Foto: LETA
Pagājušajā nedēļā izlasīju Velbeka jauno romānu "Pakļaušanās." Pēdējās trīs nedēļas mājās sanāca būt labākajā gadījumā 4 dienas, un lidojot laiks jāīsina. Grāmata ir par tuvu nākotni, kad Francijā par prezidentu ievēlēts musulmanis, Sorbonas universitāte pārdēvēta par "Islamisko" un franču intelektuāļi (kā pats Velbeks) steidz pieņemt islamticību un apņemt 15-gadīgas sievas. Sieviešu izglītošana un nodarbinātība ir stingri ierobežota, kas nācis par labu bezdarba mazināšanai, un arī dzimstības rādītāji strauji uzlabojas.

Vienu vārdu sakot – aktuāla nākotne, zinot, ka Imants Kalniņš katru dienu 4 stundas mācās arābu valodu, mūsu līderi izsaka viedokļus, kurus vēl pirms 5 gadiem varētu uzskatīt par odioziem. Kopš Renesanses pasaule ir strauji attīstījusies, balstoties uz cilvēku ticību zinātnei, progresam un ekonomikas izaugsmei. Šķiet, ka šobrīd notiek pavērsiens, kad centrāla kļūst cīņa par dzīvesdziņu un tikumību.

Lai piedod mans labais draugs N., kurš ir liels Velbeka cienītājs, bet man šī grāmata, tāpat kā visa pārējā Velbeka daiļrade, izraisa riebumu, laikam šis ir precīzākais manu sajūtu raksturojums. Galvenokārt jau tādēļ, ka ir tik bezcerīgi pesimistiska un depresīva. No otras puses, tā rosina domāt un raisa diskusijas, tātad ir pietiekami vērtīga, lai to izlasītu.

Šajā nedēļā biznesa darīšanas man lika doties uz Kanādu. "Kanāda nav ASV, Kanāda ir maza valsts – tikai 35 miljoni, tāpēc neceri, ka mēs tur daudz pārdosim," daudzināja mans partneris. Klausoties partnera stāstu, iekodu mēlē un nepateicu, no cik lielas valsts nāku es pats, un ka pat tādā mazā valstī kā Latvija, čakli rosoties, iztiku var nopelnīt pavisam labi.

Šis ir mans otrais Kanādas apciemojums, iepriekšējo reizi tur biju 1989. gadā, tā bija pirmā reize, kad vispār tiku ārpus PSRS. Kanādā visus pēckara gadus dzīvoja mans vectēvs Boris Bergs. Pirmo reizi apmeklējot rietumu valsti, iespaidi bija visspilgtākie, tas bija kā svaiga gaisa malks, kas ietekmēja manus uzskatus par sabiedrību, toleranci un vienkārši labi organizētu valsti. Protams, arī šeit netrūkst savas problēmas, jo nekas jau uz šīs pasaules nav pilnīgs.

Iebraucot Kanādā, ievēroju vairākas lietas. Vispirms jau robežkontrole ir patīkami līdzīga Eiropas valstu robežkontrolei. Dokumentu pārbaude notiek ātri un kulturāli. Kontrastam – ASV parasti ir jāstāv garās rindās, robežas šķērsošana ir stresaina un nepatīkama procedūra. Ja lidojiet no Toronto uz ASV, tad atcerieties, ka ASV robežas kontrole notiek Toronto pusē un, ņemot vērā milzīgās rindas, lidostā vēlams ierasties kādas 3 stundas pirms izlidošanas, vai arī, ja nonākat tur tranzītā, drošāk izvēlēties lidojumus ar vismaz 3 stundu atstarpi.

Bet atpakaļ pie Kanādas. Sajūta te ir daudz mierīgāka, dzīve plūst lēnāk, cilvēki pieklājīgāki. Amerikāņi joko, ka kanādieti var atšķirt pēc tā, cik reizes sarunā viņš pasaka sorry un please. Kanādieši atbild, ka amerikāņiem neesot ko lekties, ka 1812. gadā viņi esot uzvarējuši ASV karā, nodedzinājuši Balto namu, un kopš tā laika jeņķi pie viņiem vairs nelienot. Tāpat kā latvieši stāsta anekdotes par igauņiem, līdzīgi ir arī ar amerikāņiem un kanādiešiem. Vēl – Kanādā viss ir dārgāks. Jo tā taču ir maza valsts un kaut kā man likās, ka sajutu izteiktu protekcionisma smaciņu. Tādu kā – "Aizsargāsim savu tirgu, ASV korporācijas iekšā nelaidīsim." Vai arī, runājot par kādu veiksmīgu uzņēmumu: "Viņu peļņa ir tik liela, pateicoties gudrajai stratēģijai. Viņi ārkārtīgi veiksmīgi prot izmantot valsts finansējumu un uzturēt labas attiecības ar politiķiem." Kaut kur dzirdētas notis, vai ne?

Vienā no apciemotajiem kantoriem 19 no 20 darbiniekiem bija arābi. Sākotnēji šī uzņēmuma īpašnieki bijuši no Ēģiptes. Kopš tā laika saimnieki ir nomainījušies divas reizes, bet arābi ir palikuši. Biznesiem ir tieksme grupēties pēc tautības, jo tā cilvēkiem vieglāk komunicēt, saprast citam citu un jauni darbinieki arī parasti tiek atrasti ar esošo darbinieku rekomendāciju palīdzību.

Vēl vērts pieminēt patreizējo premjeru Džastinu Trudo (https://en.wikipedia.org/wiki/Justin_Trudeau ). Pēc izskata viņš atgādina filmu zvaigzni un nepārtraukti gozējas vietējo ziņu kanālos. Cilvēku viedoklis gan ir pretrunīgs – vieni jūsmo par viņa ideālistiskajām idejām un labo izskatu, citi saka, ka būs interesanti redzēt, kas no visa sasolītā arī materializēsies reālos rezultātos.

Lai arī ASV ekonomika ir desmit reizes lielāka, ar Kanādu noteikti ir vērts strādāt, jo tās attīstības līmenis ir ļoti augsts, cenas arī ir augstas un konkurences līmenis tirgū zemāks, līdz ar to latviešiem visplašākās iespējas izpausties.

Visus pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!