Jānis Ankravs: Darba pietiek, bet kāpēc nestrādāt efektīvāk?  (41)

Negribīgums ikdienā ieviest ērtus IT risinājumus joprojām raksturīgs ne tikai valsts un pašvaldības ārstniecības iestādēm un tajās praktizējošiem ārstiem, bet arī privātām struktūrām. Piemēram, ieviešot Latvijas tirgū tādu inovatīvu produktu kā zobārstniecības prakšu informācijas sistēma, kas ļauj nodrošināt efektīvu visu pacientu datu apkopošanu un pierakstu vadību, sarunās ar potenciālajiem klientiem esmu dzirdējis arī šādu piezīmi: "Labiem zobārstiem pacientu pietiek. Kāpēc gan ieguldīt līdzekļus jaunā prakses datu automatizācijas sistēmā, ja darba daudz un nopelnīt tāpat var labi?" Kāpēc iespēja ar IT palīdzību strādāt ātrāk, lētāk, efektīvāk Latvijas mediķu vidū vēl netiek uzskatīta par prioritāti?

Kad pirms pieciem gadiem Eiropas Komisija publicēja pētījuma rezultātus par informācijas tehnoloģiju izmantošanas līmeni medicīnā, atklājās šķietami laba ziņa - Latvijā 88% ģimenes ārstu lieto datoru. Taču izrādās, tikai 4% ģimenes ārstu to izmantoja konsultāciju laikā, apkopojot slimības vēstures, elektroniski veicot nosūtījumus utt., kas bija pats zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Aizvadīto gadu laikā aktīvu datoru lietotāju ārstu vidū noteikti ir kļuvis vairāk. Taču joprojām daudzos ārstu kabinetos dators nav atrodams nemaz vai arī, ja tāds ir, tas netiek lietots praktiskā ikdienas darbā ar pacientiem.

Neapšaubu, ka mediķu darba galvenais instruments ir zināšanas, pieredze un prasmes. Var piekrist dzirdētajām bažām, ka pārliekas digitalizācijas rezultātā pastāv risks zaudēt saikni ar pacientu – dators nekad neaizstās ārsta un pacienta cilvēcisko kontaktu un sarunu. Taču ir tuvredzīgi domāt, ka Latvijas veselības aprūpe izņēmuma kārtā varēs palikt ārpus informācijas tehnoloģiju attīstības raisītajām pārmaiņām. Laiki, kad veselības aprūpē ārsti ikdienas darbā informāciju ievāc, pieraksta un analizē, rakstot ar roku, pamazām aiziet uz neatgriešanos. Ieguvēji konkurencē par pacientu piesaisti būs tās veselības aprūpes iestādes, prakses un ārsti, kuru piedāvātie pakalpojumi un serviss būs kvalitatīvāki un izmaksu ziņā efektīvāki. IT izmantošana, ieviešot modernas medicīnas informācijas sistēmas ikdienas darba atvieglošanai un caurskatāmībai ilgtermiņā ir atslēga uz labāku darba organizēšanu un, neapšaubāmi, arī ekonomisko ieguvumu. IT sistēmas ārstniecības iestādēm palīdz uzskaitīt gan darbā patērēto laiku, gan izmantoto aprīkojumu, tai skaitā pacientu ārstēšanā izmantotos medikamentus kā sekundārā, tā primārajā veselības aprūpē. Šāda pārskatāma informācija iestāžu vadītājiem palīdz plānot budžetu un saprast, cik izmaksā katra konkrēta pacienta ārstēšana.

Interesanti ir MFD Veselības grupas savulaik veiktie mērījumi par ieguvumiem, ko sniedz veselības aprūpes iestādēs ieviestās informācijas sistēmas. Pacientu pieraksts pie ārsta ar šo sistēmu palīdzību aizņem par 40 sekundēm mazāk laika, reģistrācijas ātrums palielinās par vienu minūti, izejošās dokumentācijas ātrums - par 3 minūtēm, norēķini - par 2 minūtēm. Laiks, kas nepieciešams ārstam, lai iegūtu pacienta anamnēzi, samazinājās vidēji par 2 minūtēm, līdz ar to ārstam atliek vairāk laika sarunai ar pacientu. Savukārt kļūdu procents norēķinos no agrākajiem 30% izdevies samazināt praktiski līdz nullei.

Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto informācijas tehnoloģijas un ar tām saistītos e-pakalpojumus, aug pieprasījums un arī piedāvājums, arī veselības aprūpē ikvienam tās dalībniekam – no lielajām slimnīcām līdz individuāli praktizējošiem ārstiem, daudz aktīvāk jāsāk izmantot e-veselības sniegtās priekšrocības un iespējas.