Jānis Ošlejs: Ko glābj krievi  (243)

Ekonomikas un inovācijas foruma organizētāji notikuma nosaukumā savienojuši abus, vārdu sakot, ekonomiku attīstīs inovācijas - spēja radīt un pārdot jaunas, labākas, tāpēc ar lielāku peļņu pārdodamas preces un pakalpojumus. Lielāka peļņa no ražošanas var rasties tad, ja preču pašizmaksa ir mazāka, līdz ar to kopējais cenu līmenis Latvijā būtu zemāks nekā citviet. Vai arī: preces var pārdot par dārgāku cenu, ja inovāciju rezultātā tiek ražotas labākas preces.

Vai krievu nauda, kas ieguldīta nekustamā īpašuma projektos, samazina Latvijas preču pašizmaksu, tā radot lielāku peļņu? Atbilde ir: nē, jo ārpus Latvijas naudas dzītais nekustamā īpašuma cenu pieaugums nozīmē, ka pieaug arī Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu izdevumi par dzīvokļu un zemes īri un pirkšanu; tādējādi Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju peļņa sarūk. Šogad Latvijas nekustamā īpašuma cenas aug divas reizes ātrāk nekā ekonomikas izaugsmes tempi, mazinot ražotāju peļņu un liekot drošus pamatus nākamajam burbulim.

Varbūt krievu nauda, kas ieguldīta nekustamajā īpašumā, ienes finanšu resursus, kurus Latvijas iedzīvotāji varētu ieguldīt savos uzņēmumos, lai attīstītu inovatīvu preču ražošanu?

Daļa nekustamā īpašuma tiek pirkta, krieviem pārskaitot naudu uz Latviju. Šobrīd šī nauda, šķiet, stabili ienāk Latvijā, un tas arī ir pamatā apgalvojumam, ka tā mūs glābjot. Tomēr jāatceras, ka daudzi krievi, kuri iegādājas īpašumus Latvijā, ir uzņēmēji. Lai gan Krievijas ekonomikā vērojuma augšupeja, cilvēki pelna naudu un pērk mājas ārvalstīs, tomēr Krievijas ekonomika nav līdzsvarota: tā balstās uz naftas ieguvi. Pašlaik naftas cenas ir augstas, un Krievijas ekonomika ir stabila. Tomēr salīdzinoši nesen, 1998. gadā, Krievijas valsts bankrotēja, nespējot apmaksāt savus rēķinus. Ja naftas cenas būtiski kritīsies, Krievija bankrotēs atkal. Tad daudzi no tagad bagātajiem krieviem gribēs savu naudiņu atpakaļ un ļoti steidzami. Tie pārdos īpašumus Latvijā un skaitīs naudu atpakaļ uz Krieviju, lai glābtu savas biznesa ieceres. Bankas to apzinās, tāpēc šādi iegūtu naudu neiegulda ilgtermiņa projektos. Tas nozīmē, ka šis nekustamā īpašuma bizness, krieviem pērkot īpašumus Latvijā, ir nedrošs un nerada bagātību uz ilgāku laiku.

Daļu no īpašumiem krievi pērk, izmantojot kredītus, kurus izsniedz Latvijas bankas, kas specializējas ārvalstnieku apkalpošanā. Varētu teikt, ka Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu būt vienalga, kam un kādus kredītus izsniedz bankas - galu galā bankas nopelna procentus, maksā no tiem nodokļus un rada darbavietas klerkiem. Tomēr problēma ir kopējais kredītu apjoms, kādu spēj izsniegt Latvijas bankas. Tas nedrīkst būt nesamērīgi liels attiecībā pret Latvijas ekonomikas kopējo apmēru. Tāpēc var arī teikt, ka kredīts, kuru kādā Latvijas bankā saņem ārvalstu pilsonis nekustamā īpašuma iegādei, ir kredīts, kuru nesaņem Latvijas iedzīvotājs, tajā skaitā - jau minēto inovāciju ievešanai.

Tas, ka kādam patīk vai nepatīk īpašumu pirkšana Latvijā, ko veic krievi, ir gaumes jautājums. Bet vai tas ir izdevīgi - tas jau ir ekonomikas jautājums.

Arī Spānija līdz krīzei bija pārliecināta, ka Vidusjūras krasta māju pārdošana vāciešiem Spānijai ir izdevīga. Tagad Spānijas valsts ir spiesta glābt bankas, kuras attīstīja šos nekustamā īpašuma projektus, un maksāt bezdarbnieka pabalstus strādniekiem, kas pameta spāņu rūpnīcas lielākas algas meklējumos celtniecībā. Nekustamā īpašuma burbulis radīja cenu pieaugumu; līdz ar to pieauga arī eksportējamo preču pašizmaksas līmenis, novedot pie tā, ka spāņu rūpnieki zaudēja konkurētspēju. Par savu dzīves vietu spāņi sāka maksāt arvien vairāk. Bankas, vairs nespējot balstīties uz vājo rūpniecības bāzi un kļūstot atkarīgas no ārvalstu finanšu resursiem, kļuva nestabilas, un viss beidzās ar milzu krahu.

Arī citām valstīm ir skaistas jūras malas, ko varētu pārdot ārzemniekiem, tā cenšoties stimulēt vietējo ekonomiku. Tomēr ne visas valstis seko Spānijas un Latvijas biznesa modelim. Dānijas skaistākā daļa ir Jitlandes pussalas rietumu krasts - vāciešu ļoti iecienīta vieta. Tomēr dāņi ne tikai nestimulē vācu īpašuma pircējus, bet ir panākuši speciālu izņēmuma statusu Eiropas Savienības līgumos, kas aizliedz ārzemniekiem (vāciešiem) iegādāties tur īpašumus. Īpašumam paliekot dāņu rokās, tie var prasīt renti no iebraucošajiem vāciešiem un saglabāt dāņiem iespēju iegādāties skaistu vasaras māju par saprātīgu cenu. Tā ir ilgtspējīga pieeja ekonomikai, gluži kā dāņu centieni piesaistīt ārvalstu investīcijas ražošanā.

Arī Latvijai būtu laiks beigt veidot nekustamā īpašuma burbuļnomiku un veicināt Krievijas investīcijas ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Tur gan lieti noderētu stimulēšana ar uzturēšanās atļaujām, tā piesaistot labākos Krievijas prātus un kapitālu.

Tikmēr, ņemot vērā lielo dzīvokļu skaitu, ko atņēma bankas, var diezgan droši apgalvot, ka šie nesen atņemtie dzīvokļi tālāk tika nopirkti par naudu no Krievijas. Līdz ar to var teikt, ka daļa Latvijas - ārvalstu bankas, kam pieder Latvijas iepriekšējā burbuļa sekas, proti, atņemtie dzīvokļi, kurus neviens par trekno gadu cenām nepirktu, - patiešām ir izglābta. Pārējie par nekustamo īpašumu maksā vēl vairāk.