līdzīgs jau ir noticis arī pie mums, Liepājā, kur draudzīgas attiecības uztur
barkašoviešu
vadonis Jevgenijs Osipovs un latviešu radikāļu līderis Viktors Statujevs. Un visuzjautrinošākais šajā stāstā ir tas, par latviešu tautas īsteno glābēju sevi patiesi uzskata cilvēks, kuram pašam ir jauktas asinis. Līdzīga situācija ir pretējā frontē, kur krieviski runājošos konsolidēt mēģina Mareks Zālītis, kuram vismaz pēc nosaukuma spriežot, vajadzētu būt kaut kādā veidā saistītam ar latviešiem.

Taču kronis visam neapšaubāmi ir izteikti latviski nacionālistiskā interneta lapaspuse latvians.lv. Drošības policijas šefs Jānis Reiniks ar pārliecību apgalvo, ka tā tiekot atjaunota no Krievijas. Pat, ja tā nav, mans dziļi personīgs viedoklis ir, ka atsevišķus latviešu nacionālistu spēkus finansē no Krievijas.

Un pirmkārt jau jāmin Garda, kurš, šķiet, iestājas pret pilnīgi visu. Tomēr jāatgādina, ka vēl padomju laikos šī persona ieņēma ļoti labi atalgotu un visai augstu amatu, bet pēc tam vairākus gadus strādāja varenajā kaimiņvalstī. Un arī visas viņa pēdējā laikā rīkotās akcijas, citādāk kā par provokācijām nosaukt nevar. Jo, ja sāk paanalizēt, kam tad tās ir izdevīgas, tad atbilde ir tikai viena – mūsu valsti, Latvijai naidīgiem spēkiem. Atliek kaut vai palasīties mūsu valsts krievvalodīgo presi -, kurā ik pa brīdim tiek apgalvots, ka jau tagad skaidrs, ka tāds Garda noteikti iekļūs nākamajā Saeimā un nabaga krievvalodīgie lasītāji tiek biedēti ar to, kas nu tad būs. Tikmēr latviski runājošajai sabiedrības daļai ir pilnīga pārliecība, ka ne nu tāds Garda kaut kur iekļūs, ne nu kas…

Bet Garda tikmēr izdod vienu grāmatu pēc otras, kuras principā spēcīgi un ļoti negatīvi ietekmē Latvijas tēlu pasaulē, pats no tā gūdams diezgan lielu peļņu!

Viss sāpīgākais, protams, ir tas, ka kaut kādu tur gardu un viņam līdzīgo dēļ, cieš arī samērā pozitīvi nacionāli noskaņotas organizācijas. Piemēram, “Klubs – 415” pirms 16.marta tika pataisīts gandrīz vai par lielākajiem latviešu radikāļiem, lai gan grūti atcerēties, kad šī organizācija pēdējoreiz būtu paudusi, vai darījusi ko patiešām radikālu un Latvijai naidīgu. Taču par negatīvu sabiedrisko domu modri rūpējas dažādi provokatori un mazas, visai smieklīgas kustībiņas, kā, piemēram, Raivja Dzintara vadītā “Visu Latvijai”, kas patiesībā nesaprot, ka ar tām tiek veikli manipulēts. Jo daudzi noteikti nezina to, ka tajā pašā 16.martā nebija tālu no pret mūsu valsti vērstas provokācijas, par kuras izpildītājiem paši to neapzinoties būtu kļuvuši pilnīgi nevainīgi cilvēki.

Patiesībā būtu nepieciešama tikai viena ļoti spēcīga personība, kurai būtu arī atbilstošs finansiālais nodrošinājums, lai mūs mazās valsts lielie ekstrēmisti kopīgi dotos cīņā pret antiglobālimu, nešķirojot, kurš ir latvietis, kurš krievs, un neapjauzdami, ka tiek veikli izmantoti, paši pret saviem ideāliem…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit