Daudzi biznesi Latvijā strādā pēc šī vilinošā modeļa. Piemēram, notāru saime dzīvo jauki un labklājīgi, automašīnu reģistrēšanas, uzskaites un tehniskās apskates nozare par bada trūkumu nesūdzas, nemaz nerunājot par maksātnespējas administratoru nozari, kurā gan pēdējā laikā manāmas krīzes pazīmes. Esmu pārliecināts, ka eksistē vēl desmiti un varbūt pat simti profesiju vai licenzētu uzņēmumu, kuru galvenā funkcija ir droši un autoritatīvi apliecināt, ka kaut kas ir balts, pūkains vai īsts, šādā veidā sniedzot sabiedrībai nenovērtējamu labumu un vairojot tajā kārtību un uzticēšanos.
Pēdējās nedēļās Latvijā sastaptie ļaudis man stāstīja, ka tuvojoties vērienīgas Eiropas Savienības personas datu aizsardzības regulas ieviešana Latvijā. Apmācību uzņēmumi jau pilnā sparā pārdod kursus, kā biznesi ar šo regulu varēs sadzīvot, jo pārkāpumu gadījumā sodi var sasniegt pat miljonus eiro, jo tiks rēķināti kā procents no pārkāpjošā uzņēmuma apgrozījuma. Uzņēmumiem vajadzēšot algot personas datu aizsargāšanas speciālistus un ziņot par visām sistēmām, kurās tie uzkrāj personu datus. Vienu vārdu sakot, izskatās pēc daudz un ļoti "produktīva" darba zaļo un sarkano zīmodziņu speciālistiem, bet laimīgie Latvijas pilsoņi varēs gulēt mierīgā pārliecībā, ka neviens par viņiem pilnīgi neko neuzzinās, ja vien viņi paši to negribēs.
Šajā ziņā ASV kontrastē. Es neesmu drošs, vai tādi notāri vispār ir, vismaz man ne ar ko tādu nav iznācis saskarties, lai arī investēju un līgumus tur slēdzu aktīvi. Automašīnām tehniskā apskate it kā esot jāiziet, kad auto tiek pārdots, vismaz tā man stāstīja puisis ar lielāku pieredzi šajos jautājumos, katrā ziņā tāda regulārā tehniskā apskate tur nav.
Tiesa, nodoklis, pie tam visai trekns, ir jāsamaksā katru gadu, pretī saņemot uzlīmīti, ko pielipina pie numura zīmes. Par laimi, visu to var nokārtot pa pastu vai tiešsaistē – garās rindās sēdēt nav nepieciešamības.
Arī līgumus ASV galvenokārt paraksta, ieskenējot un aizsūtot pdf failu pa e-pastu. Nekādu "drošo" parakstu vai "uzticamo" notāru nav. Toties, ja sanāk domstarpības, tad viens un divi tevi aizstiepj pie tiesneša, un, ja būsi krāpies, visticamāk, uz ilgāku laiku tevi iebāzīs cietumā. Tāpēc krāpjas reti. Ja esi bailīgs, tad papildus drošībai pieejami dažādi maksas pakalpojumi. Piemēram, radio bieži reklamē "digitālās identitātes" sargāšanas pakalpojumu par desmit dolāriem mēnesī, kur pakalpojuma sniedzējs apņemas tevi nodrošināt pret krāpniekiem, kuri tavā vārdā varētu saslēgt dažādus falšus līgumus, izdarīt pirkumus, ņemt kredītus, utt.
Vēl jaukāka reklāma bija, kur par taisnīgiem dolāriem mēnesī varēja nopirkt digitālo apsardzību īpašumam. Lai neviens nesāk to atsavināt, ieķīlāt vai kā citādi apskādēt. Liekas, ka ASV valsts nodrošina pakalpojumu minimumu, bet par papildu drošību un ērtībām katram ir jārūpējas pašam, un šādu pakalpojumu nodrošināšana tad ir privātā biznesa ziņā.
Trampu var kritizēt par atteikšanos no ASV morālās līderības pasaulē, draudzēšanos ar diktatoriem, bet zīmodziņu vairošanu viņam pārmest nevar.
Patreizējās administrācijas politika ir vēl vairāk samazināt dažādo normatīvo regulējumu skaitu un arī valsts aparāta izmēru. Kas lielā mērā vieš cerības, ka totalitārisms un diktatūra ASV nedraud, jo parasti jau visi autoritārie valdnieki grib visu nacionalizēt un vairot varas kontroli pār cilvēkiem. Šajā ziņā republikāņi un Tramps iet pretējā virzienā.
Interesanti, vai Latvijā ir kaut viens politisks spēks, kas iestājas par drastisku zīmodziņu izskaušanu un valsts aparāta un izdevumu samazināšanu? Tādam es ļoti labprāt atdotu savu balsi.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
