Sabiedrībā šis jēdziens ir slikti saprasts pat speciālistu vidū (lai atceramies kaut vai Nemateriālā kultūras mantojuma centru (tā tika pārdēvēts bijušais Emiļa Melngaiļa tautas mākslas centrs, kas tagad ir ieguvis Nacionālā kultūras centra nosaukumu). Bet nemateriālā kultūras mantojuma jēdzienu (komplektā ar tā neveiksmīgo tulkojumu latviešu valodā) mēs burtiski esam pārņēmuši no UNESCO kultūras mantojuma konvencijas.
Zīmīgi, ka līdz šim lietoto terminu - tradicionālā kultūra, folklora - nomaiņu 21. gadsimtā ar jēdzienu "nemateriālais kultūras mantojums "...mudināja nepieciešamība novērsties no klasiskās folkloras asociācijas ar 19. gadsimta nacionālo valstu kultūridentitātām, kā vietā būtu jāstājas mūsdienu izpratnei par globālajām identitātēm un kultūras daudzveidību..." ( MK 23.12.2008. apstiprinātā "Koncepcija par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu").
Šeit arī rodas doma, ko slēpj klasisko asociāciju aizstāšana ar mūsdienu izpratni par globālajām identitātēm!? Varētu būt, ka šo postulātu Ministru kabinets apstiprināja, pašiem nemaz nesaprotot, bet varētu būt, ka tas tiek darīts apzināti. Spriedīsim paši.
Pirms septiņiem gadiem latviešu kultūras nemateriālā kultūras mantojuma koncepcijā lietotie termini tika atstāti neskarti.
To gan nevar teikt par pašlaik Saeimā iesniegto un decembrī pirmajā lasījumā pieņemto likumu "Nemateriālā kultūras mantojuma likums", kur visi šodien šajā jomā lietotie jēdzieni - tradicionālā kultūra, folklora, tautas māksla, amatiermāksla - vairs nav atrodami, nerunājot nemaz par šī nemateriālā mantojuma nesējiem - tautas mākslas un amatiermākslas kolektīviem, meistariem, kopām, studijām, kuru pielietojums nākotnē tiek saistīts tikai ar dziesmu un deju svētku procesu un to regulējošo likumu. Bet nemateriālais kultūras mantojums nav tikai dziesmu svētki. Tas ir norādīts arī jau minētajā koncepcijā un nav grūti saprotams "ierindas" pilsonim, ko diemžēl nevar teikt par valdību...
Pirmajā lasījumā pieņemtais likums, par kuru bijušais Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs J. Vucāns Latvijas radio raidījumā "Īstenības izteiksme" ir teicis – tukšs likums; likums, kuru Saeimas deputāte, bijusī kultūras ministre I. Rībena raksturoja kā deklaratīvu, kas šo (nemateriālā kultūras mantojuma) jomu pakļauj iznīkšanai; likums, par kuru komisijas sēdē tika izteikti daudzi iebildumi – ŠĀDS! likums pirmajā lasījumā ir pieņemts un nodots labošanai…
Tālākās darbības likuma labošanā un uzrādīto trūkumu novēršanā izskatās ļoti apšaubāmas. Tā pati darba grupa, kura jau piecus gadus ir izstrādājusi šo likumu, tagad cenšas kaut ko (tostarp - likuma mērķi! ) bezjēdzīgi labot un mainīt …
Rezultātā pazūd "ilgtspējas nodrošināšana"; kā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas instrumenti parādās "septiņgadu" plāns!, valsts izsniegts izcilības apliecinājums nemateriālā kultūras mantojuma meistariem, ko uz mūžu piešķirs ministrs…
Lasu, brīnos un nesaprotu - smieties vai raudāt... Kādā laikmetā atgriežamies!?
Kultūras jomas, kuras ir kodols latviskajai identitātei, ietver mūsu tradīcijas, t.sk. - dziesmu un deju svētkus, prasmes un pieredzi, svētkus, mākslas, simboliskas un garīgas vērtības -, to nesēju - tautas mākslas kolektīvu, kopu, studiju, meistaru, kultūras un izglītības iestāžu - ilgtspēju Latvijā nodrošinās ar "tukšu", "deklaratīvu" likumu. Bet tā ir plašākā mūsu tautas kultūras joma, kas "dzīvo" visos Latvijas reģionos, pašvaldībās, to kultūras un izglītības iestādēs, aptver lielu daļu valsts iedzīvotāju, tūkstošus šīs jomas speciālistu, kas ir neatņemama formālās un neformālās izglītības sastāvdaļa, caur kuru tad arī kultūras mantojums tiks nodots nākamajām paaudzēm. Tas viss paliek neaizsargāts, tiek pakļauts jebkurai subjektīvai izpratnei un apstākļiem kā arī politiskajai konjunktūrai un globālajām tendencēm.
Kāpēc likuma labotājiem nav patikusi " ilgtspējas nodrošināšana" (uz to kā nepilnību neviens nav norādījis!)?
Acīmredzot tāpēc, ka deklaratīvie un tukšie, no UNESCO konvencijas pārrakstītie jēdzieni nenodrošina šīs kultūras jomas ilgtspēju, nerunājot nemaz par likumā definēto uzdevumu – izveidot institucionāli organizatorisko sistēmu.
Neatbildēts paliek arī jautājums: "Kas ir tas, ko saglabāsim un "nodosim nākamajām paaudzēm"; tātad - kas ir nemateriālais kultūras mantojums?
Termina "nemateriālais kultūras mantojums" definējums likuma 1. pantā jebkuram ierindas pilsonim dod " ļoti skaidru sapratni" par šo mūsu tautas kultūras saknes veidojošo jomu:
"nemateriālais kultūras mantojums ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, ko veido no paaudzes paaudzē pārmantots, apkārtējās vides noteikts, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību radies zināšanu, prasmju, vērtību un rīcības modeļu kopums, kā arī ar to saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīciju savdabību un kuru kopiena, vai – atsevišķos gadījumos – persona, atzīst par savu kultūras mantojumu".
Ticu, ka kāds mūsu kultūras teorētiķis brīnīsies – kas tur neskaidrs, kas tur nepareizs. Jā, iespējams, kādās disertācijās šā termina lietojums būs īsti vietā. Bet - likums ir domāts visplašākajai sabiedrībai un, lai tas funkcionētu, tas ir jāsaprot, kas pēc šī jēdziena definējuma nav iespējams.
Tātad - likums nav domāts ierindas pilsonim un šaubos, vai tas ir piemērots arī loģiskai izpratnei par mūsu kultūras mantojumu,tā vērtībām, to saglabāšanu un ilgtspēju.
Bet - likums ir "izgājis cauri" Ministru kabinetam. "Izgājis cauri", pat ignorējot jau minēto, 2008. gada 23. decembrī apstiprināto koncepciju "Par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu", kaut gan tur ir iezīmēta nemateriālā kultūras mantojuma jomas problemātika, terminu skaidrojums, institucionālā sistēma, piedāvāti risinājuma varianti, ir iezīmēta šīs kultūras jomas attīstības perspektīva. Nekā no tā nav pirmajā lasījumā pieņemtajā likumā, tādējādi padarot to par tukšu deklarāciju.
Domāju, tas ir sabiedrībai arī bīstams, jo ar savu tukšumu reāli apdraud latviskās kultūras vērtības, un ne tikai...
Bet - vēl ir iespēja un cerība, ka LR Saeima uz šāda līmeņa likumprojektu "neuzķersies" un atradīs intelektuālos resursus reāla, Latvijas unikālā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ilgtspēju nodrošinoša likuma izstrādei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
