Foto: LETA
2013.gada nogalē Tieslietu ministrijas iekustinātās pārmaiņas maksātnespējas procesa uzraudzības kārtībā joprojām gaida atrisinājumu. No kopumā kompleksās problēmas ar 2014.gada 25.septembra grozījumiem Maksātnespējas likumā, kuri skata pēc tika pieņemti tuvojošos Saeimas vēlēšanu dēļ, kā vienīgais jaunais maksātnespējas administratoru uzraudzības risinājums tika īstenota administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām.

Tas arī bija viss. Pieņemtajā likumā no sākotnējās reformas ieceres nebija atrodama nedz administratoru eksaminācijas un uzraudzības funkcijas nodošana Maksātnespējas administrācijai, nedz profesionālo ētikas normu ievērošanas kā kritērija iekļaušana administratoru vērtēšanā, nedz tāds politiķiem "piemirsies sīkums" kā skaidri izteikta tiesību norma par to, vai advokāts beigu beigās var vai nevar savienot šo amatu ar savu profesiju. 

Šādi likumdevēja "pussoļi" un nekonsekvence bez šaubām var radīt tikai jucekli. Turklāt tieslietu ministrs jau pēc likuma pieņemšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā 2014.gada decembrī paziņoja, ka strādās pie pilnīgi citas koncepcijas, bet vēl vēlāk, acīmredzot izpratis situācijas būtību, - mainīja arī šo viedokli. Rezultātā nozare joprojām ir neziņā, bet Satversmes tiesā uz izskatīšanu gaida pieci tur iesniegtie pieteikumi.

Nevarētu teikt, ka par maksātnespējas procesu līdz šim nebūtu bijis kompetentu viedokļu un pētījumu. Tomēr atļaušos izteikt apgalvojumu, ka Valsts kontroles 2015.gada 3.marta revīzijas ziņojums ir pirmais šāda dziļuma profesionāli un neatkarīgi veiktais pētījums, kas balstīts uz ekonomiskiem aprēķiniem un ietver salīdzinājumu ar tuvākajām valstīm, tātad - konkurentiem par investīcijām. Tādēļ vien būtu vērts vēlreiz izpētīt ziņojumā izteiktos secinājumus.

Valsts kontrole uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis - finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpilde un, ja iespējams, maksātnespējas atjaunošana - netiek sasniegts. Valstī nav izveidota tāda maksātnespējas sistēma, kas vērsta uz likumā noteiktā mērķa sasniegšanu. Turklāt būtu visai pareizi secināt, ka valsts politika maksātnespējas jomā nemaz nepastāv. Latvijā faktiskā maksātnespējas prioritāte ir iespējami ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana, bet maksātnespējas pasākumi nav vērsti uz ekonomisko vērtību saglabāšanu un atgūšanu. 

Tādēļ arī rodas jautājums: vai likumā noteiktais mērķis vispār ir īstais no sabiedrības interešu viedokļa? Ņemot vērā, ka uzņēmumu maksātnespēja ir izteikti tautsaimniecisks jautājums, tās risināšanā būtu jābūt iesaistītām arī ekonomikas nozares izpildvaras struktūrām, ne tikai Tieslietu ministrijai, kura var labi izstrādāt atbilstošu procesu, bet ne definēt šī procesa saimniecisko virsuzdevumu.

Atskatoties uz Maksātnespējas procesa regulējuma vēsturi Latvijā, secināms, ka līdz ar 2010.gada Maksātnespējas likumu maksātnespējas process kļuvis ātrāks, taču problēmas padziļinājušās. Tās izraisīja maksātnespējas administratoru pilnvaru palielināšana vienpersonīgi pieņemt lēmumus, vienlaikus samazinot kreditoru sapulces lomu un mazinot valsts veikto uzraudzību. Valsts kontroles atklātie fakti liecina par ilgstoši uzturētu sistēmu un kontroles trūkumu. Praksē pierādījies, ka ar 2010.gada likumu īstenoto reformu rezultātā administratoru uzraudzību pamatā veic tikai kreditori, kas problēmu nenovērš, bet palielina, jo fiktīvu kreditoru un ieinteresēto kreditoru gadījumā var tikt īstenoti negodprātīgi nolūki.

Maksātnespējas likumā līdz šim nav bijis noteikts, kādām personīgām īpašībām amata pienākumu pildīšanai administratoriem jāpiemīt un kādi ir administratoru darbības ētikas pamatprincipi. Kamēr tādās ekonomiski attīstītās valstīs kā Somija kļūšanai par administratoru ir krietni mazāk ierobežojumu, toties krietni vairāk uzmanības tiek pievērsts tieši minētajiem administratoru personību raksturojošajiem faktoriem.

Attiecībā uz Tieslietu ministrijas norādi, ka, lai nodrošinātu administratora darbības caurspīdīgumu un profesijas prestiža celšanos, administratori viņu amatā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām. Valsts kontrole šajā sakarā norāda, ka ar administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām vien netiks nodrošināta maksātnespējas administratora darbības caurskatāmība, ja netiks rasti risinājumi, kā efektīvi nodrošināt kontroli pār maksātnespējas procesa norisi kopumā un pār administratora darbību sasniegto rezultātu. Turklāt visai pareizi uzsverot, ka vispirms jādefinē, kādu rezultātu valsts sagaida, jo patlaban darbības vērstas uz procesa, nevis rezultāta kontroli.

