Šobrīd veselības aprūpe nespēj risināt efektīvi problēmas, ar ko saskaras pacienti un ārsti, piemēram, rindas, kvotas, mediķu zemais atalgojums u.tml. No vienas puses Veselības ministrija ir nodefinējusi lietas, kas it kā ir pieejamas par valsts līdzekļiem. Tajā pašā laikā no otras puses kvotas jau beidzas tā paša gada devītajā mēnesī un atlikušie mēneši ir ar samazinātu noslodzi vai papildu finansējuma meklējumos.
Protams, jāsaprot, ka apdrošināšana kā veselības aprūpes finansēšanas metode nebūt nav panaceja, un tādā valstī kā Latvija ar tik pietiekami zemu iedzīvotāju maksātspējas līmeni, ir vajadzīga valsts līdzdalība.
Nedrīkst uzturēt un uztvert kā pašsaprotamu sistēmu, kad plānveida veselības aprūpe praktiski ir pieejama tikai par maksu. Izstrādājot valsts obligāto veselības aprūpes modeli valstij ir jāizdara pašai secinājumi, ko tā var un ko nevar atļauties.
Jāmin, ka, pateicoties mūsdienīgām diagnostikas metodēm un efektīvām ārstniecības iespējām, pasaulē vēzi vairs neuztver kā smagu, neārstējamu slimību, bet gan kā hronisku slimību ar kuru var ilgstoši sadzīvot, nezaudējot darba spējas un aktīvu atrašanos sabiedrība. Diemžēl, Latvijā ārsti ir spiesti izmantot novecojušas metodes un medikamentus pretēji praksei Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā, kur aizvien vairāk izmanto efektīvāku un pacientu veselību saudzējošāku personalizētu medicīnisko aprūpi.
Drīz Latvija var kļūt par vienīgo valsti Eiropā un vienu no nedaudzajām pasaulē, kas turpina paļauties uz zālēm un ārstēšanas shēmām, kas radītas pirms 10-15 gadiem.
Tāpēc ir svarīgi radīt sistēmu vai programmu, kurā noteikts, kādā laika periodā sasniedzam vajadzīgo līmeni un ieviešam jaunas ārstēšanas tehnoloģijas un medikamentus. Onkoloģijā jau gadiem tiek atlikta mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā finansējuma trūkuma dēļ, tas pats attiecas uz sarežģīto, laikietilpīgo operāciju adekvātu finansēšanu.
Saistībā ar reformām veselības aprūpē nedrīkst aizmirst arī par darbinieku trūkumu un nepieciešamību akūti risināt šo problēmu. Darbinieki, kas strādā trīs un vairāk vietās nav normāla prakse. Pēdējos gados izveidojusies katastrofāla situācija ar vidējo medicīnas personālu, jo neadekvātā atalgojuma dēļ medmāsas pamet darbu medicīnā vai dodas Skandināvijas vai Rietumeiropas virzienā, kā arī pāriet strādāt privātajās struktūrās. Manipulāciju un operāciju izmaksas nav pārskatītas jau daudzus gadus un bieži pat nenosedz to pašizmaksu, līdz ar to izdarītais jau sākotnēji ir ar mīnusa zīmi iestādes budžetā.
Apstirpinātā valdības deklarācija paredz izstrādāt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli. Līdzīgas sistēmas darbojas daudzās Eiropa valstīs. Šobrīd ir nepieciešama politiska griba un uzņēmība to ieviest, kā arī izveidot to tādu, lai tā būtu taisnīga dažādām sociālajām grupām. Iedzīvotājiem ir svarīgi arī zināt, ka valsts nodrošinās aprūpi tādām sabiedrības grupām kā bērni, maznodrošinātie, pensionāri, bezdarbnieki u.tml. Jāmin, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs jau iepriekš ir norādījis, ka iespējamo veselības apdrošināšanas modeļu izstrādē Veselības ministrija sadarbojas ar Pasaules Veselības organizāciju, kas ir zināms drošības garants sabiedrības interešu ievērošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
