Jānis Bergs: Par stāvokli ar ASV televīzijām, Trampa 100 dienām un Latvijas brīvdienu maratonu  (19)

Nav brīnums, ka arī šogad es biju Lasvegasā un piedalījos tajā pašā izstādē. Salīdzinot ar pagājušo gadu, mūsu stends bija divas reizes lielāks, un iepriekšējā blogā pieminētais industrijas veterāns Džons tagad ir SAF darbinieks un mutīgi daudzina SAF produktus visam savam plašajam paziņu lokam. Vēl viena izmaiņa ir tāda, ka, lai arī esmu Lasvegasā teju nedēļu, uz Stripu neaizeju ne reizi. Tā vietā esam noīrējuši "Airbnb" māju kaut kur pilsētas nomalē, kur var netraucēti strādāt, un mierā un klusumā izgulēties. Daudzas kompānijas šādās izstādēs stendus nemaz neņem, vien norezervē sapulču telpu un izstādi izmanto, lai tās nedēļas laikā satiktos ar saviem klientiem un piegādātājiem klātienē. Tas, protams, labi darbojas tad, ja tev jau ir eksistējoši klienti un piegādātāji, kurus satikt. Ja spēlē esi jaunpienācējs, tad bez stenda īsti iztikt nevar.

Liekas, ka pēc pēdējām vēlēšanām un arī apraides spektra pārdošanas telekomunikāciju uzņēmumiem, ASV televīziju nozare ir uz augšupejoša viļņa, lai arī, protams, ir googli, netflixi un amazoni, kuri piedāvā arvien plašākus straumēšanas pakalpojumus, un jaunākā paaudze parasto televīziju skatās aizvien mazāk. No otras puses, ziņas, sporta pārraides un citas tiešās translācijas arvien vēl ir tradicionālo televīziju lauciņš, un savas pozīcijas tās aizsargā, organizējot aizvien labākas kvalitātes pārraides, kur interneta straumētājiem nepietiek pārraides ātrumu. Izstādē aizgāju uz 8k kino zāles demonstrāciju ar 20 kanālu skaņas ierakstu. Jāatzīmē, ka šādā kvalitātē ierakstīts simfoniskās mūzikas koncerts pēc skaņas kvalitātes nav atšķirams no dzīva izpildījuma, bet bilde izskatās tā, it kā tu skatītos uz dzīviem mūziķiem caur logu. Nākotnē cilvēka radītā realitātes projekcija vairs nebūs atšķirama no patiesās realitātes. Tamdēļ jau arī ir gana prominenti cilvēki, kas apgalvo, ka arī šī realitāte, ko piedzīvojam, nemaz tik reāla nav.

Kamēr Lasvegasā sapņu pārdevēji cits citam pārdod tehnoloģijas vēl izsmalcinātākai sapņu pārdošanai, tikmēr ASV ziņu kanāli kvēli apspriež Trampa 100 dienas prezidenta ofisā un šajā laikā paveikto. Vērtējumi mijas no Trampa paša pieticīgi paustā, ka neviens prezidents vēsturē 100 dienās nav paveicis vairāk par viņu, līdz liberālajos kanālos stāstītā, ka ASV vēsturē prezidenta krēslā vēl nav sēdējis nepiemērotāks un bīstamāks cilvēks. Dažu minūšu gājiena attālumā no mana dzīvokļa Denverā ir Barnes & Noble grāmatu veikals. Kaut kas līdzīgs Jāņa Rozes grāmatnīcai, tikai 10 x lielākā platībā, un vienā stūrī tajā iemitinājies "Starbucks", kas piedāvā mierīgi padzert kafiju un iegrauzt kruasānu, šķirstot grāmatas. Goda vieta ierādīta rokasgrāmatām ar nosaukumiem "Kā pārdzīvot Trampa valdīšanu" vai "100 pazīmes, pēc kurām atpazīt tirāniju." Lielā tirgū pieprasījumam vienmēr seko arī piedāvājums. Trampa atbalstītājiem adresētu grāmatu nav pārāk daudz, šķiet, tāpēc, ka grāmatu lasīšana nav viņu iecienītākais brīvā laika pavadīšanas veids.

Vēl kaut kur pa starpu šajās nedēļās nozibēja fakts, ka Bils O'Reilijs, slavenais "Fox" vakara šovu vadītājs, dabūjis aiziet no darba, jo kādas tur nešpetnas sievietes viņu apvainojušas par seksuālu uzmākšanos, un gaismā nākusi ziņa, ka "Fox" kanāls jau iepriekš samaksājis 13 miljonus dolārus citām sievietēm, lai viņas to nesūdz tiesā par līdzīgiem nodarījumiem. O'Reilija šovam vairāk nekā desmit gadus bijis visaugstākais reitings, un arī alga viņam bijusi mērāma desmitos miljonos dolāru. Ziņa bija tik svarīga, ka par to kādu nedēļu stāstīja visi ziņu kanāli un konkurējošie, protams, ar īpašu degsmi un iedziļināšanos. Interesanti, kādēļ gan Latvijā šādi skandāli publiskās figūras neķer? Publikai būtu interesanti, un arī morāles latiņa celtos uz augšu. Vai tiešām viņi neko tādu nedara, un ir rāmi un pieglaudīgi kā kastrēti runči? Vai vienkārši pie mums visiem tas ir pie kājas?

Tikmēr Latvijā ir kārtējā nedēļa, kura cilvēkiem lielākoties gandrīz visa ir brīva. Tāpēc šo blogu publicēšu otrdienā, jo pirmdien jūs visi gulēsiet vai ciemosities un pie bloga lasīšanas pieķersieties tikai, kad nokļūsiet birojā un sāksiet intensīvu darba dienu. No Amerikas šis brīvdienu maratons izskatās, maigi sakot, ekstravaganti, bet nu, piekrītu, ka latviešiem kā zemnieku tautai ir jādod iespēja parušināties dobēs un sagatavoties pavasara uzplaukumam. Vai pasēdēt un pameditēt, par ko balsot tuvākajās vēlēšanās.

Tā kā grāmatu nozarei Latvijā pieprasījums ir gaužām mazs, tad vienīgais, ko varu ieteikt, ir atgriezties pie klasiķiem. Lasiet, draugi, Kārli Skalbi un viņa "Kaķīša dzirnavas." Un pirms dalāties ar kādu satraucošu ziņu vai paužat taisnīgas dusmas, atcerieties, kas tajā sacīts: "Kāpēc vairot sāpes, lai vairojas prieks."

Pārējos bloga ierakstus vari izlasīt šeit.