Kā atzinumā norāda Valsts kontrole, ir svarīgi izvērtēt, kādēļ gadiem ilgi profesijā var darboties administratori, kuru objektīva, neatkarīga un pat tiesiska darbība ir apšaubāma. Autora ieskatā šī situācija vairāk vai mazāk rūpīgi jau bija izvērtēta vismaz 2013. gada laikā Tieslietu ministrijā, kad tika konstatēts, ka līdz šim administratoru darbības uzraudzība pēc būtības faktiski nav veikta.

Neapšaubāmi ārpus administratoru darbības uzraudzības jautājumiem pastāv arī daudzi citi, ne mazāk būtiski. Piemēram, maksātnespējas procesa savlaicīga uzsākšana, lai ekonomisko vērtību saglabāšanas iespējas vispār pastāvētu, VID efektīva iesaistīšanās maksātnespējas procesā, nevis tikai kā novērotājam komersantu attiecībās, un tamlīdzīgi.

Pilnīgi piekrītu, ka jautājumi jārisina pēc būtības un ne tikai no administratoru darbības aspekta. Jebkādām izmaiņām esošajā maksātnespējas procesa normatīvajā regulējumā jābūt vērstām uz galveno mērķi, kas dažādu debašu karstumā nereti tiek piemirsts: finansiālās grūtībās nonākušu parādnieku saistību izpilde, maksātspējas iespējama atjaunošana un ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu izskaušana. 

Precīza maksātnespējas mērķa noteikšana, iekļaujot to ilgstpējīgā nozares politikā, šābrīža situācijā būtu svarīgs un maksimāli ātri darāms darbs atbilstoši tam, kā to savā revīzijas ziņojumā akcentējusi Valsts kontrole. Domājot par procesa mērķi, uzsvars liekams nevis uz uzņēmuma likvidāciju un mantas pārdošanu, bet uz uzņēmumu reorganizāciju un administratoru uzraudzības sistēmas uzlabošanu.

Iespējams, ka ideālā variantā galējā strīdu izšķiršanas instance maksātnespējas lietās būtu tiesa trīs tiesnešu sastāvā, uz šo mērķi ir jāiet, bet, protams, tas nevar notikt vienā dienā un pat ne vienā gadā. Taču šajā aspektā mēs pieskaramies vēl vienam apstāklim. Jebkurš saimnieciskais process ir atkarīgs no veiksmīgi funkcionējošas, kompetentas, uz attīstību vērstas un pilnīgi godīgas tiesu sistēmas. Diemžēl Augstākās tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanas procesā novērotās atziņas man šodien neliek būt pārāk optimistiskam par straujiem uzlabojumiem šajā jomā. 

Bet, kā precīzi norādījusi Valsts kontrole, lai cik kvalitatīvi būtu izstrādāts maksātnespējas tiesiskais regulējums, tā pienācīga ievērošana ir atkarīga ne tikai no parādnieka, kreditoru un administratoru rīcības, bet arī no uzraugošajām institūcijām, kurām efektīvi jāspēj aizsargāt likuma izpildi.

Šajā situācijā visām maksātnespējas procesos iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm ir jāieskatās patiesībai acīs, jāatzīst, kas ir īstais visiem, manuprāt, zināmais problēmas cēlonis un jāpieņem atbildīgs lēmums, lai vienotos par efektīvāko ceļu uz mērķi - godīgu, caurskatāmu un efektīvu maksātnespējas procesu. Ar pusēm es domāju gan Tieslietu ministriju, gan administratorus, gan bankas un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, un, vēlos īpaši uzsvērt, - tātad visus tos, kam patiešām rūp tieši mērķa sasniegšana. 

Piemēram, ideja veidot disciplinārlietu komisiju, iekļaujot tajā arī LKBA, LTRK un citu organizāciju pārstāvjus, manuprāt, noteikti ir atbalstāma un tiks pozitīvi vērtēta no uzņēmēju organizāciju puses. Nešaubos, ka šādas vērā ņemamas idejas ir katrai no pusēm, tāpēc noteikti nepieciešams forums, kur tās visas paust un apkopot.

Kad valdība strādā neefektīvi, privātās uzņēmējadarbības vide tiecas to kompensēt un nepieciešamos procesus vadīt pati, tajā skaitā arī ar likumīgiem līdzekļiem nodrošinot biznesa vides kontroli - pašorganizēšanos, ja tas nepieciešams. Savukārt, ja bizness vai noteikta profesionālā vide nespēj efektīvi funkcionēt un tam ir tendence kļūt par draudu visai sabiedrībai, valstij ir jāuzņemas atbildīgāka loma. 

Tā funkcionē saimniecisko darbību harmonizējošs mehānisms, tā tiek amortizētas sociālās un ekonomiskās problēmas un nodrošināta elastīga sistēmas pastāvēšana. Politikai ir nozīme. Valsts kontroles revīzijas ziņojums par maksātnespējas jomu ir bijis nepieciešamais situācijas audits. Politikai un nozares profesionāļiem tagad uzdevums izdarīt pareizos secinājumus un rīkoties efektīvi, pieņemot atbildīgus lēmumus un nevilcinoties.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!