Manuprāt, nebūtu pamatoti apgalvot, ka tiesu procesu gaita būtu sevišķi raita vai novilcināta, kā arī lietas izskatīšanas ātrums nevienā no minētajiem procesiem nedrīkstētu būt pašmērķis. Ir jāņem vērā, ka lietu materiāli sastāv no ļoti daudziem sējumiem un ka lietās ir iesaistītas vairākas personas, kurām ir savas intereses, kuras tās ir tiesīgas aizstāvēt, ievērojot tam noteikto procesuālo kārtību.
Daudz nozīmīgāka par lietu izskatīšanas ātrumu, kur Latvijā pēdējā laikā visu instanču tiesu praksē tomēr ir vērojamas pozitīvas tendences, ir lietas faktisko apstākļu noskaidrošana un izvērtēšana, ciktāl tas ir iespējams, un taisnīga sprieduma taisīšana. Tādēļ paātrināt t.s. Zolitūdes traģēdijas lietu izskatīšanu būtu iespējams, nepieļaujot negodprātīgu lietas dalībnieku procesuālo tiesību izmantošanu un atkārtotu neierašanos uz tiesas sēdēm, taču daudz svarīgāk būtu nevis censties panākt ātru, bet gan kvalitatīvu lietu izskatīšanu un taisnīgu iznākumu gan attiecībā uz atbildīgajām personām, gan attiecībā uz cietušajiem.
Panāktā vienošanās balstīta uz savstarpēji pieņemamu kompromisu
Kā jau publiski ticis paziņots, starp bojāgājušo tuviniekiem un SIA "Maxima Latvija" un SIA "Tineo" panākta vienošanās tiesvedības procesa gaitā, kura ir balstīta uz savstarpēji pieņemamu kompromisu. Šajā gadījumā ir secināms, ka iesaistītās personas ir atradušas veidu, kā starp tām pastāvošos strīdus izbeigt. Iespējams, ka šādas vienošanās mērķis ir cita starpā bijis panākt tiesvedības izbeigšanu attiecībā pret daļu no atbildētājiem civillietās, kurās prasības cēluši bojāgājušo personu tuvinieki.
Ja un ciktāl vienošanās ir vērstas uz savstarpēju prasījumu neizvirzīšanu, neuzturēšanu, ir paredzams, ka tiesvedības sakarā ar celtajām prasībām varētu tikt izbeigtas. No vienas puses, šāda vienošanās nodrošina iespēju atbildētājiem samazināt savas civiltiesiskās atbildības risku, no otras puses, tā sniedz iespēju bojāgājušo ģimenēm saņemt mierinājuma naudu sakarā ar tām nodarīto nemantisko kaitējumu ģimenes locekļa traģiskas nāves rezultātā. Iespējams, tiesvedības izbeigšana kādā daļā atvieglos un paātrinās turpmāku lietu izskatīšanu t.s. Zolitūdes traģēdijas civillietās.
Panākto vienošanos būtu nepareizi uzskatīt par prasības atzīšanu
Manuprāt, nebūtu pareizi runāt par atbildības uzņemšanos vai celtās prasības atzīšanu, slēdzot vienošanos par strīda noregulējumu ārpus tiesas. Situācijā, kurā ir iespējama dažāda notikumu un juridisko apsvērumu interpretācija, puses var būt ieinteresētas tiesiskajā noteiktībā, vienojoties par risinājumu, kuru visas vienošanās puses uzskata par labāku, izdevīgāku un savām tiesiskajām interesēm atbilstošāku, salīdzinot ar strīda turpināšanu.
Tādējādi var tikt panākta vienošanās, kuru noslēdzot, visas puses uzņemas pienākumus un iegūst tiesības, kas nereti rada pamatu izbeigt tiesvedību sakarā ar starp pusēm noslēgtu izlīgumu vai arī ietver ar vienošanos nodibinātu pienākumu atteikties no celtās prasības. Taču šādā gadījumā, ja vien tas nav īpaši atrunāts vienošanās noteikumos, nav pamata prezumēt atbildības atzīšanu vai uzņemšanos, par ko arī apstiprinoša informācija publiski nav tikusi pausta.
Kompensāciju summu apmēri Latvijā nav skaidri noteikti
Latvijā piespriestos nemantiskā kaitējuma kompensāciju apmērus nevarētu uzskatīt par izteikti zemiem uz visu citu Eiropas valstu fona. Vairākās Eiropas valstīs, piemēram, sakarā ar personas nāvi vispār nemantiskā kaitējuma kompensācija netiek noteikta vai arī tiek noteikta vidēji zemāka nekā Latvijā.
Turklāt piespriestie nemantiskā kaitējuma kompensāciju apmēri citās Eiropas valstīs nevar paši par sevi kalpot par kritērijiem Latvijas tiesību piemērotājam. Latvijas tiesu prakses kontekstā par problemātisku aspektu būtu uzskatāms nevis piespriesto morālā kaitējuma kompensāciju apmēru vidējais līmenis, salīdzinot ar citās Eiropas valstīs līdzīga kaitējuma gadījumā piespriesto kompensāciju apmēriem, bet gan tiesu praksē atrodamo piemēru relatīvi lielā atšķirība attiecībā uz piespriestajām summām līdzīgu personai nodarītu kaitējumu gadījumos.
Lielākajā daļā t.s. Zolitūdes traģēdijas civillietu arī lietas pēc būtības vēl nav izskatītas pirmās instances tiesā, tādēļ nevarētu arī apgalvot, ka publiski izskanējušais vienošanās summas apmērs t.s. Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem būtu atvasināts no Latvijas tiesu prakses šādās lietās. Šādas vienošanās noslēgšana tādējādi pati par sevi neļauj izdarīt secinājumu, ka tiesām citās lietās minētā summa pati par sevi būtu jāņem vērā, jāizmanto kā kritērijs kompensācijas apmēra noteikšanā personām nodarīta kaitējuma gadījumā un jāvērtē kā līdzīgās lietās piespriestie morālā nemantiskā kaitējuma kompensāciju apmēri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
