Tieši ekonomiski aktīvās pilsētas, tostarp Jelgava, ir gards kumoss azartspēļu uzņēmumiem. Jau iepriekš ir bijuši vairāki precedenti ar dažādiem iznākumiem: piemēram, 2013. gadā dome neļāva atvērt totalizatoru Lielajā ielā, jo atrašanās pilsētas centrā varētu sekmēt no azartspēlēm atkarīgo skaita palielināšanos. Savukārt 2015. gada 22. septembrī uzņēmums saņēma atļauju ierīkot spēļu zāli, totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles Rīgas ielā 57A. Teikšu atklāti, esmu pilnībā pret šādām izklaides vietām Jelgavā un kopā ar partijas biedriem vienmēr noraidām katru ieceri paplašināt azartspēļu norises vietas, bet diemžēl ne vienmēr šāda nostāja ir vairumam deputātu.
Publiskajās apspriešanās azartspēļu uzņēmumi allaž uzsver to, ka konkrētās izklaides vietas atvēršana sekmēs ekonomikas attīstību, papildinot pilsētas budžetu. To, cik daudz ģimenes ir izpostītas šo spēļu zāļu darbības rezultātā, cik daudz azartspēļu atkarīgo radījušas un cik daudz miljonus eiro atrāvušas no ģimenēm un tajās augošajiem bērniem, tiek aizmirsts pateikt. Bieži vien kā sabiedrība mēs esam stingri, kad runa ir par narkomāniju un tās apkarošanu, bet aizmirstam, cik daudz posta ir nodarījušas un nodara it kā mazās un brīžiem pat nemanāmās spēļu zāles lielāku un mazāku Latvijas pilsētu mikrorajonos un nomalēs.
Šie uzņēmumi pirms jaunas filiāles atvēršanas, uzsākot diskusiju ar pašvaldību, uzsver savu fantastisko pienesumu pilsētas budžetā. Lai aprēķinātu abu pušu finansiālos "ieguvumus", izmantošu vienkāršu formulu, kas varbūt nepretendē uz 100% reprezentativitāti, taču noteikti parāda tendenci. Kā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) dati pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem pirmā pusgada pārskatiem, tad kopējais azartspēļu nozares apgrozījums vien 2016. gada pirmajos sešos mēnešos bijis 124,63 miljoni eiro, bet spēļu iekārtu ienākumi sasniedza 82,75 miljonus eiro.
IAUI publiski pieejamā informācija norāda, ka Latvijā uz šā gada 1. oktobri ir reģistrētas 319 spēļu zāles un 8750 azartspēļu iekārtas. Tātad viena iekārta pusgada laikā nodrošina ienākumus ap 9,7 tūkstošiem eiro. Jelgavā ir 13 azartspēļu vietas ar 397 iekārtām, tātad – kopējie iekārtu ienākumi ir ap 4 miljoniem eiro pusgadā (gadā provizoriski ap 8 miljoniem eiro). Tas pilsētas gada budžetu papildina 289 575 tūkstošu eiro apmērā – procentuāli tie ir 0,5%. Vai šis skaitlis ir tik nozīmīgs, lai aizmirstu izpostītos likteņus? Vai šis pusprocents liek "pievērt acis" uz ārprātu, kas katru dienu notiek šajās vietās? Noteikti nē!
Te varētu parēķināt kaut vai izdevumus, kas rodas Jelgavas pilsētas pašvaldības policijai (JPPP) šajās vietās regulāri ieviešot kārtību. Piemēram, kopš 2012. gada uz spēļu zāli "Klondaika" Jelgavā, Driksas ielā 4 ir saņemti 167 izsaukumi, kas bijuši saistīti ar sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, savukārt šajā gadā – 25 izsaukumi. Uzsvēršu, ka tie ir fiksētie pārkāpumi, kas nonākuši JPPP redzes lokā. Noteikti vēl ir gana daudz pārkāpumu pie šīs un citām spēļu "ellēm", kas nav fiksēti. Šāda veida iestādes grauj ne tikai ģimenes, bet arī pilsētas tēlu.
Pašvaldībai saskaņā ar Azartspēļu un izložu likumu ir pienākums izvērtēt to, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu un ir tiesības atteikt atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai. Tieši šis arguments, manuprāt, ir pats efektīvākais. Tikai jāuzrunā iedzīvotājus un jāļauj pašiem pieņemt lēmumu, jo ne tuvu vienmēr vairākumam vietvaru deputātu ir pietiekami stingrs mugurkauls, lai balsotu pret šādām uzņēmēju iecerēm.
Tieši iedzīvotāji visprecīzāk izprot iespējamos riskus, kas rastos konkrētajā vietā atverot jaunu azartspēļu izklaides vietu. Tas būtu ne tikai objektīvi, bet arī pareizi. Piemēram, Smiltenē 2014. gadā dome neļāva azartspēļu uzņēmumam mainīt savu atrašanās vietu, pārceļot to uz pilsētas centru. Pašvaldības paziņojumā tika minēti 6 būtiskākie "pret" faktori, no kuriem trīs tiešā veidā bija iedzīvotāju veikums dažādās formās – dalība aptaujā, individuālu vēstuļu gatavošana, norādīšana domei uz gaidāmajām problemātikām, kā arī dažādu arodbiedrību kopdarbs. Pavisam nesen arī Liepājā notika publiskā balsošana, kur iedzīvotāji pauda viedokli par jaunas spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu. Šī gada jūlijā 97% aptaujā piedalījušos liepājnieku bija pret azartspēļu vietas atvēršanu, tāpēc arī šajā gadījumā dome uzņēmumam atteica, kas lieku reizi pierāda iedzīvotāju spēku.
Šeit gan vēlos piebilst un izcelt nelielu niansi. Nereti šādas aptaujas notiek interneta vidē, piemēram, Liepājas gadījumā aptaujāto nemaz nebija tik daudz – kopumā 264. Tas rada bažas, ka, ar mērķi savākt vairākumu, ir iespējas piesaistīt "anonīmos pilsētas iedzīvotājus", kuri spēj "noklikšķināt" tā kā vajag un līdz ar to nostrādāt azartspēļu uzņēmēju interesēs. Rūpējoties par šādu un līdzīgu jautājumu objektīvu izlemšanu jau sen nepieciešams realizēt Saeimā iestrēgušo likumprojektu par pašvaldību referendumiem, kuros varētu piedalīties attiecīgajā teritorijā dzīvesvietu reģistrējušie iedzīvotāji, ļaujot sagatavoties idejas atbalstītājiem un oponentiem un izsakot argumentētus viedokļus.
Šāda pieeja, protams, prasa vairāk laika, taču tikai tā lēmumus varēs pieņemt objektīvi. Katra jaunā lieta nāk ar pārmaiņām. Tieši tāpēc uzskatu, ka iedzīvotājiem jābūt pilnām tiesībām lemt par šāda veida izmaiņām un arī citiem pašvaldībai nozīmīgiem jautājumiem, organizējot referendumus.
Mums pašiem ir jābūt saimniekiem savā pašvaldībā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
